Zinātnieki norāda, ka bērniem ar valodas aizkavēšanos ir gandrīz divas reizes lielāka iespēja piedzīvot dusmu lēkmes. To ir pierādījis nesen veikts pētījums. Ko tas nozīmē praksē un kad ir pienācis laiks zvanīt?
Zinātnieki jau sen ir spekulējuši, ka runas kavēšanās un dusmu lēkmes bērniem var būt saistītas, taču neviens liela mēroga pētījums vēl nav apstiprinājis šo hipotēzi ar datiem. Līdz šim brīdim.
Unikāls pētījums
Jauns Ziemeļrietumu universitātes projekts, kurā piedalījās 2000 cilvēku, parādīja, ka maziem bērniem ar mazāku vārdu krājumu bija vairāk dusmu lēkmju nekā viņu vienaudžiem ar vecumam atbilstošām valodu prasmēm. Šis ir pirmais šāda veida pētījums, kas saista mazu bērnu runas kavēšanos ar uzvedības dusmu lēkmēm. Izlasē tika iekļauti arī bērni, kas jaunāki par 12 mēnešiem, neskatoties uz to, ka vecāks vecums šajā ziņā tiek uzskatīts par “krīzi”.
"Mēs zinām, ka maziem bērniem ir dusmu lēkmes, kad viņi ir noguruši vai neapmierināti, un lielākā daļa vecāku šajā laikā ir saspringti," sacīja pētījuma līdzautore Elizabete Nortone, komunikācijas zinātņu docente. "Taču daži vecāki zina, ka daži bieži vai smagi dusmu lēkmes var norādīt uz vēlāku garīgās veselības problēmu, piemēram, trauksmes, depresijas, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu un uzvedības problēmu, risku."
Tāpat kā aizkaitināmība, runas kavēšanās ir riska faktori vēlākai mācīšanās un runas traucējumiem, norāda Nortons. Pēc viņas teiktā, aptuveni 40% no šiem bērniem nākotnē būs pastāvīgas runas problēmas, kas var ietekmēt viņu mācību sasniegumus. Tāpēc gan valodas, gan garīgās veselības novērtēšana vienlaikus var paātrināt agrīnu bērnības traucējumu agrīnu atklāšanu un iejaukšanos. Galu galā bērni ar šo “dubulto problēmu”, visticamāk, ir pakļauti lielākam riskam.
Galvenie trauksmes rādītāji var būt regulāra dusmu uzliesmojumu atkārtošanās, ievērojama runas kavēšanās.
"No daudziem citiem pētījumiem par vecākiem bērniem mēs zinājām, ka runas un garīgās veselības problēmas vienlaikus rodas daudz biežāk, nekā jūs varētu gaidīt. Taču pirms šī projekta mums nebija ne mazākās nojausmas, cik agri tie sāksies,” piebilst Elizabete Nortone, kura ir arī direktore universitātes laboratorijā, kas pēta valodas attīstību, mācīšanos un lasīšanu neirozinātņu kontekstā.
Pētījumā tika intervēta reprezentatīva grupa, kurā bija vairāk nekā 2000 vecāku ar bērniem vecumā no 12 līdz 38 mēnešiem. Vecāki atbildēja uz jautājumiem par bērnu izrunāto vārdu skaitu un “uzliesmojumiem” viņu uzvedībā – piemēram, cik bieži bērnam uznāk dusmu lēkmes noguruma brīžos vai, gluži otrādi, izklaides.
Mazu bērnu uzskata par “vēlu runātāju”, ja viņam ir mazāk par 50 vārdiem vai viņš nepārprot jaunus vārdus līdz 2 gadu vecumam. Pētnieki lēš, ka bērniem, kuri runā vēlu, ir gandrīz divas reizes lielāka iespēja piedzīvot vardarbīgus un/vai biežus dusmu uzliesmojumus nekā viņu vienaudžiem ar normālām valodas prasmēm. Zinātnieki dusmu lēkmes klasificē kā “smagas”, ja bērns dusmu lēkmes laikā regulāri aiztur elpu, sit vai sper. Maziem bērniem, kuriem šie uzbrukumi rodas katru dienu vai biežāk, var būt nepieciešama palīdzība, lai attīstītu paškontroles prasmes.
