Saturs
Pilnīgs JĀ ir arī spēja izprast sarunu biedra ne vienmēr acīmredzamos nodomus.
lejupielādēt video
Nodoms ir iekšējs, un iekšējs nav acīmredzams. Kā cilvēks saprot savus nodomus? Kā cilvēki saprot citu cilvēku nodomus?
Nodoma apzīmējums
Cilvēka nodomi viņam ne vienmēr ir skaidri, jo īpaši tāpēc, ka sarunu biedrs tos bieži vien nesaprot. Lai novērstu neapzinātas manipulācijas, pārpratumus un konfliktus, ieteicams biežāk lietot nodomu apzīmējumu.
Dubultais standarts, novērtējot sevi un citus
Parastais veids, kā masu cilvēkam celt savu pašcieņu:
- izgreznot savus nodomus, parādīt sev labvēlīgā gaismā vai tiesāt sevi nevis pēc (neveiksmīgām) darbībām, bet pēc (labiem) nodomiem.
- redzēt citu nodomus caur negatīvu objektīvu vai spriest nevis pēc viņu (labajiem) nodomiem, bet pēc viņu (sliktajiem) darbiem. Skatiet sadaļu Dubultais standarts, vērtējot sevi un citus.
Stāsti no dzīves
tētis nav slikts
Autore Larisa Kim.
Pirms neilga laika es iemācījos atzīt savas kļūdas un vienmēr sāku to darīt, kad kļūdījos. Es saku tieši:Es izdarīju nepareizi. Nav bail kļūdīties, ir bail neatzīt kļūdas. Esmu parasts cilvēks, un cilvēki pieļauj kļūdas. Tagad domāšu, kā situāciju labot». Vēl svarīgāk ir tas, ka tas man palīdz saprast citus cilvēkus, kad viņi pieļauj kļūdas, un nedusmoties uz viņiem. Un pat paskaidro citiem, lai tie nesadusmotos. Pārsteidzoši, to visvieglāk ir izskaidrot bērniem, nevis pieaugušajiem.
Nesen notika šāda situācija. Vīrs ieradās skolā pēc meitas, bet viņas nebija. Viņš skrēja pa gaiteņiem — bērna nav. Viņš jautāja skolotājai, kur atrodas viņa meita, viņa teica: "Kāds viņu jau ir paņēmis." Un viņš iestājās histērijā. Viņš man zvanīja pa telefonu, kliedza un lamājās. Tad zvanījis vectēvam un sievietei, uzzinājis, ka paņēmuši, bet vairs nevarējis nomierināties. Viņš gāja pie viņiem pēc bērna, visu ceļu kliedza uz meitu TĀ, ka viņai sāpēja galva.
Es nāku mājās no darba, bērns raud, tēvs nemitīgi zāģē viņu un kliedz. Beigās viņš aizbrauca novietot mašīnu, es viņu aizvedu gulēt, un viņa man jautā: "Mammu, kāpēc mūsu tētis ir tik dusmīgs un slikts?" — Ko jūs teiktu bērnam? Kāpēc viņš ir tik slikts? Tik kliedza?
Es teicu šo: "Tētis nav slikts. Kad viņš ieradās skolā un uzzināja, ka esat prom, viņš nobijās līdz nāvei. Viņš domāja par ļaunāko, ka jūs esat nolaupīts. Un tagad mēs nezinām, vai mēs tevi kādreiz atradīsim. Un tētim kļuva slikti, viņš nezina, kā savādāk izteikt savas bēdas. Viņš sāk kliegt, kliegt visu, ko jūt, vainot citus. Tas viss ir no tā, ka viņam netika iemācīts pareizi atbrīvot emocijas. Viņš nav pie tā vainīgs, mēs to piedosim tētim.
Bet mēs domāsim par nākotni, ja paši nonāksim tādā situācijā, ka šādi reaģēt nav pareizi. Neviens tam nav piemērots. Sākumā tētis bija nobijies, tagad jūtas slikti un jūtas vainīgs, bet tajā pašā laikā viņš arī nezina, kā lūgt piedošanu.
Meita nevarēja aizmigt, kad vīrs atgriezās, viņa metās pie viņa un sāka stāstīt, ka saprot, kāpēc tētis tik ļoti kliedz, ka viņa nav uz viņu dusmīga, bet ļoti mīlēja. Vīram uzreiz palika mēms, no viņa nokrita vainas apziņas nasta, un arī viņš jau varēja mierīgi viņai izskaidrot savu reakciju.