Gaļa ir pārtika, ko daži patērē uz daudzo rēķina. Lai iegūtu gaļu, lopiem izbaro cilvēka uzturā nepieciešamos graudus. Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem vairāk nekā 90% no visiem Amerikā saražotajiem graudiem tiek izmantoti mājlopu un mājputnu barošanai.
To liecina Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departamenta statistika lai iegūtu vienu kilogramu gaļas, jums jāizbaro mājlopi ar 16 kilogramiem graudu.
Apsveriet šādu skaitli: 1 akrs sojas pupiņu dod 1124 mārciņas vērtīgu olbaltumvielu; 1 akrs rīsu dod 938 mārciņas. Kukurūzai šis skaitlis ir 1009. Kviešiem 1043. Tagad apsveriet šo: 1 akrs pupiņu: kukurūza, rīsi vai kvieši, ko izmantoja, lai barotu vēršu, kas nodrošinātu tikai 125 mārciņas olbaltumvielu! Tas liek mums izdarīt neapmierinošu secinājumu: paradoksālā kārtā bads uz mūsu planētas ir saistīts ar gaļas ēšanu. |
Savā grāmatā Diēta mazai planētai Frans Mūrs Lape raksta: “Iedomājieties, ka jūs sēžat istabā pie steika šķīvja. Tagad iedomājieties, ka vienā telpā sēž 20 cilvēki, un katram no viņiem priekšā ir tukšs šķīvis. Vienam steikam iztērētie graudi būtu pilnīgi pietiekami, lai šo 20 cilvēku šķīvjus piepildītu ar putru.
Eiropas vai Amerikas iedzīvotājs, kurš ēd gaļu, vidēji patērē 5 reizes vairāk pārtikas resursu nekā Indijas, Kolumbijas vai Nigērijas iedzīvotājs. Turklāt eiropieši un amerikāņi nabadzīgajās valstīs lieto ne tikai savus produktus, bet arī pērk graudus un zemesriekstus (kas olbaltumvielu satura ziņā neatpaliek no gaļas) – 90% no šiem produktiem izmanto mājlopu nobarošanai.
Šādi fakti dod pamatu apgalvot, ka bada problēma pasaulē ir radīta mākslīgi. Turklāt veģetārie ēdieni ir daudz lētāki.
Nav grūti iedomāties, kādu pozitīvu efektu valsts ekonomikai nesīs tās iedzīvotāju pāreja uz veģetāro diētu. Tas ietaupīs miljoniem grivnu.