Saturs
Kuru psihoterapijas virzienu izvēlēties? Kā tie atšķiras un kurš ir labāks? Šos jautājumus uzdod jebkura persona, kas nolemj ar savām problēmām vērsties pie speciālista. Mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu, kas palīdzēs jums gūt priekšstatu par galvenajiem psihoterapijas veidiem.
Psihoanalīze
Dibinātājs: Zigmunds Freids, Austrija (1856-1939)
Kas tas ir? Metožu sistēma, ar kuras palīdzību jūs varat ienirt bezsamaņā, izpētīt to, lai palīdzētu cilvēkam saprast iekšējo konfliktu cēloni, kas radušies bērnības pieredzes rezultātā, un tādējādi glābt viņu no neirotiskiem traucējumiem.
Kā tas notiek? Psihoterapeitiskajā procesā galvenais ir bezsamaņas pārvēršana apziņā, izmantojot brīvas asociācijas metodes, sapņu interpretāciju, kļūdainu darbību analīzi… Seansa laikā pacients guļ uz dīvāna, stāsta visu, kas viņam nāk. prāts, pat tas, kas šķiet nenozīmīgs, smieklīgs, sāpīgs, nepiedienīgs . Analītiķis (sēžot pie dīvāna, pacients viņu neredz), interpretējot vārdu, darbu, sapņu un fantāziju slēpto nozīmi, mēģina atšķetināt brīvo asociāciju mudžekli, meklējot galveno problēmu. Šī ir ilgstoša un stingri reglamentēta psihoterapijas forma. Psihoanalīze notiek 3-5 reizes nedēļā 3-6 gadus.
Par to: Z. Freids “Ikdienas dzīves psihopatoloģija”; “Ievads psihoanalīzē” (Pēteris, 2005, 2004); "Mūsdienu psihoanalīzes antoloģija". Ed. A. Žibo un A. Rossokhina (Sanktpēterburga, 2005).
- Psihoanalīze: dialogs ar bezsamaņu
- "Psihoanalīze var būt noderīga ikvienam"
- 10 spekulācijas par psihoanalīzi
- Kas ir pārnese un kāpēc bez tās nav iespējama psihoanalīze
Analītiskā psiholoģija
Dibinātājs: Karls Jungs, Šveice (1875–1961)
Kas tas ir? Holistiska pieeja psihoterapijai un sevis izzināšanai, kas balstīta uz neapzinātu kompleksu un arhetipu izpēti. Analīze atbrīvo cilvēka dzīvības enerģiju no kompleksu spēka, virza uz psiholoģisko problēmu pārvarēšanu un personības attīstību.
Kā tas notiek? Analītiķis ar pacientu pārrunā viņa pieredzi attēlu, simbolu un metaforu valodā. Tiek izmantotas aktīvās iztēles, brīvās asociācijas un zīmēšanas metodes, analītiskā smilšu psihoterapija. Sanāksmes notiek 1-3 reizes nedēļā 1-3 gadus.
Par to: K. Jungs “Atmiņas, sapņi, pārdomas” (Gaisa zeme, 1994); Kembridžas analītiskās psiholoģijas ceļvedis (Dobrosvet, 2000).
- Karls Gustavs Jungs: "Es zinu, ka dēmoni pastāv"
- Kāpēc Jungs šodien ir modē
- Analītiskā terapija (pēc Junga)
- Psihologu kļūdas: kas jums vajadzētu brīdināt
Psihodrāma
Dibinātājs: Jēkabs Moreno, Rumānija (1889–1974)
Kas tas ir? Dzīves situāciju un konfliktu izpēte darbībā, ar aktiermākslas paņēmienu palīdzību. Psihodrāmas mērķis ir iemācīt cilvēkam risināt personīgās problēmas, izspēlējot savas fantāzijas, konfliktus un bailes.
Kā tas notiek? Drošā terapeitiskā vidē ar psihoterapeita un citu grupas dalībnieku palīdzību tiek izspēlētas nozīmīgas situācijas no cilvēka dzīves. Lomu spēle ļauj izjust emocijas, stāties pretī dziļiem konfliktiem, veikt darbības, kas reālajā dzīvē nav iespējamas. Vēsturiski psihodrāma ir pirmais grupu psihoterapijas veids. Ilgums – no vienas sesijas līdz 2-3 gadus ilgām iknedēļas sanāksmēm. Optimālais vienas tikšanās ilgums ir 2,5 stundas.
