Saturs
Iespējams, esi ievērojis, ka reizēm esi enerģijas un spēka pilns, lai gan visu nakti strādāji pie kāda interesanta projekta un reizēm ej gulēt ne vēlāk kā parasti, bet no rīta pamosties pavisam tukšs. Mēs runājam par neapzinātiem noguruma cēloņiem un to, kā atrast sevī dzīvesprieka avotu.
Dzīve metropolē, sociālie tīkli, informācijas plūsmas, komunikācija ar citiem, ikdienas rūpes un pienākumi ir ne tikai mūsu iespēju un prieku, bet arī stresa un noguruma avoti. Ikdienas burzmā mēs bieži aizmirstam par sevi un pieķeram sevi tikai tad, kad ķermenis dod skaidrus signālus. Viens no tiem ir hroniska noguruma sindroms.
Nereti konsultācijas apmeklē klienti, kuriem dzīvē no pirmā acu uzmetiena viss ir kārtībā: cienīga izglītība, prestižs darbs, sakārtota personīgā dzīve, draugi un ceļošanas iespējas. Bet tam visam nav enerģijas. Tāda sajūta, ka no rīta pamostas jau noguruši, un vakarā spēki paliek tikai seriāla skatīšanai vakariņās un gulētiešanai.
Kāds ir iemesls šādam ķermeņa stāvoklim? Protams, nevajadzētu par zemu novērtēt cilvēka dzīvesveidu. Arī daudzi šo stāvokli saista ar ilgu saules prombūtni. Bet ir vairāki psiholoģiski iemesli, kas izraisa nogurumu.
1. Savu emociju un vēlmju apspiešana
Iedomājieties, ka pēc darba dienas kolēģis vai priekšnieks lūdza jūs palikt un palīdzēt gaidāmajā pasākumā, un jums bija plāni vakaram. Tu nez kāpēc nevarēji atteikties, dusmojies uz sevi un uz tiem, kas nokļuva šajā situācijā. Tā kā jūs neesat pieradis runāt par to, kas jums nav piemērots, jūs vienkārši apspiedāt dusmas un rīkojāties kā "labs palīgs" un "cienīgs darbinieks". Tomēr vakarā vai no rīta jūtaties pārņemts.
Daudzi no mums ir pieraduši apspiest savas emocijas. Viņi sadusmojās uz partneri par neizpildīto lūgumu, klusēja — un apspiestās emocijas nonāca psihes kasē. Drauga aizvainoti par kavēšanos, viņi nolēma neapmierinātību neizteikt — arī krājkasītē.
Patiesībā emocijas ir lielisks sensors par to, kas notiek, ja varat tās pareizi atpazīt un redzēt iemeslu, kas to izraisīja.
Emocijas, kurām mēs nedevāmies vaļā, nepārdzīvojām, apslāpētas sevī, ieiet ķermenī un ar visu savu smagumu krīt uz mums. Mēs vienkārši jūtam šo ķermeņa smagumu kā hroniska noguruma sindromu.
Ar vēlmēm, kuras mēs sev nepieļaujam, notiek tas pats. Psihē kā traukā sakrājas spriedze un neapmierinātība. Garīgais stress ir ne mazāk smags kā fiziskais. Tāpēc psihe mums saka, ka viņa ir nogurusi un viņai pienācis laiks izlādēties.
2. Vēlme apmierināt citu cilvēku cerības
Ikviens no mums dzīvojam sabiedrībā, tāpēc mūs pastāvīgi ietekmē citu viedokļi un vērtējumi. Protams, ir ļoti jauki, kad viņi mūs apbrīno un mūs apstiprina. Tomēr, uzsākot ceļu, lai apmierinātu kāda cita (vecāku, partnera, laulātā vai draugu) cerības, mēs kļūstam saspringti.
Šajā spriedzē slēpjas bailes no neveiksmes, savu vajadzību apspiešana citu vēlmju dēļ un nemiers. Prieks un spars, ko uzslavas mums sniedz veiksmes gadījumā, izrādās ne tik ilgs kā spriedzes periods, un to nomaina jaunas cerības. Pārmērīgs stress vienmēr meklē izeju, un hronisks nogurums ir viena no drošām iespējām.
3. Toksiska vide
Gadās arī tā, ka sekojam savām vēlmēm un mērķiem, realizējam sevi. Taču mūsu vidē ir cilvēki, kuri devalvē mūsu sasniegumus. Atbalsta vietā mēs saņemam nekonstruktīvu kritiku, un viņi uz katru mūsu ideju reaģē ar “nosacītu reālismu”, šauboties, vai varam īstenot savus plānus. Šādi cilvēki mums ir toksiski, un diemžēl viņu vidū var būt arī mūsu mīļie — vecāki, draugi vai partneris.
Darbs ar toksisku cilvēku prasa milzīgus resursus.
Skaidrojot un aizstāvot savas idejas, mēs ne tikai nogurstam, bet arī zaudējam ticību sev. Šķiet, kurš, ja ne tuvu, var kaut ko "objektīvi" ieteikt?
Protams, ir vērts ar cilvēku aprunāties, noskaidrot viņa aso reakciju un vārdu cēloni un lūgt konstruktīvāk paust savu viedokli, jūs atbalstīt. Pilnīgi iespējams, ka viņš to dara neapzināti, jo viņam pašam jau iepriekš šādi komunicēja un viņš izstrādāja atbilstošu uzvedības modeli. Jau ilgu laiku viņš pie viņas ir tā pieradis, ka vairs nepamana viņa reakcijas.
Taču, ja sarunu biedrs nav gatavs piekāpties un nesaskata problēmu, mēs esam izvēles priekšā: samazināt komunikāciju vai turpināt tērēt enerģiju savu interešu aizstāvībai.
Kā palīdzēt sev?
Dzīvo emocijas, esi gatavs piedzīvot jebkuru no tām. Iemācieties paust savas jūtas citiem videi draudzīgā veidā un vajadzības gadījumā atteikties no pieprasījumiem. Iemācieties runāt par savām vēlmēm un par to, kas jums ir nepieņemams.
Jebkurš ceļš, kas jūs aizved prom no sevis, rada spriedzi, un ķermenis par to nekavējoties signalizē. Pretējā gadījumā kā jūs sapratīsit, ka tas, ko jūs darāt, ir jums destruktīvs?
Otra cilvēka cerības ir viņa atbildība. Ļaujiet viņam tikt ar tām galā pašam. Nenododiet sava sirdsmiera atslēgu to cilvēku rokās, kuru cerības jūs cenšaties attaisnot. Dari, ko vari, un atļauj sev kļūdīties.
Nav grūti atklāt sevī dzīvesprieka avotu. Lai to izdarītu, ir jāatrod un jāsamazina enerģijas zuduma cēloņi.
Sāciet būt uzmanīgākam pret sevi un analizēt, pēc tam jums ir tukšuma stāvoklis. Varbūt nedēļu neesi gulējis? Vai arī jūs tik ļoti nedzirdat sevi, ka ķermenis nav atradis citu veidu, kā pievērst jūsu uzmanību?
Psihiskie un fiziskie stāvokļi ir atkarīgi viens no otra kā viena veseluma – mūsu ķermeņa – elementi. Tiklīdz sākam pamanīt un mainīt to, kas mums neder, ķermenis uzreiz reaģē: uzlabojas garastāvoklis un ir vairāk enerģijas jauniem sasniegumiem.