Saturs
Mūsdienās nevienam vegānam vai veģetāram ādai nav vajadzīgas. Nu kurš gan gribētu govi “nest”?! Un cūka? Tas pat nav apspriests. Taču uz mirkli padomāsim – kāpēc patiesībā nevajadzētu lietot dzīvnieku ādu – piemēram, apģērbā? Ja neskaita acīmredzamo iebildumu, ka bezpersoniskais “lietojums” ir tik ērts mūsdienu eifēmisms! – domājošs cilvēks var viegli loģiski sadalīties daudz mazāk pievilcīgos darbības vārdos: “nokaut”, “noplēst ādu” un “samaksāt par slepkavību”.
Pat ja neņemam vērā acīmredzamo faktu, ka šī āda klāja kāda silto, elpojošo un dzīvo ķermeni, kas ar pienu baroja savus bērnus (kā jebkuru cūku) un varbūt arī mūs (govi), ir vēl virkne iebildumu.
Lai pabeigtu attēlu, ir vērts atzīmēt: – Agrākos, “tumšos” gadsimtos tā praktiski nebija alternatīva, vienīgā pieejamā. Un tad ilgu laiku, jau bez īpašas vajadzības, tas tika uzskatīts par vienkārši “ļoti foršu”. Taču Džeimsa Dīna, Arnolda Švarcenegera un citu pasaules līmeņa superzvaigzņu laiki, kas no galvas līdz kājām bija tērpušies melnā ādā, ir beigušies (patiesībā jaunākā paaudze vairs pat nezina, cik “forši” ir ģērbties krāsotā ādā, un kas tāds Džeimss Dīns). Ķermeņa saspiešana apspīlētās ādas biksēs bija krasi modē tieši tajos krāšņajos laikos, kad progresīvās valstīs, piemēram, ASV valdīja uzskats, ka uz savas galvas ir jārada “sprādziens makaronu fabrikā”, ko dāsni aizlīmē ar laku, un gaļa, kas cepta cepeškrāsnī vai uz sētas, ir veselīgākais ēdiens visai ģimenei! Protams, laiks nestāv uz vietas. Un tagad dzīvnieku ādas (un kažokādas) izmantošana, atklāti sakot, ir ne tikai “nav modē”, bet arī smaržo pēc blīva barbarisma vai “liekšķa”. Bet tās drīzāk ir emocijas – un paskatīsimies no loģikas viedokļa, kāpēc.
1. Āda ir lopkautuves blakusprodukts
Parasti uz ādas izstrādājumiem nav norādīts, no kurienes materiāls iegūts. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka āda, visticamāk, nākusi no kautuves, tas ir, tā ir daļa no rūpnieciskās liellopu audzēšanas procesa, kas ir kaitīgs planētai un pieder pie gaļas nozares blakusnozares. . Miljoniem katru dienu pārdoto ādas apavu pāru ir tieši saistīti ar lielajām liellopu fermām, kurās audzē govis un cūkas. Mūsdienās jau sen ir pilnībā pierādīts fakts, ka šādas “fermas” () nodara lielu kaitējumu videi (saindēšanās ar augsnes un ūdens resursiem šādas fermas tuvumā) un planētai kopumā – siltumnīcefekta gāzu emisijas dēļ. atmosfēra. Turklāt cieš gan pašas rūpnīcas strādnieki, gan tie, kas valkās šīs drēbes – bet par to tālāk.
Nevajag domāt, ka miecētavas ietekme uz vidi globālā mērogā ir “sacīta” un kopumā nenozīmīga! Nu padomājiet, vienu upi saindēja ar cūku ekskrementiem, nu padomājiet, pāris labības vai dārzeņu audzēšanai piemērotus laukus iznīcināja! Nē, viss ir nopietnāk. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūra, kas atbild par uzturu un lauksaimniecību, FAO, veicot pētījumus, ir atklājusi, ka mājlopi rada 14.5% no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Tajā pašā laikā citas organizācijas, īpaši Worldwatch Institute, apgalvo, ka šis rādītājs ir daudz augstāks — aptuveni 51%.
Ja par tādām lietām mazliet padomā, tad loģiski secināt, ka, tā kā ādas rūpniecība attaisno ne tikai lopus, bet arī (mazāk acīmredzamu, bet ne mazāk ļaunumu!) lopkopību rūpnieciskā mērogā, tad tas šim melnam pievieno savu interesi. “cūciņa banka”, kas vidējā termiņā var novest pie pilnīgas vides “noklusējuma” visai planētai. Kad svari nolaidīsies, mēs nezinām, taču vairāki analītiķi uzskata, ka šī diena vairs nav tālu.
