Cukura ražošana
… Rafinēšana nozīmē “attīrīšanu”, izmantojot ekstrakcijas vai atdalīšanas procesu. Rafinēto cukuru iegūst šādi – ņem dabīgus produktus ar augstu cukura saturu un noņem visus elementus, līdz cukurs paliek tīrs.
… Cukuru parasti iegūst no cukurniedrēm vai cukurbietēm. Karsējot un mehāniski un ķīmiski apstrādājot, tiek izvadīti visi vitamīni, minerālvielas, olbaltumvielas, tauki, fermenti un faktiski visas uzturvielas – paliek tikai cukurs. Cukurniedres un cukurbietes novāc, sagriež mazos gabaliņos un izspiež visu sulu, ko pēc tam sajauc ar ūdeni. Šo šķidrumu uzkarsē un pievieno kaļķi.
Maisījumu uzvāra, un no atlikušā šķidruma ar vakuumdestilāciju iegūst koncentrētu sulu. Līdz tam laikam šķidrums sāk kristalizēties, un tas tiek ievietots centrifūgā un tiek noņemti visi piemaisījumi (piemēram, melase). Pēc tam kristālus izšķīdina, karsējot līdz viršanas temperatūrai, un izlaiž cauri oglekļa filtriem.
Pēc tam, kad kristāli ir sablīvējuši, tiem piešķir baltu krāsu – parasti ar cūkgaļas vai liellopa kaulu palīdzību.
… Attīrīšanas procesā tiek iznīcināti 64 pārtikas elementi. Tiek izvadīts nātrijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, mangāns, fosfāti un sulfāti, kā arī A, D un B vitamīni.
Tiek izvadītas visas aminoskābes, fermenti, nepiesātinātie tauki un visas šķiedras. Lielākā vai mazākā mērā visi rafinētie saldinātāji, piemēram, kukurūzas sīrups, kļavu sīrups utt., tiek apstrādāti līdzīgi.
Melase ir ķīmiskas vielas un barības vielas, kas ir cukura ražošanas blakusprodukti.
… Cukura ražotāji agresīvi aizstāv savu produktu, un viņiem ir spēcīgs politiskais lobijs, kas ļauj viņiem turpināt tirgoties ar nāvējošu produktu., kas visos aspektos ir jāizslēdz no visu cilvēku uztura.