Nesteidzieties krist panikā
"Visas šīs uzvedības ir jāņem vērā attīstības kontekstā, nevis pašas par sevi," sacīja projekta līdzautore Lauren Wakschlag, Ziemeļrietumu universitātes Veselības un sociālo zinātņu katedras profesore un asociētā vadītāja un DevSci direktore. Inovāciju un attīstības zinātņu institūts. Vecākiem nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus un pārmērīgi reaģēt tikai tāpēc, ka kaimiņu bērnam ir vairāk vārdu vai tāpēc, ka viņu bērnam nebija labākā diena. Galvenais trauksmes indikators abās šajās jomās var būt regulāra dusmu uzliesmojumu atkārtošanās, ievērojama runas kavēšanās. Kad šīs divas izpausmes iet roku rokā, tās saasina viena otru un palielina risku, daļēji tāpēc, ka šādas problēmas traucē veselīgai mijiedarbībai ar citiem.
Padziļināta problēmas izpēte
Aptauja ir tikai pirmais solis plašākā Ziemeļrietumu universitātes pētniecības projektā, kas turpinās ar nosaukumu Kad jāuztraucas? un to finansē Nacionālais garīgās veselības institūts. Nākamais solis ir pētījums par aptuveni 500 bērniem Čikāgā.
Kontroles grupā ir tie, kuru attīstība notiek atbilstoši visām vecuma normām, un tie, kuri demonstrē aizkaitināmu uzvedību un/vai runas kavēšanos. Zinātnieki pētīs bērnu smadzeņu attīstību un uzvedību, lai precīzi noteiktu rādītājus, kas palīdzēs atšķirt īslaicīgu kavēšanos no nopietnu problēmu parādīšanās.
Vecāki un viņu bērni tiksies ar projekta organizatoriem katru gadu līdz bērnu 4,5 gadu vecumam. Tik garš, komplekss fokuss “uz bērnu kopumā” nav īpaši raksturīgs zinātniskiem pētījumiem runas patoloģijas un garīgās veselības jomā,” skaidro daktere Vakšlaga.
Zinātnieku un ārstu rīcībā ir daudzām ģimenēm svarīga informācija, kas palīdzēs noteikt un atrisināt aprakstītās problēmas.
"Mūsu Inovāciju un jauno zinātņu institūts DevSci ir īpaši izstrādāts, lai ļautu zinātniekiem atstāt tradicionālās klases, iziet ārpus ierastajiem modeļiem un strādāt visefektīvāk, izmantojot visus šodien pieejamos rīkus uzdevumu risināšanai," viņa skaidro.
“Mēs vēlamies apkopot un apkopot visu mums pieejamo informāciju par attīstību, lai pediatriem un vecākiem būtu rīku komplekts, kas palīdzētu noteikt, kad ir pienācis laiks izsaukt trauksmi un meklēt profesionālu palīdzību. Un parādot, kurā brīdī pēdējā iejaukšanās būs visefektīvākā, ”saka Elizabete Nortone.
Viņas audzēkne Britānija Meninga ir viena no jaunā projekta darba autorēm, kuras darbs runas patoloģijā bija daļa no paša pētījuma stimula. "Man bija daudz sarunu ar vecākiem un ārstiem par dusmu lēkmēm bērniem, kuri runāja vēlu, taču par šo tēmu nebija zinātnisku pierādījumu, ko es varētu izmantot," stāstīja Menings. Tagad zinātnieku un ārstu rīcībā ir gan zinātnei, gan daudzām ģimenēm svarīga informācija, kas palīdzēs savlaicīgi apzināt un atrisināt aprakstītās problēmas.