Kas mums neļauj pārvarēt šķiršanos?

Tie, kas piedzīvojuši attiecību izjukšanu, zina, cik grūts un ilgs var būt atveseļošanās process. Šis posms ir sāpīgs un grūts ikvienam, bet daži cilvēki tajā burtiski iestrēgst. Kādi faktori ietekmē atveseļošanās ātrumu un kas daudziem no mums neļauj virzīties tālāk?

1. Represijas, aizmirstot plaisas iemeslu

Atveseļošanās procesā pēc šķiršanās neizbēgami pienāk periods, kad mēs sākam atcerēties tikai labo no pagātnes attiecībām. Mēs piedzīvojam skumjas un rūgtumu, ciešot par to, ko esam zaudējuši. Spēja atcerēties pozitīvos mirkļus noteikti ir svarīga: tā palīdz apzināties, kas mums ir vērtīgs saskarsmē ar otru. Tādā veidā mēs labāk izprotam savas vajadzības un, pamatojoties uz šo informāciju, varam meklēt sev piemērotu partneri nākotnē.

Tajā pašā laikā, atceroties izcili labas lietas, mēs neredzam pilnu ainu, bet, ja viss būtu brīnišķīgi, šķiršanās nebūtu notikusi. Tāpēc, kad emocijas tiek ievilktas stabā “viss bija ideāli”, ir svarīgi mēģināt, nedramatizējot, ieņemt pozīciju pa vidu, atceroties grūtības, ar kurām neizbēgami saskārāmies, un sajūtas un pārdzīvojumus, kas radās, reaģējot uz viņiem.

2. Izvairīšanās no kontakta ar sevi un pašattīstības

Bieži vien cits cilvēks mums kļūst par “ekrānu”, uz kura projicējam tās īpašības, kuras neapzināmies un nepieņemam sevī. Protams, šīs īpašības var būt raksturīgas arī pašam partnerim, taču fakts, ka tās piesaistīja mūsu uzmanību, liecina par to īpašo vērtību mums. Mūsu iekšējā vēlme būt kontaktā ar šīm īpašībām tiek atbrīvota, kad mēs satiekam kādu, kuram tās piemīt. Pateicoties viņam, mēs pieskaramies tām sevis šķautnēm, kuras jau ilgu laiku atrodas “miega režīmā” vai ir bloķētas.

Kad attiecības beidzas, šī kontakta zaudēšana ar mūsu slēptajām daļām mums sagādā lielas sāpes. Lai to atrastu vēlreiz, mēs atkal un atkal cenšamies atgriezties pie attiecībām, taču veltīgi.

Jūs varat nonākt pie harmoniskāka un pilnvērtīgāka priekšstata par sevi, nevis neapzināti mēģināt to izveidot ar partnera palīdzību

Kā atklāt šīs svarīgās mūsu slēptās šķautnes? Veiciet eksperimentu: atcerieties pirmo saziņas posmu ar bijušo partneri, laiku, kad bijāt viņā iemīlējies. Kā tad viņš tev izskatījās? Pierakstiet visas viņa īpašības un pēc tam nosauciet tās skaļi, katrai pievienojot: "... un man ir arī tas." Uzsākot tiem pievērst uzmanību un tos attīstīt: piemēram, rūpējoties par sevi vai neierobežojot savu mērķtiecību, var nonākt pie harmoniskāka un piepildītāka priekšstata par sevi, nevis neapzināti mēģināt to veidot ar partneris.

Kā jūs pats varat skaidrāk un spilgtāk parādīt tās īpašības, kuras jūs visvairāk piesaistīja bijušais laulātais vai partneris?

3. Iekšējā kritika

Bieži šķiršanās procesu sarežģī paškritikas ieradums — pārsvarā neapzināti. Dažkārt šīs domas rodas un pazūd tik ātri, gandrīz acumirklī, ka mums nav laika saprast, kas noticis, kas saindējis mūsu garastāvokli. Mēs pēkšņi pamanām, ka esam nomākti, bet nevaram rast izskaidrojumu šim stāvoklim. Ja jums ir pēkšņas garastāvokļa svārstības, mēģiniet atcerēties, par ko domājāt pirms “lejupslīdes”.

Ir svarīgi iemācīties ne tikai labot savas kļūdas, bet arī saskatīt mums piemītošo potenciālu.

Atgūstoties pēc šķiršanās, mēs tērējam milzīgu enerģijas daudzumu, lai izdzīvotu dusmas, sāpes, vainas apziņu, aizvainojumu, skumjas un apstrādātu iepriekšējo attiecību pieredzi. Paškritika tikai pasliktina stāvokli. Ir svarīgi būt laipnam un pieņemošam pret sevi. Kā laba māte, kas nekliedz uz bērnu par dēlu, ja viņš pats ir sarūgtināts. Svarīgi ir iemācīties ne tikai labot savas kļūdas, bet saskatīt sevī ietverto potenciālu: mēs esam vairāk nekā neveiksme, spējam to pārdzīvot un tikt galā ar sekām.

4. Izvairīšanās no emocijām un nespēja ar tām tikt galā

Pēc šķiršanās no tiem, kas mums bija dārgi, mēs pārdzīvojam virkni emocionālu posmu — no šoka līdz pieņemšanai. Un, ja mums ir grūtības izdzīvot to vai citu emociju, mēs riskējam iestrēgt attiecīgajā posmā. Piemēram, tie, kuriem ir grūti dusmoties, kuri izvairās no šīs sajūtas, var «iestrēgt» aizvainojuma un depresijas stāvoklī. Bīstamība iestrēgt ir tāda, ka atveseļošanās process aizkavējas: pagātnes pārdzīvojumi un nepabeigtās emocijas ieņem vietu dzīvē, kas no šodienas varēja iet uz jaunām attiecībām un prieku.

Ja atpazīstat sevi šajā aprakstā, iespējams, ir pienācis laiks sākt strādāt pie faktoriem, kas neļauj jums izkļūt no emociju slazdiem un spert soli pretī kaut kam jaunam.

Atstāj atbildi