Kāpēc ir nepieciešams proteīns?
Olbaltumvielas (olbaltumvielas) ir svarīga mūsu ķermeņa sastāvdaļa: tas ir galvenais cilvēka ķermeņa audu veidošanās avots. Daļa no nepieciešamā elementa tiek ražota mūsu organismā bez iejaukšanās, tomēr visu sistēmu stabilai darbībai tās krājumi regulāri jāpapildina ar pārtiku.
būvniecība
Ikviens zina, ka šūnu sistēma tiek regulāri atjaunināta – vecās šūnas tiek aizstātas ar jaunām, kā rezultātā mainās cilvēka ķermeņa struktūra. Katra no šīm šūnām sastāv no olbaltumvielām, tāpēc šī elementa trūkums organismā rada negatīvas sekas. To var izskaidrot vienkārši: ja brīdī, kad veidojas jauna šūna, organismā nav pietiekami daudz olbaltumvielu, tad attīstības process apstāsies. Bet tā priekšteči savu ciklu jau ir pabeiguši! Izrādās, cietīs orgāns, kurā mirušās daļiņas laikus netiek aizstātas ar jaunām.
hormonāla
Lielākā daļa hormonu, kas ietekmē cilvēka labsajūtu, veiktspēju un reproduktīvo funkciju, sastāv no olbaltumvielām. Loģiski, ka šī elementa nepieciešamā daudzuma trūkums novedīs pie hormonālas neveiksmes un citām problēmām.
transports un elpošana
Hemoglobīna proteīns ir atbildīgs par elpošanas funkciju: tas palīdz organismā nonākušajam skābeklim uzsākt audu oksidēšanos, un pēc tam oglekļa dioksīda veidā to atdod ārā. Šie procesi papildina dzīvības enerģiju, tāpēc, ja tie netiek laikus “ieslēgti”, organismā attīstās anēmija. Tas arī izraisa B12 vitamīna deficītu, kas ir iesaistīts ar pārtiku uzņemto olbaltumvielu pareizā uzsūkšanā.
skeleta-muskuļu sistēma
Visas muskuļu un skeleta sistēmas sastāvdaļas sastāv arī no olbaltumvielām.
saņēmējs
Elements palīdz visu cilvēka maņu darbā, tai skaitā domāšanai, redzei, krāsu un smaržu uztverei un citiem.
imūnaizsargājošs
Pateicoties proteīnam, organismā tiek ražotas antivielas, tiek izvadīti toksīni, iznīcināti infekciju un vīrusu perēkļi.
Kāds ir B12 vitamīna ieguvums?
B12 (kobalamīnam) ir kumulatīva īpašība: tas tiek sintezēts organismā ar mikrofloras palīdzību un pēc tam paliek cilvēka nierēs un aknās. Tajā pašā laikā vitamīns neuzsūcas zarnās, kas nozīmē, ka tā daudzums ir jāpapildina no ārpuses. Elementam ir ārkārtīgi liela nozīme jaunībā, jo tas piedalās visu sistēmu pareizā veidošanā, stabilizē nervu stāvokli, novērš anēmiju un veicina enerģijas ražošanu. Visiem pieaugušajiem vitamīns ir jālieto kopā ar pārtiku, jo bez tā nevar iztikt neviens no svarīgākajiem iekšējiem procesiem, piemēram:
hematopoēze
· pavairošana
nervu sistēmas darbs
Imunitātes veidošana un atbalsts
normalizēts spiediens
un vēl daudz vairāk.
1. Atrofisks gastrīts
2. Parazītu invāzija
3. Zarnu disbioze
4. Tievās zarnas slimības
5. Pretkrampju, perorālo kontracepcijas līdzekļu, ranitidīna lietošana.
6. Nepietiekama vitamīna uzņemšana ar pārtiku
7. Alkoholisms
8. Vēža process
9. Iedzimtas slimības
Ārsti nosaka ar pārtiku iegūtā kobalamīna normālo normu – no 2 līdz 5 mikrogramiem dienā. Gan gaļas ēdājiem, gan veģetāriešiem jāuzrauga B12 līmenis asinīs: tiek uzskatīts, ka norma ir no 125 līdz 8000 pg/ml. Pretēji mītiem lielu daudzumu kobalamīna satur ne tikai dzīvnieki, bet arī augu produkti – soja, brūnaļģes, zaļie sīpoli u.c.
Kādu ēdienu vajadzētu ēst?
