Saturs
Stresu sauc par veselības problēmu cēloni, taču bez tā nav iespējams iztikt. Pateicoties šai ķermeņa reakcijai uz nestandarta situācijām, mūsu tālajiem senčiem izdevās izdzīvot sarežģītos apstākļos, un tagad tā funkcija nav īpaši mainījusies. Psiholoģe Šerija Kempbela uzskata, ka stresam ir daudz noderīgu lietu: tas palīdz pielāgoties pārmaiņām, tikt galā ar grūtībām un pieņemt pareizos lēmumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem.
Daudzi no mums nezina, kā tikt galā ar stresu, jo tā rašanos mēdzam saistīt tikai ar ārējiem apstākļiem. Daļēji tā ir taisnība, stresa faktori parasti atrodas ārpus mūsu ietekmes zonas, taču tas nav galvenais iemesls. Patiesībā stresa avots ir mūsos. Aizmirstot par to, mēs nododam emocijas kādam vai kaut kam un sākam meklēt kādu vainīgo.
Bet, tā kā mums tik viegli izdodas pārraidīt negatīvo, tas nozīmē, ka esam diezgan spējīgi pārslēgties uz pozitīvo. Stresu var pārspēt un novirzīt konstruktīvos veidos. Šajā gadījumā viņš kļūst par panākumu dzinējspēku. Jā, šis nav tas labākais stāvoklis, taču noteikti ir vērts meklēt tajā priekšrocības.
KĀ Stress IR NODERĪGS
1.Uzlabo spēju veikt pašpārbaudi
Lai gūtu labumu no stresa, ir svarīgi to uzskatīt par neizbēgamību, dzīves filozofijas sastāvdaļu vai būtisku profesionālās izaugsmes elementu. Ja jūs pārtraucat gaidīt, kad rūpes norims, un iemācīsities ar tām sadzīvot, jūsu acis burtiski atveras. Mēs izdomājam, kur mēs neesam pietiekami spēcīgi un kā to labot.
Stress vienmēr atklāj mūsu ievainojamības vai parāda, kur mums trūkst zināšanu un pieredzes. Kad apzināmies savas vājās vietas, rodas skaidra izpratne par to, kas ir jāuzlabo.
2. Liek domāt radoši
Stresa avots ir neparedzēti notikumi. Lai kā mēs vēlētos, lai viss noritētu pēc iepriekš noteikta scenārija, mēs nevaram iztikt bez negaidītiem pavērsieniem. Stresa situācijā mēs parasti vēlamies visu kontrolēt, bet uz dzīvi var paskatīties ar mākslinieka acīm. Tā vietā, lai cīnītos ar to, kur iegūt vairāk naudas, labāk koncentrēties uz veiksmīgas karjeras veidošanu.
Faktiski stress mūs notur kājās. Nav iespējams kļūt par savas nozares ekspertu, necenšoties būt priekšā visiem. Un tas nozīmē domāt radoši, pārsniegt vispārpieņemtos standartus un nebaidīties riskēt. Pēkšņu grūtību grūdieni atbrīvo adrenalīnu. Ir enerģija, ko var novirzīt jaunām idejām, smagam darbam un augstu rezultātu sasniegšanai.
3. Palīdz noteikt prioritātes
Panākumi ir tieši saistīti ar prioritātēm. Kad mēs esam izvēles priekšā, mūsu reakcija uz stresu norāda, kam jāpievērš īpaša uzmanība un ko var atlikt uz vēlāku laiku. Ir vērts apzināt svarīgākos uzdevumus un uzņemties to izpildi, jo parādās pašpārliecinātība. Tiklīdz tiekam galā ar steidzamu stresa situāciju, nāk atvieglojums un, galvenais, dziļa gandarījuma sajūta: viss izdevās!
4. Paver jaunas iespējas
Stress norāda, ka mēs saskaramies ar grūtībām. Tas nozīmē, ka jums ir jāpieņem izaicinājums, jāmaina virziens, kaut kas jāmācās, jārīkojas citādi, jāpārvar bailes no neveiksmes un jārada jauna iespēja. Jā, problēmas rada stresu, taču to var uzskatīt par sāncensi. Izvēle ir mūsu ziņā: padoties vai uzvarēt. Tiem, kas meklē iespējas, paveras jauni ceļi.
