Gaļa ir svarīgs Tuvo Austrumu reliģiskās un sociālās kultūras atribūts, un vai viņi ir gatavi no tās atteikties, lai risinātu ekonomiskās un vides problēmas? Amina Tari, PETA (People for the Ethical Treatment of Animals) aktīviste, Jordānijas mediju uzmanību pievērsa, kad viņa izgāja Ammānas ielās, tērpusies salātu kleitā. Ar aicinājumu “Ļaujiet veģetārismam būt daļai no tevis” viņa centās izraisīt interesi par diētu bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Jordānija bija PETA pasaules turnejas pēdējā pietura, un salāti, iespējams, bija visveiksmīgākais mēģinājums likt arābiem domāt par veģetārismu. Arābu valstīs argumenti par veģetārismu reti izraisa atbildes.
Daudzi vietējie intelektuāļi un pat dzīvnieku aizsardzības organizāciju biedri saka, ka austrumu mentalitātei tas ir grūts jēdziens. Viens no PETA aktīvistiem, kurš nav veģetārietis, bija sašutis par organizācijas rīcību Ēģiptē.
"Ēģipte nav gatava šādam dzīvesveidam. Ir arī citi aspekti, kas saistīti ar dzīvniekiem, kas būtu jāņem vērā vispirms,” viņš teica.
Un, lai gan Džeisons Beikers, PETA Āzijas un Klusā okeāna reģiona nodaļas direktors, atzīmēja, ka, izslēdzot gaļu no uztura, “jūs darāt vairāk dzīvnieku labā”, šī ideja neguva lielu atbalstu. Sarunās ar aktīvistiem šeit, Kairā, kļuva skaidrs, ka veģetārisms ir "pārāk svešs jēdziens" tuvākajai nākotnei. Un viņiem var būt taisnība.
Pie apvāršņa jau ir Ramadāns, bet pēc tam Eid al-Adha — svētki, kad miljoniem musulmaņu visā pasaulē kauj upura aitas: ir svarīgi nenovērtēt gaļas nozīmi arābu kultūrā. Starp citu, senie ēģiptieši bija vieni no pirmajiem, kas govis padarīja par mājdzīvniekiem.
Arābu pasaulē ir vēl viens spēcīgs stereotips attiecībā uz gaļu – tas ir sociālais statuss. Katru dienu šeit gaļu var atļauties tikai bagāti cilvēki, un nabagie cenšas to pašu.
Daži žurnālisti un zinātnieki, kas aizstāv neveģetāriešu nostāju, apgalvo, ka cilvēki ir izgājuši noteiktu evolūcijas ceļu un sākuši ēst gaļu. Taču te rodas cits jautājums: vai mēs neesam sasnieguši tādu attīstības līmeni, lai varētu patstāvīgi izvēlēties dzīvesveidu – piemēram, tādu, kas neiznīcina vidi un necieš miljoniem cilvēku?
Uz jautājumu par to, kā mēs dzīvosim nākamajās desmitgadēs, ir jāatbild, neņemot vērā vēsturi un evolūciju. Un pētījumi liecina, ka pāreja uz augu izcelsmes diētu ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām.
ANO ir paziņojusi, ka lopkopība (gan rūpnieciskā mēroga, gan tradicionālā lauksaimniecība) ir viens no diviem vai trim galvenajiem vides piesārņojuma cēloņiem visos līmeņos – no lokāla līdz globālam. Un tieši lopkopības problēmu risināšanai jākļūst par galveno cīņā pret zemes noplicināšanu, gaisa piesārņojumu un ūdens trūkumu un klimata pārmaiņām.
Citiem vārdiem sakot, pat ja neesat pārliecināts par veģetārisma morālo labumu, bet jums rūp mūsu planētas nākotne, tad ir jēga pārtraukt ēst dzīvniekus – vides un ekonomisku apsvērumu dēļ.
Tajā pašā Ēģiptē simtiem tūkstošu liellopu tiek ievesti kaušanai, kā arī lēcas un kvieši un citas tradicionālās ēģiptiešu diētas sastāvdaļas. Tas viss maksā daudz naudas.
Ja Ēģipte veicinātu veģetārismu kā ekonomikas politiku, miljoniem ēģiptiešu, kuri ir trūkumā un sūdzas par gaļas cenu pieaugumu, varētu tikt pabaroti. Kā atceramies, lai saražotu 1 kilogramus gaļas pārdošanai, nepieciešams 16 kilograms barības. Tā ir nauda un produkti, kas varētu atrisināt badā mirstošo iedzīvotāju problēmu.
Hosams Gamals, Ēģiptes Lauksaimniecības ministrijas ierēdnis, nevarēja nosaukt precīzu summu, ko varētu ietaupīt, samazinot gaļas ražošanu, taču viņš to novērtēja "vairāku miljardu dolāru apmērā".
Gamals turpina: "Mēs varētu uzlabot miljoniem cilvēku veselību un dzīvesveidu, ja mums nebūtu jātērē tik daudz naudas, lai apmierinātu vēlmi ēst gaļu."
Viņš norāda uz citiem ekspertiem, piemēram, tiem, kas runā par apdzīvošanai piemēroto zemju apjoma samazināšanos lopbarības kultūru stādīšanas dēļ. "Gandrīz 30% no planētas bezledus platības pašlaik tiek izmantoti lopkopībai," raksta Vidals.
Gamals saka, ka ēģiptieši ēd arvien vairāk gaļas, un pieaug nepieciešamība pēc lopkopības fermām. Viņš teica, ka vairāk nekā 50% Tuvajos Austrumos patērēto gaļas produktu nāk no rūpnīcu fermām. Samazinot gaļas patēriņu, viņš apgalvo, ka "mēs varam padarīt cilvēkus veselīgākus, pabarot pēc iespējas vairāk cilvēku un uzlabot vietējo ekonomiku, izmantojot lauksaimniecības zemi paredzētajam mērķim: kultūraugiem – lēcām un pupām -, ko pašlaik importējam."
Gamals saka, ka viņš ir viens no nedaudzajiem veģetāriešiem kalpošanā, un tā bieži vien ir problēma. "Mani kritizē par to, ka neēdu gaļu," viņš saka. "Bet, ja cilvēki, kas iebilst pret manu ideju, skatītos uz pasauli caur ekonomiskajām un vides realitātēm, viņi redzētu, ka kaut kas ir jāizgudro."