Šausmas tavā šķīvī: pārtikas fobijas, kas kaitē tavai veselībai

Baidāties no... ēdiena? Tas izklausās dīvaini, un tomēr šādas obsesīvas bailes rodas, un to sauc par kibofobiju. To bieži sajauc ar anoreksiju, taču galvenā atšķirība ir tā, ka anoreksiķi baidās no tā, kā ēdiens ietekmēs viņu figūru un ķermeņa tēlu, savukārt cilvēki ar kibofobiju baidās no paša ēdiena. Tomēr ir arī tie, kas cieš no abiem traucējumiem vienlaikus.

Analizēsim galvenos kibofobijas simptomus. Tas, starp citu, nav tik vienkārši: mūsdienu pasaulē, kur uzsvars tiek likts uz veselīgu dzīvesveidu, vairākums atsakās no daudziem produktiem. Kurā:

1. Cilvēki ar kibofobiju vairumā gadījumu izvairās no dažiem pārtikas produktiem, kas viņiem ir kļuvuši par baiļu objektiem, piemēram, no tiem, kas ātri bojājas, piemēram, no majonēzes vai piena.
2. Lielākajai daļai kibofobisku pacientu ir ārkārtīgi lielas bažas par produkta derīguma termiņa beigām. Viņi uzmanīgi šņaukā ēdienus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām, un mēdz atteikties tos ēst.
3. Šādiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi redzēt, zināt, saprast, kā ēdiens tiek gatavots. Piemēram, šāds cilvēks var atteikties no jūras velšu salātiem, ja restorāns neatrodas piekrastē.

Papildus kibofobijai ir arī citas pārtikas fobijas.

Bailes no skābes uz mēles (acerofobija)

Šī fobija no cilvēku uztura izslēdz jebkādus citrusaugļus, skābās konfektes un jebkādus citus pārtikas produktus, kas izraisa mēles tirpšanu vai dīvainu, nepatīkamu sajūtu mutē.

Bailes, nepatika pret sēnēm (mikofobija)

Galvenais šo baiļu iemesls ir netīrumi. Sēnes aug mežā, zemē, “dubļos”. Lielākajai daļai no mums tā nav problēma: vienkārši nomazgājiet sēnes un varat sākt gatavot. Tiem, kuriem ir nosliece uz mikofobiju, šāda iespēja var izraisīt nepārvaramas bailes un pat tahikardiju.

Bailes no gaļas (karnofobija)

Šī fobija izraisa sliktu dūšu, sāpes krūtīs, smagu reiboni tikai no viena veida steika vai bārbekjū.

Bailes no dārzeņiem (lakanofobija)

Tie, kas cieš no šīs fobijas, ne tikai nevar ēst dārzeņus, bet pat nespēj tos savākt. Pat dārzenis uz šķīvja var nobiedēt šādu cilvēku. Taču uz zaļo bailes neder.

Bailes no norīšanas (fagofobija)

Ļoti bīstama fobija, ar kuru jācīnās. Cilvēki, kas cieš no fagofobijas, tiek sajaukti ar anoreksiķiem. Neracionālas bailes no norīšanas pacientiem parasti izraisa ārkārtīgi spēcīgu rīstīšanās refleksu.

PĀRTIKAS FOBIJU ĀRSTĒŠANAS METODES

Kāpēc cilvēkiem rodas noteiktas fobijas? Ir diezgan daudz iemeslu: gan ģenētiska nosliece uz trauksmi, gan negatīvas atmiņas vai incidenti, kas saistīti ar pārtiku, un noteikta pieredze. Piemēram, saindēšanās ar pārtiku vai alerģiska reakcija var atstāt negatīvas atmiņas, kas pakāpeniski pārvēršas par fobiju. Vēl viens iespējamais pārtikas fobiju cēlonis ir sociālās bailes un ar to saistītais diskomforts.

Sociālās bailes ir panikas fobija, bailes no sprieduma. Piemēram, ja visi apkārtējie pieturas pie veselīga dzīvesveida un viņam pēkšņi rodas nepanesama vēlme ēst ātrās uzkodas, viņš var atteikties no šīs vēlmes, baidoties, ka tiks notiesāts.

Neatkarīgi no iemesla fobijas ir neracionālas bailes, un izvairīšanās no stimuliem (piemēram, izvairīšanās no dažiem pārtikas produktiem) tikai pasliktina situāciju.

Kognitīvi-uzvedības terapija (CPT)

Mērķis ir palīdzēt personai saprast, ka viņa bailes ir neracionālas. Šāda terapija ļauj pacientam izaicināt disfunkcionālas domas vai uzskatus, vienlaikus paturot prātā savas jūtas. CBT var veikt individuāli vai grupās. Pacients saskaras ar attēlu vai situāciju, kas izraisa panikas lēkmes, lai nerodas bailes. Ārsts strādā klienta tempā, vispirms tiek uzņemtas vismazāk biedējošās situācijas, tad visspēcīgākās bailes. Ārstēšana vairumā gadījumu (līdz 90%) ir veiksmīga, ja persona ir gatava paciest kādu diskomfortu.

virtuālās realitātes terapija

Vēl viens paņēmiens, kas palīdz cilvēkiem ar fobijām stāties pretī objektam, no kura viņi baidās. Virtuālā realitāte tiek izmantota, lai radītu ainas, kas reālajā pasaulē nebija iespējamas vai ētiskas, un ir reālistiskāka nekā noteiktu ainu iztēlošana. Pacienti var kontrolēt ainas un izturēt lielāku ekspozīciju (vizualizāciju) nekā patiesībā.

Hipnoterapija

Var lietot atsevišķi un kombinācijā ar citām terapijām, un tas palīdz noteikt fobijas galveno cēloni. Fobiju var izraisīt notikums, par kuru cilvēks ir aizmirsis, izspiedis viņu no samaņas.

Personai, kurai ir nosliece uz šo vai citu fobiju, ir svarīgi saprast, ka ar panikas lēkmēm un pastāvīgām bailēm var tikt galā. Protams, ir fobijas, kas prasa rūpīgāku un rūpīgāku ārstēšanu, taču galu galā no tām pat var atbrīvoties. Galvenais ir savlaicīgi sazināties ar speciālistu.