Zinātnieki ir atraduši pierādījumus tam, ka meditācija ir saistīta ar dzīves ilguma palielināšanos un kognitīvo funkciju uzlabošanos vecumdienās.
Jūs droši vien esat dzirdējuši vairāk nekā vienu reizi par daudzajām pozitīvajām sekām, ko var dot meditācijas prakse. Varbūt pat izlasi manos rakstos par šo tēmu. Piemēram, jauni pētījumi liecina, ka meditācija var mazināt stresu un trauksmi, pazemināt asinsspiedienu un likt jums justies laimīgam.
Izrādījās, ka meditācija spēj vairāk: tā var palīdzēt palēnināt novecošanās procesu un uzlabot kognitīvās darbības kvalitāti vecumdienās. Kā tas ir iespējams?
- Palēnināt šūnu novecošanos
Meditācija dažādos veidos ietekmē mūsu fizisko stāvokli, sākot no šūnu līmeņa. Zinātnieki izšķir telomēra garumu un telomerāzes līmeni kā šūnu novecošanās rādītājus.
Mūsu šūnas satur hromosomas jeb DNS sekvences. Telomēri ir aizsargājoši proteīnu "vāciņi" DNS virkņu galos, kas rada apstākļus turpmākai šūnu replikācijai. Jo garāki ir telomēri, jo vairāk reižu šūna var dalīties un atjaunoties. Katru reizi, kad šūnas vairojas, telomēra garums un līdz ar to mūžs kļūst īsāks. Telomerāze ir enzīms, kas novērš telomēru saīsināšanu un palīdz palielināt šūnu dzīves ilgumu.
Kā tas ir salīdzināms ar cilvēka mūža ilgumu? Fakts ir tāds, ka telomēra garuma saīsināšana šūnās ir saistīta ar imūnsistēmas darbības pasliktināšanos, sirds un asinsvadu slimību un deģeneratīvu slimību, piemēram, osteoporozes un Alcheimera slimības, attīstību. Jo īsāks ir telomēra garums, jo vairāk mūsu šūnas ir uzņēmīgākas pret nāvi, un mēs esam uzņēmīgāki pret slimībām ar vecumu.
Telomēru saīsināšana notiek dabiski, mums novecojot, taču pašreizējie pētījumi liecina, ka šo procesu var paātrināt stress.
Uzmanības prakse ir saistīta ar pasīvās domāšanas un stresa samazināšanos, tāpēc 2009. gadā viena pētījumu grupa ierosināja, ka apzinātības meditācijai var būt pozitīva ietekme uz telomēra garuma un telomerāzes līmeņa saglabāšanu.
2013. gadā Elizabete Hodža, MD, Hārvardas Medicīnas skolas psihiatrijas profesore, pārbaudīja šo hipotēzi, salīdzinot telomēru garumus starp mīlošas laipnības meditācijas (metta meditācijas) praktiķiem un tiem, kuri to nedara. Rezultāti parādīja, ka pieredzējušākiem metta meditācijas praktizētājiem parasti ir garāki telomēri, un sievietēm, kuras meditē, ir ievērojami garāki telomēri, salīdzinot ar sievietēm, kuras nemeditē.
- Pelēkās un baltās vielas tilpuma saglabāšana smadzenēs
Vēl viens veids, kā meditācija var palīdzēt palēnināt novecošanos, ir caur smadzenēm. Jo īpaši pelēkās un baltās vielas apjoms. Pelēko vielu veido smadzeņu šūnas un dendriti, kas sūta un saņem signālus sinapsēs, lai palīdzētu mums domāt un darboties. Baltā viela sastāv no aksoniem, kas pārnēsā faktiskos elektriskos signālus starp dendritiem. Parasti pelēkās vielas apjoms sāk samazināties 30 gadu vecumā dažādos ātrumos un dažādās zonās atkarībā no personiskajām īpašībām. Tajā pašā laikā mēs sākam zaudēt baltās vielas apjomu.
Neliels, bet augošs pētījumu kopums liecina, ka ar meditācijas palīdzību mēs spējam pārstrukturēt savas smadzenes un, iespējams, palēnināt strukturālo deģenerāciju.
Pētījumā, ko veica Masačūsetsa vispārējs Slimnīca sadarbībā ar Hārvardas Medicīnas skolu 2000. gadā zinātnieki izmantoja magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI), lai noteiktu smadzeņu garozas pelēkās un baltās vielas biezumu dažāda vecuma meditētājiem un ne-meditatoriem. Rezultāti parādīja, ka vidējais garozas biezums cilvēkiem vecumā no 40 līdz 50 gadiem, kuri meditē, ir salīdzināms ar meditētājiem un nemeditētājiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Meditācijas prakse šajā dzīves posmā palīdz saglabāt smadzeņu struktūra laika gaitā.
Šie atklājumi ir pietiekami nozīmīgi, lai mudinātu zinātniekus veikt turpmākus pētījumus. Zinātniskas atbildes gaida jautājumi, cik bieži ir nepieciešams meditēt, lai iegūtu šādus rezultātus, un kādi meditācijas veidi visvairāk ietekmē novecošanas kvalitāti, īpaši tādu deģeneratīvu slimību kā Alcheimera slimības profilaksi.
Mēs esam pieraduši pie domas, ka mūsu orgāni un smadzenes laika gaitā iet pa kopīgu attīstības un deģenerācijas trajektoriju, taču jauni zinātniski pierādījumi liecina, ka ar meditācijas palīdzību mēs spējam aizsargāt savas šūnas no priekšlaicīgas novecošanas un saglabāt veselību vecumdienās.