Anna Zimenskaja, gastroenteroloģe, fitoterapeite:
Daudzi augu pārtikas produkti ir bagāti ar olbaltumvielām. Olbaltumvielu satura un neaizvietojamo aminoskābju līdzsvara līderis ir sojas pupiņas, kuras var lietot uzturā gan diedzētas neapstrādātas, gan raudzētas (miso, tempeh, natto veidā), gan termiski termiski apstrādātas. Tajos ir daudz olbaltumvielu – apmēram 30-34 grami uz 100 g produkta. Arī citi pākšaugi palīdz piesātināt organismu ar šo elementu, piemēram, lēcas (24 g), mung pupas (23 g), aunazirņi (19 g). Linu proteīns savā sastāvā ir tuvs ideālajam proteīnam un satur 19-20 g proteīna uz 100 g sēklu. Papildus kvalitatīvam proteīnam linos ir arī augsta koncentrācija omega-3 – nepiesātinātās taukskābes, kas aizsargā asinsvadus un novērš vēža attīstību. Pietiekams daudzums olbaltumvielu ir ķirbju sēklās (24 g), čia sēklās (20 g), griķos (9 g). Salīdzinājumam, liellopu gaļā olbaltumvielas ir tikai 20 līdz 34 g, desās – 9-12 g, biezpienā – ne vairāk kā 18 g.
Veģetāriešiem ļoti noderīgi divas līdz piecas reizes nedēļā regulāri lietot uzturā linu putru vai želeju, pākšaugus – gan jēlus diedzētus, gan sautētus ar dārzeņiem. Pupiņu monotrauki nav piemēroti cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar kuņģa-zarnu traktu. Bet, ja pievienosi tos nelielos daudzumos dārzeņiem vai griķiem, tie noderēs.
B12 vitamīns cilvēkiem ir ne mazāk svarīgs. Par tās trūkumu var aizdomāties pēc vispārējās pašsajūtas izmaiņām: jūtams nespēks, pasliktinās atmiņa, palēninās domāšana, parādās roku trīce un tiek traucēta jutība, strauji samazinās apetīte, var traucēt glosīts. Lai noskaidrotu situāciju, tiek pārbaudīts vitamīna homocisteīna līmenis asinīs.
Dabā B12 sintezē tikai mikroorganismi dabisko formu veidā: adenozilkobalamīns, metilkobalamīns. Cilvēka organismā to pietiekamā daudzumā veido zarnu mikroflora. No mūsdienu zinātnes viedokļa vitamīns nevar tikt transportēts caur zarnu barjeru apakšējā kuņģa-zarnu traktā, bet tam ir jāuzsūcas tievajās zarnās. Bet, iespējams, mēs joprojām nezinām daudz par slēptajām ķermeņa rezervēm. Praksē ir veģetārieši ar pieredzi no vairākiem gadiem līdz vairākām desmitgadēm, kuri neizjūt B12 vitamīna deficīta simptomus. Un dažiem cilvēkiem, gluži pretēji, tas attīstās jau 3-6 mēnešus pēc gaļas atteikuma. Starp citu, nereti B12 trūkums vērojams arī gaļas ēdājiem!
Alternatīva dzīvnieku izcelsmes vitamīna avotiem – jūras zivīm un citām jūras veltēm, olām – var būt medikamenti un uztura bagātinātāji ar B12 vitamīnu. Bet labāk ir izmantot kompleksus produktus, kas satur visu B vitamīnu spektru.
Neesmu regulāro pārbaužu piekritējs, jo uzskatu, ka galvenā veselības profilakse ir tieši veselīgs dzīvesveids, fiziskā audzināšana, rūdīšanās, darbs ar prātu. Tāpēc, ja nav labklājības pārkāpumu, tad labāk pievērst lielāku uzmanību savai attīstībai. Veselības problēmu klātbūtnē, slimību simptomu parādīšanās, protams, ir nepieciešama ārsta apskate. Citās situācijās parastā vispārējā asins analīze ik pēc 6-12 mēnešiem būs ļoti informatīva.
Lielākajai daļai veģetāriešu, kuri krasi maina uzturu un pārtrauc ēst gaļu, nav nekādu problēmu. Gluži pretēji, viņiem pazūd galvassāpes, palielinās izturība un uzlabojas vispārējā pašsajūta. Tajā pašā laikā 10-20% cilvēku ar krasām izmaiņām uzturā joprojām var būt deficīta simptomi anēmijas, trauslu matu un naglu veidā. Šādā situācijā vēlams dedzību mērenēt un pārmaiņas sākt pakāpeniski, ievērojot gavēni, veicot pretparazītu programmas un vispārējas organisma attīrīšanas pasākumus.