Dabas termiskais līdzsvars ir izjaukts
Tagad klimats ir iesilis vidēji par 1 grādu, šķiet, ka tas ir niecīgs rādītājs, bet lokāli temperatūras svārstības sasniedz pat desmitiem grādu, kas noved pie kataklizmām. Daba ir sistēma, kas cenšas uzturēt līdzsvaru starp temperatūru, dzīvnieku migrāciju, jūras straumēm un gaisa straumēm, bet cilvēka darbības ietekmē līdzsvars zūd. Iedomājieties tādu piemēru, cilvēks, neskatoties termometrā, ļoti silti saģērbās, kā rezultātā pēc divdesmit minūšu pastaigas nosvīdis un attaisījis jakas rāvējslēdzēju, novilcis šalli. Planēta Zeme arī svīst, kad cilvēks, dedzinot naftu, ogles un gāzi, to uzsilda. Bet viņa nevar novilkt drēbes, tāpēc iztvaikošana notiek nepieredzētu nokrišņu veidā. Spilgti piemēri nav tālu jāmeklē, atcerieties plūdus un zemestrīci Indonēzijā septembra beigās un oktobra lietusgāzes Kubanā, Krasnodarā, Tuapsē un Sočos.
Kopumā industriālajā laikmetā cilvēks iegūst milzīgu daudzumu naftas, gāzes un ogļu, tos sadedzinot, izdala milzīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu un siltuma. Ja cilvēki turpinās izmantot tās pašas tehnoloģijas, tad paaugstināsies temperatūra, kas galu galā novedīs pie radikālām klimata pārmaiņām. Tādas, ka cilvēks tās nosauktu par katastrofālām.
Klimata problēmas risināšana
Problēmas risinājums, kā tas nav pārsteidzoši, atkal ir atkarīgs no parasto cilvēku gribas – tikai viņu aktīvā pozīcija var likt par to aizdomāties varas iestādēm. Turklāt pats cilvēks, kurš apzinās atkritumu izvešanu, spēj dot lielu ieguldījumu problēmas risināšanā. Atsevišķa organisko un plastmasas atkritumu savākšana vien palīdzēs samazināt cilvēka pēdas nospiedumu, pārstrādājot un pārstrādājot izejvielas.
Klimata pārmaiņas ir iespējams novērst, pilnībā apturot esošo nozari, taču neviens uz to nedosies, tāpēc atliek tikai pielāgoties stiprajām lietavām, sausumam, plūdiem, nepieredzētam karstumam un neparastam aukstumam. Paralēli adaptācijai nepieciešams attīstīt CO2 absorbcijas tehnoloģijas, modernizējot visu nozari, lai samazinātu emisijas. Diemžēl šādas tehnoloģijas ir sākuma stadijā – tikai pēdējos piecdesmit gados cilvēki sāka domāt par klimata problēmām. Taču arī šobrīd zinātnieki neveic pietiekami daudz pētījumu par klimatu, jo tam nav vitālas nepieciešamības. Lai gan klimata pārmaiņas rada problēmas, tās vēl nav skārušas lielāko daļu cilvēku, klimats ikdienā netraucē, atšķirībā no finansiālām vai ģimenes rūpēm.
