Saturs
Dažkārt apstākļi ir tik nelabvēlīgi, ka mūs pārņem pilnīgas bezcerības sajūta un šķiet, ka tā būs vienmēr. Izkļūt no šī stāvokļa ir ļoti grūti, taču tomēr ir vērts mēģināt, apliecina psihoterapeits Daniels Metjū.
Ko nozīmē iestrēgt, apjukt, atrasties strupceļā? Cilvēks, kurš nonācis šādā situācijā, jūtas tā, it kā būtu iestidzis purvā un nevarētu pakustēties. Viņam šķiet, ka ir bezjēdzīgi saukt palīdzību, jo neviens par viņu nerūpējas. Visbiežāk tas ir saistīts ar problēmām laulībā, attiecībās vai darbā, zemu pašvērtējumu un neapmierinātību ar sevi.
Šis stāvoklis ir signāls, ka ir pienācis laiks dzīvē kaut ko mainīt. Tomēr mūs bremzē bailes un bezpalīdzība, un rezultātā mēs grimst arvien dziļāk.
KĀ IZKļūt ārā
Nokļūstot bezcerīgā situācijā, mēs zaudējam spēju skaidri domāt: visu klāj izmisuma un citu negatīvu emociju plīvurs. Tomēr ir svarīgi vismaz mēģināt nezaudēt drosmi. Galu galā vietā, kuru uztveram kā purvu, var paslēpties iespējas, resursi un padomi — tie palīdzēs mums atrast pamatu.
Neskatoties uz pilnīgas bezcerības sajūtu, izeja noteikti būs. Dažkārt palīdz paskatīties uz situāciju savādāk un mēģināt mainīt savu attieksmi pret to. Bet, ja ar to vien nepietiek, iespējams, jums palīdzēs šādi padomi.
Veltiet laiku, lai izsvērtu plusus un mīnusus
Tas nav viegli, bet ir nepieciešams novērtēt situāciju. Atvēli vismaz 15 minūtes dienā, lai pārdomātu pašreizējo situāciju. Centieties būt pēc iespējas atklātāks pret sevi: ir svarīgi saprast, kas tieši neļauj jums pacelties no zemes.
Tikpat svarīgi ir atklāt aizbildinājumus, aiz kuriem mēģināt slēpties, un pierakstīt jebkuras, pat absurdākās idejas un risinājumus. Uzņemties atbildību par savu izvēli nozīmē atņemt kontroli pār savām darbībām. Tas prasa daudz pūļu, bet pēc tiem nāk pašapziņa. Neviens nevar traucēt jūsu vēlmei virzīties uz priekšu.
Pieņemiet situāciju
Samierināšanās ar apstākļiem ir pirmais solis, lai tos risinātu. Tas nenozīmē, ka esat apmierināts ar notiekošo. Jūs pieņemat visu, kā tas ir, lai izlemtu, kurp doties tālāk, izplānotu soļus un sāktu būvēt jaunus ceļus.
Pārdomājiet savas darbības
Jā, jums joprojām nav ne jausmas, ko tieši darīt, taču apsveriet visas iespējamās iespējas. Piemēram, runājiet ar objektīvu cilvēku: viņš palīdzēs, paužot savu viedokli un, iespējams, piedāvājot negaidītu izeju, kas jums vienkārši neienāca prātā.
KAS VĒL?
Jāapzinās, ka mums visiem nepieciešams atšķirīgs laiks, lai atbrīvotos: viss ir atkarīgs no indivīda un konkrētās situācijas. Nesalīdzini sevi ar citiem. Jūs esat unikāls, un jūsu apstākļi nav vienādi visiem. Priekšā grūts ceļš ar šķēršļiem, nevis maratons. Lai gan var šķist, ka, lai pārvietotos mazos soļos, ir nepieciešams pārāk ilgi, tas ir visefektīvākais veids.
Ikreiz, kad pārdomājat savu pašreizējo situāciju, padomājiet par soļiem, ko pašlaik veicat, un atzīmējiet veiktos soļus, lai redzētu, ko esat sasniedzis. Protams, ir svarīgi uzņemties atbildību un plānot turpmākās darbības, bet vēl svarīgāk ir nepārmest sevi pagātnes un nākotnes kļūdās. Dažreiz jums ir jāmaina virziens. Ikdienas mēģinājumi daudz atrisina, taču ir nepieciešamas pauzes. Rūpes par sevi ir daļa no plāna, kā izkļūt no krīzes. Esiet piesardzīgs pret savu veselību, izbaudiet baudu un praktizējiet pozitīvu pašrunu.
Nebaidieties no kavēšanās un negaidītiem šķēršļiem. Šķēršļi var traucēt, bet tas, vai jūs sasniegsit savu iecerēto mērķi, ir atkarīgs no jums. Uzlūkojiet neveiksmes un grūtības kā iespējas, ar kurām jūs kļūstat stiprāks.
Dažos gadījumos cīņa šķiet bezjēdzīga trauksmes un citu neirotisku traucējumu, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu, dēļ. Lai būtu pilnīgi brīvs, pirmkārt, ir jāatrisina psiholoģiskas problēmas.
Ja, neskatoties uz jūsu pūlēm, jūs joprojām jūtaties iesprostoti, psihoterapija ir jūsu labākā izvēle. Atrodiet kompetentu speciālistu un atcerieties: viss būs kārtībā.
Par autoru: Daniels Metjū ir ģimenes psihologs, psihoterapeits un neirotisko traucējumu speciālists.