Par to: "Psihodrāma: iedvesma un tehnika". Ed. P. Holms un M. Karps (Klass, 2000); P. Kellermans “Psihodrāmas tuvplāns. Terapeitisko mehānismu analīze” (Klass, 1998).
- Psihodrāma
- Kā izkļūt no šoka traumas. Psihodrāmas pieredze
- Kāpēc mēs zaudējam vecos draugus. Psihodrāmas pieredze
- Četri veidi, kā atgriezties pie sevis
Geštalta terapija
Dibinātājs: Frics Perls, Vācija (1893–1970)
Kas tas ir? Cilvēka kā neatņemamas sistēmas izpēte, viņa ķermeniskās, emocionālās, sociālās un garīgās izpausmes. Geštaltterapija palīdz iegūt holistisku skatījumu uz sevi (geštalts) un sākt dzīvot nevis pagātnes un fantāziju pasaulē, bet gan “šeit un tagad”.
Kā tas notiek? Ar terapeita atbalstu klients strādā ar to, kas šobrīd pārdzīvo un jūtas. Veicot vingrinājumus, viņš pārdzīvo savus iekšējos konfliktus, analizē emocijas un fiziskās sajūtas, mācās apzināties “ķermeņa valodu”, balss intonāciju un pat roku un acu kustības… Rezultātā viņš sasniedz izpratni par savs “es”, mācās būt atbildīgs par savām jūtām un rīcību . Tehnika apvieno psihoanalītiskās (bezapziņas jūtu pārveidošana apziņā) un humānistiskās pieejas elementus (uzsvars uz “vienošanos ar sevi”). Terapijas ilgums ir vismaz 6 mēneši no iknedēļas sanāksmēm.
Par to: F. Perls “Gestaltterapijas prakse”, “Ego, bads un agresija” (IOI, 1993, Meaning, 2005); S. Ginger “Gestalt: The Art of Contact” (Per Se, 2002).
- Geštalta terapija
- Geštaltterapija manekeniem
- Geštaltterapija: pieskaroties realitātei
- Īpaša saikne: kā tiek veidotas attiecības starp psihologu un klientu
Eksistenciālā analīze
Dibinātāji: Ludvigs Binsvangers, Šveice (1881–1966), Viktors Frankls, Austrija (1905–1997), Alfrīds Lenglets, Austrija (dz. 1951)
Kas tas ir? Psihoterapeitiskais virziens, kura pamatā ir eksistenciālisma filozofijas idejas. Tās sākotnējais jēdziens ir “esamība” vai “reāla”, laba dzīve. Dzīve, kurā cilvēks tiek galā ar grūtībām, realizē savas attieksmes, kuru dzīvo brīvi un atbildīgi, kurā saskata jēgu.
Kā tas notiek? Eksistenciālais terapeits neizmanto tikai metodes. Viņa darbs ir atklāts dialogs ar klientu. Komunikācijas stils, apspriesto tēmu un jautājumu dziļums atstāj cilvēkā sajūtu, ka viņu saprot – ne tikai profesionāli, bet arī cilvēciski. Terapijas laikā klients iemācās uzdot sev jēgpilnus jautājumus, pievērst uzmanību tam, kas rada vienošanos ar viņa paša dzīvi, lai cik grūti tas arī nebūtu. Terapijas ilgums ir no 3-6 konsultācijām līdz vairākiem gadiem.
Par to: A. Langle “Dzīve, kas piepildīta ar nozīmi” (Genesis, 2003); V. Frankls “Cilvēks jēgas meklējumos” (Progress, 1990); I. Jaloms “Eksistenciālā psihoterapija” (Klass, 1999).
- Īrvins Jaloms: "Mans galvenais uzdevums ir pastāstīt citiem, kas ir terapija un kāpēc tā darbojas"
- Jaloms par mīlestību
- “Vai man patīk dzīvot?”: 10 citāti no psihologa Alfrīda Lengleta lekcijas
- Par ko mēs runājam, kad sakām “es”?