Vai vēlaties ievietot savu naudu šajā "cūciņa bankā"? Vai mums nebūs kauns bērnu priekšā? Tas ir tikai gadījums, kad var un vajag "balsot ar rubli" – galu galā bez patērētājiem nav noieta tirgus, un bez pārdošanas nav arī ražošanas. Visu šo jautājumu par planētas saindēšanu liellopu fermās var, ja nevar pilnībā atrisināt, tad noteikti pārcelt no vides katastrofas kategorijas uz cilvēka stulbuma marginālas izpausmes kategoriju bez skaļiem vārdiem un darbībām ... vienkārši bez pērkot drēbes un apavus no “dabīgās” ādas!
2. Miecētava nav labvēlīga videi
Mēs ejam tālāk pa ādas ražošanas līniju. It kā ar liellopu fermas nodarīto postu dabai nepietiktu – taču miecētava, kas saņem dzīvnieku ādas, tiek uzskatīta par ārkārtīgi kaitīgu produkciju. Dažas no ādas rūpniecībā izmantotajām ķimikālijām ir alauns (īpaši alauns), sintāni (mākslīgās, sintētiskās ķimikālijas, ko izmanto ādas apstrādei), formaldehīds, cianīds, glutaraldehīds (glutārskābes dialdehīds), naftas atvasinājumi. Ja izlasa šo sarakstu, rodas pamatotas šaubas: vai ir vērts uz ķermeņa nēsāt kaut ko, kas ir piesūcināts ar šo visu? ..
3. Bīstams sev un citiem
… Atbilde uz šo jautājumu ir nē, tas nav tā vērts. Daudzas ādas rūpniecībā izmantotās ķīmiskās vielas ir kancerogēnas. Jā, tās var skart cilvēku, kurš nēsā šo ar ķimikālijām piesūcinātu un pēc tam labi izžāvētu ķermeņa ādu. Bet iedomājieties, cik lielā mērā riskam pakļauti zemu atalgoti strādnieki miecētavā! Acīmredzot daudziem no viņiem vienkārši nav pietiekamas izglītības, lai novērtētu riska faktoru. Tie piepilda kāda ciešo (ādas!) maku, vienlaikus samazinot mūža ilgumu un liekot pamatu neveselīgām pēcnācējiem – vai nav skumji? Ja pirms tam runa bija par kaitējumu videi un dzīvniekiem (t.i., netiešu kaitējumu cilvēkiem), tad jautājums ir tieši par cilvēku.
4. Kāpēc tad? Āda nav nepieciešama
Visbeidzot, pēdējais arguments, iespējams, ir visvienkāršākais un pārliecinošākais. Āda vienkārši nav vajadzīga! Mēs varam ģērbties – ērti, moderni un tā tālāk – bez ādas. Silti varam arī ziemā, neizmantojot ādas izstrādājumus. Faktiski aukstā laikā āda tikpat kā nesasilst – atšķirībā, teiksim, no mūsdienu tehnoloģiskajām virsdrēbēm, tai skaitā izstrādājumiem ar sintētisko izolāciju. No patērētāja īpašību viedokļa mūsdienās censties uzturēt siltumu ar biezas ādas gabaliņu nav racionālāk kā sildīties atkritumos pie ugunskura – ja ir ērts dzīvoklis ar centrālapkuri.
Pat ja jums patīk ādas izstrādājumu izskats, tas nav svarīgi. Izgatavoti īpaši vegāniem, tiek ražoti ētiski produkti, kas izskatās un jūtas kā āda, bet ir izgatavoti no sintētiskiem materiāliem. Tajā pašā laikā arī šeit nevajadzētu atslābināties: daudzi produkti, kas tiek pozicionēti kā vegāniska alternatīva ādai, patiesībā nodara vēl lielāku kaitējumu videi nekā ādas ražošana! Jo īpaši tas ir polivinilhlorīds (PVC) un citi sintētiski materiāli, kas iegūti no naftas produktiem. Un otrreizējās pārstrādes materiāli bieži rada arī vairākus jautājumus: pieņemsim, ka pat ne visi 100% dedzīgie vegāni vēlētos valkāt otrreizējās pārstrādes automašīnu riepas.
Un, runājot par apavu izvēli, jautājums ir vēl asāks: kas ir labāk – apavi ar ādas virsu (neētiski, “slepkavas” izstrādājumi!) vai “plastmasas” – jo šīs “ētiskās” kedas gulēs poligonā bez grimasē, “līdz otrajai atnākšanai”, plecu pie pleca ar “ētiskiem” slēpju zābakiem no nesadalāmas mūžīgās plastmasas!
Ir risinājums! Labāk vienkārši izvēlēties ilgtspējīgākas auduma alternatīvas, jo tās ir pieejamas – tie ir augu materiāli: organiskā kokvilna, lins, kaņepes, sojas “zīds” un daudz kas cits. Mūsdienās ir arvien vairāk vegānu alternatīvu gan apģērbam, gan apaviem, tostarp modernām, ērtām un pieejamām.