2020. gads ir pastāvīgu izaicinājumu laiks. Koronavīrusa pandēmija ir mainījusi mūsu ikdienas darbības veidu, sākot no pilnīgas “bloķēšanas” līdz jaunai normai, kurā sanitāri ierobežojumi un sociālā distancēšanās kļūst par ieradumu, dzīvesveidu. Solidaritāte, droša, bet vai tie tiešām ir veselīgi?
Saskaroties ar pieaugošo sirds un asinsvadu, onkoloģisko vai neiroloģisko slimību epidēmiju, rūpējoties par poļu sieviešu un poļu veselību, Veselības fonds Winner kopā ar Zinātniskā cilvēka institūtu sadarbībā ar zinātniskām biedrībām, ekspertiem, pacientiem un vēstniekiem, ceturtdien, 17. septembrī, uzsāka valsts mēroga sociālo kampaņu “Badam Myself! # ES gribu dzīvot. ” Medonets kļuva par kampaņas mediju patronu.
Pēdējos mēnešos ir satraucoši samazinājies profilaktisko un diagnostisko pārbaužu un pēcpārbaudes apmeklējumu skaits – vispārīgi runājot, saskarsmē ar veselības dienestu. Tam ir vairāki iemesli, no kuriem svarīgākais ir bailes no inficēšanās ar COVID-19 un tā sauktā “Vēlāk” apmeklējuma atlikšana un apgrūtināta medicīniskās palīdzības pieejamība (piemēram, medicīnas iestāžu darbības ierobežojumi, stacionāras vizītes, grūtības sazvanīt iestādi vai bezmaksas nosacījumu trūkums).
Tā rezultātā mēs saskaramies ar pieaugošu hronisku, sirds un asinsvadu, vēža, neiroloģisko un reimatisko slimību epidēmiju. Lielāko daļu no tiem var laikus atklāt un efektīvi ārstēt – ir viens nosacījums – tie ir jādiagnostē un jāuzrauga.
– Esam atklājuši, ka vairs nevar gaidīt, jo daudziem vēža, sirds un asinsvadu slimību un diabēta slimniekiem svarīga ir katra diena, katra nedēļa. Saņēmām ļoti pozitīvu atsaucību no daudziem cilvēkiem un iestādēm, kas vēlējās iesaistīties akcijā, par ko izsakām lielu paldies. – teica Mareks Kustošs, Apzinīgā cilvēka institūta prezidents.
Kampaņas galvenais mērķis ir palielināt Polijas sabiedrības līdzdalību profilaktiskos un diagnostikas pārbaudēs un nepieciešamajās medicīniskajās konsultācijās, uzlabot civilizācijas slimību agrīnu atklāšanu un efektīvas ārstēšanas iespējas, kā arī pozitīvi ietekmēt veselības aprūpi no apakšas uz augšu. sistēmu, lai palielinātu medicīnas iestāžu darbības un pieejamības pieejamību un pilnveidošanu.
– Var teikt, ka mums ir darīšana ar garīgo bloķēšanu, ko izraisa negatīvas informācijas izplatība medijos, kas publisko atsevišķus gadījumus un uzliesmojumus, piemēram, slimnīcās, pat apžilbina ar sliktu informāciju, un izrādās, ka lieta skar vienu. vai divas slimnīcas, tomēr tas, kā tas tiek pasniegts medijos, rada iespaidu, ka tagad nav nekā sliktāka par slimnīcu.
– Jums ir jāpaskaidro, ka pirms gada šajā laikā neviens no mums nedzirdēja par pandēmiju un neviens tai negatavojās, tas mums bija izaicinājums, mums bija nepieciešams laiks, lai sakārtotos. Esam izveidojuši atbilstošus aizsardzības un drošības pasākumus, katram pacientam tiek izmērīta temperatūra, jāvalkā maskas, nepieciešama roku dezinfekcija, ārsti ievēro līdzīgas procedūras. – informēja prof. Pšemislavs Lešeks, Polijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas nodaļas priekšsēdētājs.
– Mūs satrauc veikto intervences procedūru skaita samazināšanās, piemēram, koronogrāfijas skaits samazinājies no 20% līdz 40%, jo pacients pat ar sāpēm krūtīs nelabprāt dodas uz slimnīcu vai izsauc ātro palīdzību par spīti. kam ir sirdslēkme. Citi piemēri ietver sirds ablāciju samazināšanos par 77% vai implantēto elektrokardiostimulatoru skaita samazināšanos par 44%. – satraukts prof. Lešeks – Slimnīcā ir drošāk nekā iepērkoties lielveikalā, aicinu pacientus nekavēties un apmeklēt ārstus. Profesors piebilda.