Neirolingvistiskā programmēšana (NLP)
Dibinātāji: Ričards Bandlers, ASV (dz. 1940. gadā), Džons Grinders ASV (dz. 1949. gadā)
Kas tas ir? NLP ir komunikācijas tehnika, kuras mērķis ir mainīt ierastos mijiedarbības modeļus, iegūt pārliecību par dzīvi un optimizēt radošumu.
Kā tas notiek? NLP tehnika nenodarbojas ar saturu, bet gan ar procesu. Grupas vai individuālas uzvedības stratēģiju apmācības gaitā klients analizē savu pieredzi un soli pa solim modelē efektīvu komunikāciju. Nodarbības – no vairākām nedēļām līdz 2 gadiem.
Par to: R. Bandlers, D. Grinders “No vardēm līdz prinčiem. Ievadkurss NLP apmācībai (Flinta, 2000).
- Džons Grinders: "Runāt vienmēr nozīmē manipulēt"
- Kāpēc tik daudz pārpratumu?
- Vai vīrieši un sievietes dzird viens otru
- Lūdzu, runājiet!
Ģimenes psihoterapija
Dibinātāji: Mara Selvini Palazzoli Itālija (1916-1999), Marejs Bovens ASV (1913-1990), Virdžīnija Satira ASV (1916-1988), Karls Vitekers ASV (1912-1995)
Kas tas ir? Mūsdienu ģimenes terapija ietver vairākas pieejas; visiem kopīgs – darbs nevis ar vienu cilvēku, bet ar ģimeni kopumā. Cilvēku darbības un nodomi šajā terapijā netiek uztverti kā individuālas izpausmes, bet gan kā ģimenes sistēmas likumu un noteikumu sekas.
Kā tas notiek? Tiek izmantotas dažādas metodes, tostarp genogramma – no klientu vārdiem veidota ģimenes “diagramma”, kas atspoguļo tās locekļu dzimšanu, miršanu, laulības un šķiršanos. Tā sastādīšanas procesā bieži tiek atklāts problēmu avots, liekot ģimenes locekļiem uzvesties noteiktā veidā. Parasti ģimenes terapeita un klientu tikšanās notiek reizi nedēļā un ilgst vairākus mēnešus.
Par to: K. Whitaker “Ģimenes terapeita pusnakts pārdomas” (Klass, 1998); M. Bovens “Ģimenes sistēmu teorija” (Cogito-Center, 2005); A. Varga “Sistēmiskā ģimenes psihoterapija” (Runa, 2001).
- Ģimenes sistēmu psihoterapija: likteņa zīmēšana
- Sistēmiskā ģimenes terapija – kas tas ir?
- Ko var darīt sistēmiskā ģimenes terapija?
- "Man nepatīk mana ģimenes dzīve"
Uz klientu vērsta terapija
Dibinātājs: Karls Rodžerss, ASV (1902–1987)
Kas tas ir? Pasaulē populārākā psihoterapeitiskā darba sistēma (pēc psihoanalīzes). Tā pamatā ir pārliecība, ka cilvēks, lūdzot palīdzību, pats spēj noteikt cēloņus un atrast veidu, kā atrisināt savas problēmas – nepieciešams tikai psihoterapeita atbalsts. Metodes nosaukums uzsver, ka klients veic vadošās izmaiņas.
Kā tas notiek? Terapija notiek dialoga veidā, kas veidojas starp klientu un terapeitu. Vissvarīgākais tajā ir emocionāla uzticības, cieņas un nenosodošas izpratnes atmosfēra. Tas ļauj klientam sajust, ka viņš ir pieņemts tāds, kāds viņš ir; viņš var runāt par jebko, nebaidoties no sprieduma vai noraidīšanas. Ņemot vērā, ka cilvēks pats nosaka, vai ir sasniedzis vēlamos mērķus, terapiju jebkurā brīdī var pārtraukt vai pieņemt lēmumu par tās turpināšanu. Pozitīvas pārmaiņas notiek jau pirmajās sesijās, dziļākas iespējamas pēc 10-15 tikšanās reizēm.
Par to: K. Rodžersa “Uz klientu orientēta psihoterapija. Teorija, mūsdienu prakse un pielietojums” (Eksmo-press, 2002).
