"Mīļā, mēs šajā nedēļas nogalē dosimies pie mammas!"
– Jā, kas tu esi? ES nezināju…
"Es jums to esmu teicis vairākas reizes, jūs nekad neklausāties manī.
Dzirde un klausīšanās ir divas dažādas lietas. Dažkārt informācijas plūsmā “tas ielido vienā ausī, izlido no otras”. Ar ko tas draud? Saspīlējums attiecībās, citu atslāņošanās, risks palaist garām svarīgo. Padomā godīgi – vai tu esi labs sarunu biedrs? Labs cilvēks nav tas, kurš runā daiļrunīgi, bet gan tas, kurš uzmanīgi klausās! Un, ja pamani, ka telefons klusē, tuvinieki vairāk runā ar draugiem nekā ar tevi, tad laiks padomāt – kāpēc? Prasmi klausīties var attīstīt un trenēt sevī, un tas būs trumpis gan personīgajās, gan darba lietās.
Pirmais noteikums: nedari divas lietas vienlaikus
Saruna ir process, kas prasa garīgu un emocionālu stresu. Lai tas būtu efektīvs, uzmanības novēršana ir jāsamazina. Ja cilvēks runā par savu problēmu un tajā pašā laikā jūs katru minūti skatāties savā tālrunī, tas ir vismaz necieņa. Arī nopietna saruna, skatoties televīzijas pārraidi, nebūs konstruktīva. Cilvēka smadzenes nav paredzētas daudzuzdevumu veikšanai. Mēģiniet pilnībā koncentrēties uz sarunu biedru, paskatieties uz viņu, parādiet, ka viņa teiktais jums ir svarīgs un interesants.
Otrais noteikums: nekritizējiet
Pat ja jums tika lūgts padoms, tas nenozīmē, ka sarunu biedrs patiešām vēlas, lai jūs atrisinātu viņa problēmas. Lielākajai daļai cilvēku ir savs viedoklis, un viņi vienkārši vēlas izteikties un iegūt apstiprinājumu par savas rīcības pareizību. Ja dzirdētais izraisa negatīvas emocijas un noraidījumu, vienkārši klausieties līdz galam. Bieži vien jau sarunas laikā sākam pārdomāt atbildi – tas ir bezjēdzīgi, tik viegli ir palaist garām svarīgus smalkumus. Pievērsiet uzmanību ne tikai vārdiem, bet arī sarunu biedra emocijām, nomierinieties, ja viņš ir pārlieku satraukts, uzmundriniet, ja viņš ir nomākts.
Trešais noteikums: iemācieties zīmju valodu
Slavens psihologs izdarīja interesantu novērojumu. Kopējot sarunu biedra žestus sarunā, viņam izdevās pēc iespējas vairāk iekarot cilvēku. Ja runājat ar seju prom no plīts, tas nebūs efektīvi. Vai atlikt lietas, labi, ja kartupeļi piedeg, pieklājīgi piedāvājiet turpināt pēc dažām minūtēm. Nekad neieņemiet "slēgtu pozu" sarunu biedra priekšā. Skatieties, žesti var noteikt, vai cilvēks runā patiesību, cik tas ir norūpējies un daudz ko citu.
Ceturtais noteikums: esi ieinteresēts
Sarunas laikā uzdodiet precizējošus jautājumus. Bet tiem jābūt atvērtiem, tas ir, tiem ir nepieciešama detalizēta atbilde. "Kā jūs to izdarījāt?", "Ko tieši viņš teica?". Ļaujiet sarunu biedram saprast, ka jūs patiešām esat iesaistīts un ieinteresēts. Izvairieties no slēgtiem jautājumiem, uz kuriem ir jāatbild “Jā” un “Nē”. Neizdariet skarbus spriedumus - "Atmetiet šo spārnu", "Pametiet darbu." Tavs uzdevums nav izlemt cilvēku likteņus, bet gan just līdzi. Un atcerieties: “Skaidrs” ir vārds, par kuru daudzas sarunas ir pārtrauktas.
Piektais noteikums: praktizējiet klausīšanos
Pasaule ir pilna ar skaņām, kas nes informāciju, mēs uztveram nelielu daļu no tām. Pastaigājieties pa pilsētu bez austiņām, klausieties putnu dziedāšanu, automašīnu troksni. Jūs būsiet pārsteigti, cik daudz mēs nepamanām, ejam garām ausīm. Klausieties sen pazīstamu dziesmu un pievērsiet uzmanību tās vārdiem, vai esat tos iepriekš dzirdējuši? Meditējiet ar aizvērtām acīm, ielaidiet skaņu kā informācijas avotu par apkārtējo pasauli. Noklausieties rindā, transportā esošo cilvēku sarunas, mēģiniet saprast viņu sāpes un rūpes. Un klusē.
Divdesmit pirmajam gadsimtam ir savas īpatnības. Mēs sākām vairāk sazināties sociālajos tīklos un tūlītējos kurjeros, vairāk rakstīt un likt emocijzīmes nekā runāt. Sūtīt mammai SMS ir vienkāršāk nekā atnākt uz tasi tējas.
Klausīšanās, skatīšanās acīs... Spēja klausīties un sazināties ir liels bonuss gan personiskajām, gan biznesa attiecībām. Un nekad nav par vēlu to apgūt.