Līdzīgas problēmas ir arī citām Eiropas valstīm. Nesen noslēgtā Eiropas Kardiologu biedrības kongresa laikā tika prezentēti dati, kas apstiprina apm. Par 40% samazinās ziņošana hemodinamikas laboratorijām. – Pacienti paliek mājās, sāpes ar laiku mazinās, bet sirds nekroze ir beigusies, pacients sākumā funkcionē normāli, bet tas var ilgt 6-12 mēnešus, un tad tiksim galā ar nopietnu sirds mazspēju – no plkst. Varšavas Medicīnas universitātes Kardioloģijas nodaļa.
Satraucošā situācija notiek arī onkoloģijā, kur paziņojumu apstiprināja apm. Par 30% mazāk gadījumu nekā līdzīgā periodā pērn, tas nenozīmē, ka neslimojam, vienkārši ir daudz cilvēku, kuriem diagnoze nav noteikta. – Diagnozes aizkavēšanās nozīmē, ka pacienti, iespējams, nonāks slimnīcā, bet jau ļoti progresējošā vēža stadijā. Visvairāk cieta ziņošana par profilaktiskajām pārbaudēm, piemēram, mammogrāfiju, citoloģiju vai kolonoskopiju, tāpēc mēs aicinām ģimenes ārstus un citus speciālistus, lai viņu prakse būtu pieejama pacientiem un lai mēs visi būtu modri, sacīja Šimons Hrostovskis, Wygrajmy Zdrowie prezidents. Fonds.
– Šogad izsniegts par 20% mazāk DiLO karšu (diagnostikas un onkoloģiskās ārstēšanas kartes), daudzi cilvēki laikus nevēršas pie onkologa, un šajā gadījumā pusgads var nozīmēt metastāžu iestāšanos. Tad mēs varam tikai paliatīvi izārstēt pacientu, mazināt kaites, uzlabot dzīves kvalitāti, bet slimību neizārstēsim. – piebilda prof. Sezarijs Ščiliks, no Eiropas Veselības centra Otvokā – Pacienti nedrīkst būt paralizēti no bailēm, medicīnas personālam rūp sanitārā režīma apstākļi. Nebaidieties, nāciet pie mums, esat drošībā, mums jāturpina jūsu diagnostika un ārstēšana – aicināja profesore.
Sedlces Medicīnas un diagnostikas centra valdes viceprezidents Dr. Arturs Prusačiks uzsvēra, ka pagaidām koronavīruss Polijā nav tik virulents kā Dienvideiropā. – Tāpēc veselības aprūpes sistēmai būtu jārūpējas par visas sabiedrības, tajā skaitā dažādu pacientu grupu, vajadzībām. Pretēji Itālijai vai Spānijai mūsu valsts nav piedzīvojusi veselības dienesta paralīzi.
– Koronavīrusa testu gadījumā varēja nodrošināt, ka šie izmeklējumi tiek pareizi ziņoti, taču par pārējiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, cik un cik tie tiek veikti katru dienu valstī, šādas informācijas nav. Slimnīcās par laboratorijas testiem atsevišķi netiek ziņots, un POZ ziņo par šādiem testiem ik pēc sešiem mēnešiem. Turklāt nav veikta diagnostikas testu pārbaude. Saskaņā ar Augstākās kontroles 2015. gada ziņojumu 89% bija pētījumi atjaunojošā medicīnā (specializētās klīnikās, slimnīcās), un tikai 3-4% pētījumu tika pasūtīti POZ. Ar to krasi nepietiek. Ir daudz vienkāršu testu, piemēram, morfoloģijas, kreatinīna, audzēja marķieru, kas sniedz informāciju pacientam un visai sistēmai. Ja laboratoriskā diagnostika tiktu veikta pareizi, izmaksas par pacientu ārstēšanu būtu daudz mazākas, jo mēs būtu agrāk atklājuši kaites un nebūtu notikusi nopietnu hronisku slimību attīstība. – iebilda Alīna Ņevjadomska, Nacionālās laboratorijas diagnostiku kameras prezidente. Vienlaicīgi
KIDL prezidents uzsvēra, ka profilaktiskās apskates ir ieguldījums veselībā un tās būtu plaši jāveic primārās veselības aprūpes līmenī.