- Uz klientu vērsta psihoterapija: izaugsmes pieredze
- Karls Rodžerss, cilvēks, kurš dzird
- Kā saprast, ka mums ir slikts psihologs?
- Kā tikt galā ar tumšām domām
Ēriksona hipnoze
Dibinātājs: Miltons Ēriksons, ASV (1901-1980)
Kas tas ir? Ēriksoniskā hipnoze izmanto cilvēka spēju nonākt piespiedu hipnotiskā transā – psihes stāvoklī, kurā tā ir visatvērtākā un gatava pozitīvām pārmaiņām. Šī ir “mīksta”, nedirektīva hipnoze, kurā cilvēks paliek nomodā.
Kā tas notiek? Psihoterapeits neķeras pie tiešas suģestijas, bet izmanto metaforas, līdzības, pasakas – un bezapziņa pati atrod ceļu uz pareizo risinājumu. Efekts var rasties jau pēc pirmās sesijas, dažreiz tas prasa vairākus mēnešus ilgu darbu.
Par to: M. Ēriksons, E. Rosi “Cilvēks no februāra” (Klass, 1995).
- Ēriksona hipnoze
- Hipnoze: ceļojums sevī
- Subpersonību dialogs
- Hipnoze: trešais smadzeņu darbības veids
Darījumu analīze
Dibinātājs: Ēriks Berns, Kanāda (1910–1970)
Kas tas ir? Psihoterapeitisks virziens, kas balstīts uz teoriju par trīs mūsu “es” stāvokļiem – bērnu, pieaugušo un vecāku, kā arī cilvēka neapzināti izvēlēta stāvokļa ietekmi uz mijiedarbību ar citiem cilvēkiem. Terapijas mērķis ir, lai klients apzinātos savas uzvedības principus un pārņemtu to savā pieaugušā kontrolē.
Kā tas notiek? Terapeits palīdz noteikt, kurš mūsu “es” aspekts ir iesaistīts konkrētā situācijā, kā arī saprast, kāds vispār ir mūsu dzīves neapzinātais scenārijs. Šī darba rezultātā mainās uzvedības stereotipi. Terapijā tiek izmantoti psihodrāmas, lomu spēles, ģimenes modelēšanas elementi. Šis terapijas veids ir efektīvs grupu darbā; tā ilgums ir atkarīgs no klienta vēlmes.
Par to: E. Berns “Spēles, kuras spēlē cilvēki…”, “Ko tu saki pēc tam, kad esi teicis” sveiki “(FAIR, 2001; Ripol classic, 2004).
- Darījumu analīze
- Darījumu analīze: kā tā izskaidro mūsu uzvedību?
- Darījumu analīze: kā tā var būt noderīga ikdienas dzīvē?
- darījumu analīze. Kā reaģēt uz agresiju?
Uz ķermeni orientēta terapija
Dibinātāji: Vilhelms Reihs, Austrija (1897–1957); Aleksandrs Lovens, ASV (dzimis 1910. gadā)
Kas tas ir? Metodes pamatā ir īpašu fizisko vingrinājumu izmantošana kombinācijā ar cilvēka ķermeņa sajūtu un emocionālo reakciju psiholoģisko analīzi. Tas balstās uz V. Reiha nostāju, ka visa pagātnes traumatiskā pieredze mūsu ķermenī paliek “muskuļu skavu” veidā.
Kā tas notiek? Pacientu problēmas tiek aplūkotas saistībā ar viņu organisma funkcionēšanas īpatnībām. Cilvēka, kas veic vingrinājumus, uzdevums ir izprast savu ķermeni, apzināties savu vajadzību, vēlmju, jūtu ķermeniskās izpausmes. Izziņa un ķermeņa darbs maina dzīves attieksmes, sniedz dzīves pilnības sajūtu. Nodarbības notiek individuāli un grupās.
Par to: A. Lovens “Raksturu struktūras fiziskā dinamika” (PANI, 1996); M. Sandomierskis “Psihosomatika un ķermeņa psihoterapija” (Klass, 2005).
- Uz ķermeni orientēta terapija
- Pieņemiet savu ķermeni
- korpuss rietumu formātā
- Esmu tam pāri! Palīdziet sev ar ķermeņa darbu