Koronavīruss: izdzīvojušā vaina

Visa pasaule apgriezās kājām gaisā. Vairāki tavi draugi jau ir zaudējuši darbu vai bankrotējuši, kāds no taviem draugiem ir smagi slims, citam ir panikas lēkmes pašizolācijā. Un tevi vajā kauna un apmulsuma sajūta, jo ar tevi viss ir kārtībā — gan ar darbu, gan ar veselību. