Saturs
Kāda jēga maldināt cilvēku, kuram jūs maksājat, pamatojoties uz viņa uzmanību un palīdzību? Tas ir pilnīgi neproduktīvi, vai ne? Tomēr saskaņā ar vienu nozīmīgu pētījumu, kas publicēts Counseling Psychology Quarterly, 93% klientu atzīst, ka kādā brīdī ir melojuši savam terapeitam. Psihoanalītiķe Sjūzena Koloda apspriež šādas neloģiskas uzvedības iemeslus.
1. Kauns un bailes no sprieduma
Tas ir visizplatītākais iemesls, kāpēc klienti melo terapeitam. Starp citu, mēs visbiežāk melojam saviem mīļajiem tā paša iemesla dēļ — kauna un baiļu dēļ no nosodījuma. Krāpšanās var ietvert narkotiku lietošanu, seksuālu vai romantisku tikšanos un citu uzvedību, kas, pēc personas domām, ir nepareiza. Dažreiz tas attiecas uz dīvainām domām un fantāzijām, kas viņam ir.
35 gadus veco Mariju bieži piesaistīja nepieejami vīrieši. Viņai bija vairākas aizraujošas tikšanās ar šādiem partneriem, kas nenoveda pie īstām attiecībām un atstāja posta un vilšanās sajūtu. Kad Marija uzsāka romānu ar precētu vīrieti, terapeits izteica savas bažas, taču Marija to uztvēra kā nosodījumu. Pat neapzinoties, ko viņa dara, viņa pārtrauca runāt par savām tikšanās reizēm ar šo cilvēku terapeitam. Beigās parādījās izlaidumi, un Marija un psiholoģe spēja tikt galā ar šo problēmu.
2. Neuzticēšanās vai sarežģītas attiecības ar terapeitu
Darbs ar psihoterapeitu pamodina ļoti sāpīgas sajūtas un atmiņas. Var būt grūti par tiem runāt kādam. Kā zināms, viens no terapijas pamatnoteikumiem ir «saki visu, kas ienāk prātā». Bet patiesībā to izdarīt ir grūtāk, nekā šķiet, it īpaši, ja aiz muguras ir nodevības pieredze un ir grūti uzticēties cilvēkiem.
Uzticība starp jums un psihologu ir jāizveido agrīnā stadijā. Jājūt, ka speciālists tevi ciena un ir atvērts kritikai. Bieži vien terapeitiskās attiecības kļūst emocionāli uzlādētas. Jūs varat saprast, ka mīlat vai pat ienīstat savu terapeitu. Šīs spēcīgās jūtas ir grūti izteikt tieši.
Ja pamanāt, ka jums nav viegli atvērties, ka neuzticaties šim cilvēkam, aktualizējiet šo jautājumu nākamajā konsultācijā! Ir pagājis kāds laiks, bet sajūta saglabājās? Tad varbūt būtu vērts meklēt jaunu speciālistu. Jūsu problēmu patiesais cēlonis un to risinājuma atslēga atklāsies tikai uzticamās attiecībās ar terapeitu.
3. Meli sev
Bieži vien klients plāno būt patiess, bet nevar pieņemt patiesību par sevi vai kādu sev tuvu cilvēku. Mēs visi nākam uz terapiju ar jau gatavu priekšstatu par sevi. Darba procesā šī aina mainās, sākam pamanīt jaunus apstākļus, kurus varbūt negribam redzēt.
Aprīlis ieradās terapijā, jo viņa vairākus mēnešus bija nomākta un nezināja, kāpēc. Drīz viņa dalījās ar terapeitu detaļās par attiecībām ar savu vīru. Viņa sūdzējās, ka viņš katru vakaru aizbrauca, mājās atgriežoties vēlu un bez jebkādiem paskaidrojumiem.
Kādu dienu aprīlis atkritumu tvertnē atrada lietotu prezervatīvu. Kad viņa par to pastāstīja savam vīram, viņš atbildēja, ka nolēmis pārbaudīt cita ražotāja prezervatīvu, lai noskaidrotu, vai tas der. April pieņēma šo skaidrojumu bez šaubām. Viņa teica terapeitam, ka pilnībā uzticas savam vīram. Pamanījusi speciālista skeptisko skatienu, viņa steidzās vēlreiz pārliecināt, ka ne mirkli nešaubās par savu vīru. Terapeitei bija skaidrs, ka Eiprilas vīrs viņu krāpj, taču viņa nebija gatava sev to atzīt — citiem vārdiem sakot, Eiprila meloja pati sev.
4. Nespēja saskaņot faktus un izveidot savienojumu
Daži pacienti var nebūt pilnīgi patiesi, nevis tāpēc, ka vēlas kaut ko slēpt, bet gan tāpēc, ka viņi nav pārdzīvojuši pagātnes traumas un neredz to ietekmi uz dzīvi. Es to saucu par nespēju apvienot faktus.
Piemēram, Miša nevarēja stāties attiecībās: viņš nevienam neuzticējās, vienmēr bija piesardzīgs. Psihoterapeitam viņš neatzina, ka viņa māte cieta no alkoholisma, ir neuzticama un emocionāli nepieejama. Bet viņš to slēpa bez jebkāda nodoma: viņš vienkārši nesaskatīja nekādu saistību starp šiem apstākļiem.
Tie nav meli paši par sevi, bet gan nespēja savienot faktus un pabeigt attēlu. Miša apzinās, ka viņam ir grūti kādam uzticēties, kā arī apzinās, ka viņa māte cieta no alkoholisma, taču rūpīgi nodala šos apstākļus vienu no otra.
Vai terapija darbosies, ja melosi?
Patiesība reti ir melnbalta. Dzīvē vienmēr ir lietas, no kurām mēs brīvprātīgi vai netīši attālināmies. Ir notikumi un apstākļi, kas izraisa kaunu, apmulsumu vai trauksmi, ko mēs pat nevaram atzīt paši sev, nemaz nerunājot par terapeitu.
Ja saproti, ka ir dažas lietas, par kurām vēl neesi gatavs apspriest, vēlams par to pastāstīt speciālistam. Kopā varat mēģināt saprast, kāpēc jums sāp vai ir grūti par to runāt. Kādā brīdī jūs, iespējams, varēsit dalīties ar šo informāciju.
Bet dažām problēmām ir vajadzīgs laiks. Piemēram, aprīļa gadījumā patiesība atklājās tikai pēc vairāku gadu darba ar terapeitu.
Ja pamanāt, ka arvien vairāk slēpjaties vai melojat, pastāstiet par to psihologam. Bieži vien pati tēmas aktualizēšana palīdz noskaidrot un novērst šķēršļus, kas neļauj atklāties.
Avots: psychologytoday.com