Staigājot pa pilsētas centru, pamanīju lielu skaitu dažādu jogas klubu, ājurvēdas centru un citu vietu, kur cilvēkiem tiek dota iespēja iepazīties ar dažādām jogas jomām. Ik pēc divsimt metriem acis šad un tad uzduras citam reklāmas plakātam ar noslēpumainiem zīmējumiem un solījumiem, piemēram, “mēs tūlīt palīdzēsim atvērt visas čakras”. Un uz viena šāda jogas centra (tā nosaukumu tagad neminēsim) lieveņa stāvēja gara auguma jauneklis un smēķēja cigareti, kurš, kā vēlāk izrādījās, tur mācīja jogu. Pats smēķēšanas jogas fakts mani satrieca, taču intereses pēc tomēr nolēmu pajautāt šim jogas guru veģetārietim, uz ko sekoja noraidoša atbilde, kas sajaukta ar vieglu neizpratni. Šī situācija mani nedaudz mulsināja: kā tas nākas, ka mūsdienu jogas skolotājs atļaujas smēķēt un ēst nāvējošu pārtiku? Varbūt tas nav pat viss saraksts… Cik šīs lietas ir savietojamas viena ar otru? Izrādās, ka, strādājot ar cilvēkiem, jūs stāstāt viņiem par nevardarbības principiem (ahimsa), par jutekļu savaldīšanas nozīmi (brahmacharya), kamēr jūs klusi smēķējat starp pranajama un ēdat šavarmu? Vai praktizēšana “neveģetāriešu” guru vadībā būtu izdevīga? Gudrais Patandžali, slaveno “Jogas Sutru” sastādītājs, iepazīstina mūs ar pirmajiem diviem jogas soļiem, kas palīdz uzsākt mūsu garo garīgās attīstības ceļu – jamu un nijamu. Jama iesaka ikvienam atteikties no vardarbības, slepkavībām, zādzībām, meliem, iekāres, dusmām un alkatības. Izrādās, joga sākas ar visdziļāko darbu pie sevis gan smalkā, gan rupjā ārējā līmenī. Iekšpusē jogs mācās kontrolēt savu prātu un kontrolēt materiālās vēlmes. Ārā viņš uztur tīru savu apkārtni, tostarp ēdienu, kas nonāk viņa šķīvī. Atteikšanās ēst slepkavības produktus ir pati ahimsa (nevardarbība), ko Patandžali pieminēja XNUMX. gadsimtā. Pirms mūsu ēras. Tad otrais solis ir niyama. Atrodoties šajā posmā, joga dzīvē ietilpst tādas obligātas lietas kā tīrība, disciplīna, spēja būt apmierinātam ar to, kas jums ir, pašizglītība, visu savu darbu veltīšana Dievam. Attīrīšanās no kaitīgo ieradumu kopuma notiek tikai šajos divos sākotnējos posmos. Un tikai pēc tam seko āsānu prakse, pranajama, bet ne otrādi. Žēl, ka mūsu runā sāka mirgot frāze “Es strādāju par jogu”. Es atšifrēju: strādāt par jogu nozīmē strādāt pāris stundas dienā jogas centrā, būt elastīgam un piemērotam, runāt par cildenām lietām, atkārtot no galvas iegaumēto āsanu nosaukumus, bet atlikušo dienas daļu turpināt izdabāt savam netīrajam. ieradumus. No rīta krēsli, vakarā nauda. Vispirms sākšu mācīt citus, un tikai tad kaut kā tikšu galā ar savām problēmām. Bet tā tam nevajadzētu būt. Nodarbību laikā starp skolēnu un skolotāju notiek smalks kontakts, sava veida savstarpēja apmaiņa. Ja jūsu jogas guru patiešām ievēro visus likumus un noteikumus, pastāvīgi strādā pie sevis, uzrauga ārējās un iekšējās tīrību, tad viņš noteikti dos jums savu garīgo spēku, kas palīdzēs jums pašattīstības un pašattīstības ceļā. uzlabojumi… Bet diez vai kaut kas tāds spēs nodot jums skolotāju, kurš nav spējis sakārtot lietas savās gastronomiskajās atkarībās. Cilvēkiem, ar kuriem mēs mijiedarbojamies, ir pārsteidzoša ietekme uz mūsu dzīvi. Kā sūklis mēs uzņemam to cilvēku rakstura īpašības, gaumi un vērtības, ar kuriem mēs nonākam ciešā kontaktā. Iespējams, daudzi ir pamanījuši, ka pēc daudzu gadu kopdzīves vīrs un sieva kļūst ļoti līdzīgi viens otram – vienādi paradumi, runas maniere, žesti utt. Tas pats attiecas uz skolotāju un studentu mijiedarbību. Skolēns ar pazemību un cieņu pieņem zināšanas no skolotāja, kurš, savukārt, labprāt dalās savā pieredzē ar skolēnu. Tagad padomājiet, kādu pieredzi jūs iegūsit no cilvēka, kurš pats vēl neko nav iemācījies? Ļaujiet savam jogas skolotājam neiegūt perfektu asanu, absolūti vienmērīgu formu, bet viņš nesmēķēs uz lieveņa un neēdīs vakariņās karbonādi. Ticiet man, tas ir daudz svarīgāk. Iekšējā un ārējā tīrība ir rezultāts ilgstošam darbam ar savu raksturu, ieradumiem un vidi. Tieši šī garša jogas guru būtu jāsniedz saviem studentiem.
2022-11-11