Lai samazinātu resnās un taisnās zarnas vēža risku, ieteicams zaudēt svaru, palielināt fizisko aktivitāti, ēst vairāk augļu un dārzeņu un izvairīties no gaļas. Runājot par vēzi, svarīgi ir faktori, kas saistīti ar hormonālajām un reproduktīvajām funkcijām, taču savu lomu spēlē arī diēta un dzīvesveids. Aptaukošanās un alkohola lietošana ir riska faktori sievietēm ar krūts vēzi, savukārt augļi un dārzeņi, kas bagāti ar šķiedrvielām, fitoķīmiskām vielām un antioksidantu vitamīniem, efektīvi aizsargā pret krūts vēzi. Zems B12 vitamīna līmenis (zem noteikta sliekšņa) palielina krūts vēža risku sievietēm pēcmenopauzes periodā. Daudzi pētījumi liecina, ka zems D vitamīna un kalcija patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu krūts vēža risku. Pasaulē pieaug saslimstība ar diabētu. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 80% diabēta gadījumu izraisa liekais svars un aptaukošanās. Fiziskā aktivitāte, pilngraudu pārtika un daudz augļu un dārzeņu ar augstu šķiedrvielu saturu var samazināt diabēta risku.
Ēšana ar zemu tauku saturu mūsdienās ir kļuvusi populāra, jo plašsaziņas līdzekļi ir izplatījuši sabiedrībā priekšstatu, ka jebkuri tauki ir kaitīgi veselībai. Tomēr daži zinātnieki neuzskata diētu ar zemu tauku saturu par veselīgu, jo šāda diēta var paaugstināt triglicerīdu līmeni asinīs un pazemināt augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni. Diēta, kas satur 30-36% tauku, nav kaitīga un uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, ja mēs runājam par mononepiesātinātajiem taukiem, kas iegūti, jo īpaši, no zemesriekstiem un zemesriekstu sviesta. Šī diēta nodrošina zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeņa pazemināšanos par 14% un triglicerīdu līmeni asinīs par 13%, bet augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns paliek nemainīgs. Cilvēki, kuri ēd lielu daudzumu rafinētu graudu (makaronu, maizes vai rīsu veidā), samazina kuņģa-zarnu trakta vēža risku par 30-60%, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ēd minimālu daudzumu rafinētu graudu.
Ar izoflavoniem bagātā soja ļoti efektīvi samazina krūts un prostatas vēža, osteoporozes un sirds un asinsvadu slimību risku. Zema tauku satura diētas izvēle var nebūt veselīga, jo zema tauku satura sojas piens un tofu nesatur pietiekami daudz izoflavonu. Turklāt antibiotiku lietošana negatīvi ietekmē izoflavonu metabolismu, tāpēc regulāra antibiotiku lietošana var negatīvi ietekmēt sojas patēriņa pozitīvo ietekmi.
Vīnogu sula uzlabo asinsriti par 6% un aizsargā zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu no oksidēšanās par 4%. Vīnogu sulā esošie flavonoīdi samazina asins recekļu veidošanās tendenci. Tādējādi regulāra vīnogu sulas, kas bagāta ar fitoķīmiskiem vielām, lietošana samazina sirds un asinsvadu slimību risku. Vīnogu sula šajā ziņā ir efektīvāka par vīnu. Uztura antioksidantiem ir nozīmīga loma ar vecumu saistītas kataraktas profilaksē, oksidējot lipīdu proteīnus acs lēcā. Spināti, ziedkāposti, brokoļi un citi lapu dārzeņi, kas bagāti ar karotinoīdu luteīnu, var samazināt kataraktas risku.
Aptaukošanās joprojām ir cilvēces posts. Aptaukošanās trīskāršo resnās zarnas vēža risku. Mērens vingrinājums uzlabo veselību un palīdz pārvaldīt svaru. Cilvēkiem, kuri reizi nedēļā vingro no pusstundas līdz divām stundām, asinsspiediens pazeminās par diviem procentiem, sirdsdarbība miera stāvoklī – par trim procentiem, bet ķermeņa svars samazinās par trīs procentiem. Tos pašus rezultātus var sasniegt, piecas reizes nedēļā ejot kājām vai braucot ar velosipēdu. Sievietēm, kuras regulāri trenējas, ir mazāks krūts vēža risks. Sievietes, kuras vingro vidēji septiņas stundas nedēļā, samazina krūts vēža risku par 20%, salīdzinot ar sievietēm, kuras vada mazkustīgu dzīvesveidu. Sievietes, kuras vingro vidēji 30 minūtes dienā, samazina krūts vēža risku par 10-15%. Pat īsas pastaigas vai braucieni ar velosipēdu samazina krūts vēža risku tikpat efektīvi kā intensīvāka fiziskā slodze. Plašsaziņas līdzekļos tiek plaši reklamētas diētas ar augstu olbaltumvielu daudzumu, piemēram, Zone diēta un Atkinsa diēta. Cilvēkus joprojām piesaista apšaubāma medicīniskā prakse, piemēram, “resnās zarnas tīrīšana”. Hroniska “tīrīšanas līdzekļu” lietošana bieži izraisa dehidratāciju, ģīboni un elektrolītu anomālijas un galu galā resnās zarnas disfunkciju. Taču daļai cilvēku šķiet, ka periodiski nepieciešama organisma iekšēja attīrīšana, lai uzlabotu kuņģa-zarnu trakta darbību. Viņi ir pārliecināti, ka sārņi un toksīni veidojas resnajā zarnā un izraisa virkni slimību. Lai "attīrītu resnās zarnas no gružiem", tiek izmantoti caurejas līdzekļi, šķiedrvielu un augu kapsulas un tējas. Patiesībā ķermenim ir sava attīrīšanas sistēma. Kuņģa-zarnu trakta šūnas tiek atjaunotas ik pēc trim dienām.