Eksperti atsaucās arī uz teleportācijas organizēšanu. – Pēc dažiem gadiem televīzija beidzot saņem atlīdzību, kas ir laba ziņa, tas bija pandēmijas dēļ. Vienlaikus ir vērts uzsvērt, ka teleportēšanās nav stacionāra vizītes aizstājējs, bet gan instruments ārsta rokās, kas ļoti palīdz, piemēram, plānveida, stabilu pacientu kontrolē, kuri pēc operācijas atgriežas mājās, uz otru Polijas galu, un pateicoties televīzijai varam būt kontaktā un izvērtēt tikmēr veiktos testus. Televīzijas pārraidēm ir jāpieiet ar veselo saprātu, jo šobrīd šķiet, ka tās tiek ļaunprātīgi izmantotas. – teica Dr Pāvels Balzams. – Pieredze rāda, ka pat visvairāk digitalizētajās veselības aprūpes sistēmās, piemēram, Izraēlā, stacionāro apmeklējumu skaitu var samazināt līdz pat 50%. – pabeidza Dr Prusaczyk.
Pacientu tiesībsarga vietnieks Gžegožs Blaževičs aicināja uzticamu vēstījumu plašsaziņas līdzekļos, jo tie lielā mērā izraisa bailes. – Jāparāda argumenti, kāpēc un kad jādodas pie ārsta un cik lieli veselības zaudējumi var rasties, ja to nedarīsim. Tāpēc pacientu un medicīnas personāla izglītošana šobrīd ir ļoti svarīga. Cilvēktiesību aizstāvis saņem signālus no pacientiem par pārkāpumiem vai problēmām saistībā ar piekļuvi veselības pakalpojumiem. Visi gadījumi tiek analizēti individuāli. Sadarbībā ar Nacionālo veselības fondu mums ir XNUMX/XNUMX uzticības tālrunis, kurā mūsu eksperti gaida zvanus. Mēs cenšamies sniegt uzticamas zināšanas un vairumā gadījumu informācija ir pietiekama, taču ir arī situācijas, kad jāiejaucas. Tajā pašā laikā mēs novērtējam ārstniecības personu ikdienas grūtības, un tāpēc mūs ļoti sarūgtināja naids un aģitācija pret medicīnas darbiniekiem. Teica runasvīrs.
Visiem, kuri meklē informāciju, kur saņemt padomu, veikt pārbaudes, kur dežūrē kabinets un vēlas noskaidrot citas šaubas, atgādinām Pacientu informatīvā tālruņa numuru – 0 800 190 590.
Speciālisti norādīja, ka daudzas situācijas tiek uzspridzinātas un lieki biedē pacientus. Dr. Pāvels Balzams kā piemēru minēja incidentu no iestādes, kurā viņš strādā. Martā plašsaziņas līdzekļos bija daudz informācijas par inficētu medicīnas darbinieku slimnīcā Banacha ielā Varšavā. Patiesība ir tāda, ka ārsts bija inficēts un izolēts, un slimnīcā tika ārstēti aptuveni 1100 pacienti. Neviens cits nebija inficēts. Nekavējoties tika uzsāktas procedūras, pacienti bija jāpārbauda – bet pēc tam, kad situācija medijos tika pasniegta kā dramatiska, ko pacientam vajadzēja domāt – protams, es tur neiešu. Kopš tā laika iestādē nav konstatēta neviena jauna infekcija. Tāpēc es lūdzu mediju atbildību, medaļai ir divas puses, par tām ir jāinformē.
Kampaņu atbalsta daudzi vēstnieki. Anna Lucińska, aktrise un raidījumu vadītāja, uzsvēra, ka bailes mūs aptur pirmām kārtām. – Es pati to piedzīvoju, nesen man zvanīja mamma, sūdzoties par stiprām vēdera sāpēm, uzreiz piedāvāju, ka dosimies pie ārsta. Uz ko mamma teica, ka viņai ir bail, jo ir koronavīruss un viņa droši vien inficēsies. Daudzi no mums tā domā. Bijām pie ārsta, par laimi problēmu izdevās novērst, bet nav zināms, kas būtu noticis, ja kavētu. Tāpēc aicinu kolēģus informēt un apzināties izmeklējumu un konsultācijas ar ārstu nozīmi.
Vēl viena kampaņas vēstniece, žurnāliste Paulina Koziejovska piebilda – Mums vienmēr bija laiks iepirkties, auto apskatei, tikšanās ar draugiem, un mēs aizmirsām par izpēti. Neizplatīsim tikai sliktu informāciju, jums ir ticami un mierīgi jāpaskaidro, kā izskatās realitāte. Mums nav jāpazemina koronavīruss, bet tajā pašā laikā jāpasargā sevi no vēža un sirds slimību viļņa.
Rūpēsimies par sevi un saviem mīļajiem. Ir daudz iemeslu dzīvot, būt veselam, pievienojies kampaņai Es pārbaudu # Jo es gribu dzīvot šodien!
Jūs varētu interesēt:
- 10 izplatītākās asinsrites sistēmas slimības
- Ādas sirds slimības simptomi
- Sirds magnētiskā rezonanse – sirds defektu un slimību diagnostika [SKAIDROJUMS]