Saturs
Alkohols iedarbojas uz nervu sistēmu kā nomācošs līdzeklis. Nelielos daudzumos tas nomāc smadzeņu darbību, kas izraisa patīkamu relaksācijas un eiforijas sajūtu. Palielinoties alkohola daudzumam, tiek ietekmētas noteiktas smadzeņu zonas, tiek traucēts receptoru un mediatoru sistēmu darbs. Rezultāts ir reibonis, dezorientācija telpā, traucēta koordinācija. Tālāk mēs sapratīsim, kāpēc alkohols tik ļoti ietekmē smadzenes un cik ātri viss normalizējas.
Alkohols un kustību koordinācija
Satriecoša gaita ir viena no labi zināmajām alkohola reibuma pazīmēm. Eksperimenti vairākkārt ir pierādījuši, ka pat neliels alkohola daudzums apgrūtina darbību veikšanu, kur nepieciešama precizitāte un ātrums. Tāpēc vairākās valstīs, tostarp Krievijā, pieļaujamais etanola daudzums asinīs ir samazināts līdz minimālajām vērtībām.
Zinātnieki motorisko disfunkciju saista ar alkohola ietekmi uz smadzenītēm, kur atrodas centrs, kas atbild par līdzsvaru, muskuļu tonusu un kustību koordināciju.
Smadzenītes veido tikai desmito daļu smadzeņu, bet tajās ir vairāk nekā puse no visiem centrālās nervu sistēmas neironiem – aptuveni 5 miljardi. Nodaļa sastāv no tā sauktā tārpa un divām puslodēm, kuru bojājumi izraisa ekstremitāšu darbības traucējumus. Tārpa darbības traucējumu sekas ir problēmas ar stāju, līdzsvaru, runas ritmu.
Apziņa nespēj kontrolēt smadzenītes, tās nervu šūnas tieši mijiedarbojas ar muguras smadzenēm un smadzenēm. Alkohola intoksikācija izraisa nervu savienojumu traucējumus, kā rezultātā rodas apjukums un kustību koordinācijas problēmas. Efekts vērojams gan ilgstoši atkarīgiem no alkohola, gan tiem, kuri nav aprēķinājuši devu un dzēruši par daudz.
Pārmērīgi lietojot alkoholu, cieš smadzenīšu apakšējās struktūras, kas koordinē acu kustības. Tas ir īpaši izteikts, kad cilvēka galva ir kustībā. Objektu vizuālā uztvere kļūst nestabila, apkārtējā pasaule šūpojas un peld, kas bieži izraisa kritienus un traumas. Turklāt redzes problēmas ir tieši saistītas ar ekstremitāšu motorisko prasmju traucējumiem, jo cilvēks nespēj adekvāti uztvert apkārtējo telpu.
Patoloģiski anatomiskie pētījumi liecina, ka hroniskiem alkoholiķiem bieži ir deģeneratīvas izmaiņas smadzenītēs. Visbiežāk cieš tārps, kur etanols vienkārši nogalina lielās nervu šūnas, kas veido šo sadaļu. Parādība raksturīga gados vecākiem alkoholiķiem ar vismaz desmit gadu alkohola atkarības pieredzi – attīstās hroniski motorikas traucējumi, samazinās ekstremitāšu jutība, nespēj veikt sarežģītas operācijas. Stāvoklis var uzlaboties abstinences periodā, tomēr slimības progresējošā stadijā ir ārkārtīgi grūti novērst strukturālās izmaiņas.
Cik ilgs laiks nepieciešams, lai smadzenes pilnībā atjaunotos?
Britu Batas universitātes zinātnieki 2016. gadā nolēma noskaidrot, cik ilgā laikā smadzeņu šūnas pilnībā atjaunojas no alkohola lietošanas. Pētnieki nonāca pie neapmierinošiem secinājumiem – alkohola negatīvā ietekme var turpināties arī tad, kad etanols asinīs vairs netiek konstatēts.
Starp novērotajiem kognitīvajiem traucējumiem:
- slikta koncentrācija;
- grūtības saglabāt uzmanību;
- atmiņas traucējumi;
- reakcijas laika palielināšanās.
Valsts ilgums ir tieši saistīts ar izdzertā alkohola daudzumu. Pat mazās devās smadzenēm ir vajadzīgas dienas, lai atjaunotu savas funkcijas.
Hroniskas alkohola pārmērīgas lietošanas gadījumā ir iespējams panākt redzamu uzlabojumu vismaz pēc sešiem mēnešiem, ja tiek ievērota pilnīga atturēšanās, kognitīvā apmācība un antipsihotisko līdzekļu lietošana.