5.Paaugstina intelektuālo līmeni
Ir pierādīts, ka stress uzlabo kognitīvās funkcijas un uzlabo noteiktus mūsu domāšanas aspektus. Dabiskā cīņa vai bēgšana aktivizē noteiktus neirotransmiterus, kas liek mums nekavējoties koncentrēties uz steidzamiem uzdevumiem.
Stresa apstākļos mēs ne tikai kļūstam ārkārtīgi vērīgi, bet arī parādām izcilas garīgās spējas. Mūsu atmiņa ātrāk atveido detaļas un notikumus, kas ir ļoti svarīgi kritiskās situācijās, kur nepieciešamas zināšanas un problēmu risināšanas prasmes.
6. Uztur pastāvīgā gatavībā
Vislabvēlīgākā augsne zināšanu, prasmju un talantu attīstībai ir grūtības un nestandarta uzdevumi. Panākumi ir cīņa, cita ceļa nav. Tiem, kas padodas neveiksmēm, prieks par uzvaru nav pieejams.
Kad kārtējo reizi izdodas iziet pa nezināmu ceļu, jūtamies laimīgi. Šķēršļiem vajadzētu būt mūsu iedvesmas avotam, nevis izmisumam. Neviens liels mērķis nav sasniegts bez pūlēm un smaga darba.
7. Ierosina veiksmīgas stratēģijas
Kad mūs pārņem šaubas un bažas, stress norāda uz izeju no mulsinošākajām situācijām. Zem tās spiediena mēs esam tikpat izdomīgi kā jebkad, jo esam gatavi darīt visu iespējamo, lai atbrīvotos no šīs nastas.
Ja rīkojamies impulsīvi, uzkrājas nervozitāte un rodas vairāk problēmu. Lai pārvērstu stresu par sabiedroto, ir nedaudz jāsamazina temps un jāizdomā stratēģija, kas ļaus atraisīt satvērienu un virzīties uz priekšu. Jo rūpīgāk analizējam savas kļūdas un plānojam turpmākos soļus, jo pārliecinošāk stājamies pretī jauniem izaicinājumiem.
8. Ved pie īstajiem cilvēkiem
Ja stress aptver jūsu galvu, šī ir iespēja meklēt palīdzību, atbalstu un padomu. Veiksmīgi cilvēki vienmēr ir gatavi sadarboties. Viņi nekad neuzskata sevi par gudrāku par visiem pasaulē. Kad atzīstam, ka esam nekompetenti kādā lietā un lūdzam palīdzību, mēs iegūstam daudz vairāk nekā ātru un efektīvu problēmas risinājumu. Apkārtējie dalās ar mums savā pieredzē, un tā ir nenovērtējama dāvana. Turklāt, ja nolemjam pateikt, ka esam nonākuši nepatikšanās, mums nedraud emocionāla izdegšana.
9. Attīsta pozitīvu domāšanu
Nav lielāka šķēršļa panākumiem kā stresa situāciju izraisīta depresija. Ja mēs vēlamies gūt labumu no stresa, mums ir jāizmanto tā signāli kā atgādinājumi, ka ir pienācis laiks nekavējoties ieslēgt pozitīvu domāšanu. Žēlosimies, kad būs brīvs laiks.
Mūsu attieksme pret notikumiem — pozitīva vai negatīva — ir atkarīga no mums pašiem. Drūmas sakāvinieku domas ir ceļš uz nekurieni. Tāpēc, sajutuši stresa tuvošanos, mums nekavējoties jāaktivizē visas pozitīvās attieksmes un jāmēģina atrast izeju no sarežģītās situācijas.
Par autoru: Šerija Kempbela ir klīniskā psiholoģe, psihoterapeite un grāmatas “Mīli sevi: māksla būt tev”, “Panākumu formula: ceļš uz emocionālo labklājību” autore.