Klimata problēmu risināšana ir ļoti dārga, un neviena valsts nesteidzas šķirties no šādas naudas. Politiķiem to tērēšana CO2 emisiju samazināšanai ir kā budžeta izmešana vējā. Visticamāk, līdz 2030. gadam planētas vidējā temperatūra paaugstināsies par bēdīgi slavenajiem diviem vai vairāk grādiem, un mums būs jāiemācās dzīvot jaunā klimatā, un pēcnācēji redzēs pavisam citu pasaules ainu, viņi būs pārsteigts, skatoties simts gadus senas fotogrāfijas, neatpazīstot ierastās vietas. Piemēram, atsevišķos tuksnešos sniegs nebūs tik reti, un vietās, kas kādreiz bija slavenas ar sniegotām ziemām, laba sniega būs tikai dažas nedēļas, un pārējā ziema būs mitra un lietaina.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes nolīgums
ANO Klimata pārmaiņu konvencijas Parīzes līgums, kas izveidots 2016. gadā, ir paredzēts klimata pārmaiņu regulēšanai, un to ir parakstījušas 192 valstis. Tas aicina nepieļaut planētas vidējās temperatūras paaugstināšanos virs 1,5 grādiem. Bet tā saturs ļauj katrai valstij pašai izlemt, ko darīt, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, nav nekādu piespiedu līdzekļu vai aizrādījumu par līguma neievērošanu, nav pat runas par saskaņotu darbu. Rezultātā tam ir formāls, pat neobligāts izskats. Ar šādu līguma saturu no sasilšanas visvairāk cietīs jaunattīstības valstis, un salu valstīm būs īpaši grūti. Attīstītās valstis izturēs klimata pārmaiņas ar lielām finansiālām izmaksām, taču izdzīvos. Taču jaunattīstības valstīs ekonomika var sabrukt, un tās kļūs atkarīgas no pasaules lielvarām. Salu valstīm ūdens kāpums ar divu grādu sasilšanu draud ar lielām finansiālām izmaksām, kas nepieciešamas applūstošo teritoriju atjaunošanai, un tagad, pēc zinātnieku domām, jau ir fiksēts kāpums par grādu.
Piemēram, Bangladešā, ja līdz 10. gadam klimats sasiltu par diviem grādiem, mājokļu applūdināšanas risks būtu 2030 miljoniem cilvēku. Pasaulē jau šobrīd sasilšanas dēļ dzīvesvietu ir spiesti mainīt 18 miljoni jo viņu mājas tika iznīcinātas.
Tikai kopīgs darbs spēj ierobežot klimata sasilšanu, taču, visticamāk, to nebūs iespējams organizēt sadrumstalotības dēļ. Piemēram, ASV un vairākas citas valstis atsakās tērēt naudu klimata sasilšanas ierobežošanai. Jaunattīstības valstīm nav naudas, lai izstrādātu ekotehnoloģijas CO2 emisiju samazināšanai. Situāciju sarežģī politiskās intrigas, spekulācijas un cilvēku iebiedēšana ar postošiem materiāliem plašsaziņas līdzekļos, lai iegūtu naudu sistēmu izveidei aizsardzībai pret klimata pārmaiņu sekām.
Kāda būs Krievija jaunajā klimatā
67% Krievijas teritorijas aizņem mūžīgais sasalums, tas izkusīs no sasilšanas, kas nozīmē, ka būs jāpārbūvē dažādas ēkas, ceļi, cauruļvadi. Dažās teritorijās ziemas kļūs siltākas un vasaras garākas, kas radīs meža ugunsgrēku un plūdu problēmu. Maskavas iedzīvotāji, iespējams, pamanīja, kā katra vasara kļūst garāka un siltāka, un tagad ir novembris un neraksturīgi siltas dienas. Ārkārtas situāciju ministrija katru vasaru dzēš ugunsgrēkus, tostarp tuvākajos reģionos no galvaspilsētas, un plūdiem dienvidu teritorijās. Piemēram, var atsaukt atmiņā plūdus Amūras upē 2013. gadā, kas nav bijuši pēdējo 100 gadu laikā, vai ugunsgrēkus ap Maskavu 2010. gadā, kad visa galvaspilsēta bija dūmos. Un šie ir tikai divi spilgti piemēri, un ir vēl daudz vairāk.
Klimata pārmaiņu dēļ cietīs Krievija, valstij nāksies tērēt pieklājīgu naudas summu, lai likvidētu katastrofu sekas.
Pēcvārds
Sasilšana ir cilvēku patērētāju attieksmes pret planētu, uz kuras mēs dzīvojam, rezultāts. Klimata pārmaiņas un neparasti spēcīgi laikapstākļi var likt cilvēcei pārskatīt savus uzskatus. Planēta stāsta cilvēkam, ka ir pienācis laiks pārstāt būt par dabas karali un atkal kļūt par viņas ideju.