Sēņot var ne tikai mežos, bet arī savā mājā. Šajā ziņā tās nav sliktākas par populārajām zemenēm, avenēm vai kazenēm.
Taču sēņu audzēšana joprojām nav viegls uzdevums, kas prasa zināmas zināšanas un ievērojamu pacietību. No pirmā acu uzmetiena sēnes un šampinjoni neprasa daudz pūļu: tie aug paši, neprasot laistīšanu, ravēšanu vai mēslojumu. Bet fakts ir tāds, ka sēnes ir “neatkarīgas” radības un acīmredzami nevēlas kļūt par dārza kultūru, neskatoties uz visiem mūsu centieniem.
Vismaz līdz šim cilvēkam ir izdevies “pieradināt” mazāk nekā simts sugu, un dabā to ir tūkstošiem un tūkstošiem! Bet mēģinājumi turpinās. Galu galā tas ir ne tikai interesanti un izdevīgi, bet arī noderīgi dārza kokiem un krūmiem. Sēnes spēj pārstrādāt koksnes un dārza “atkritumus” humusā, atjaunojot augsnes veidošanās līdzsvaru. Šajā ziņā sēnes atstāj tālu aiz sevis pat sliekas.
Ne visas sēnes ir jāaudzē valstī, pat ja tās tur spēj iesakņoties. Piemēram, ēdamās pārslas vai rudens sēnes jūtas ērti ne tikai uz nokaltušiem celmiem, bet arī uz dzīviem kokiem. Viņi spēj īsā laikā iznīcināt visu dārzu, parazitējot uz ābelēm vai bumbieriem. Esi uzmanīgs!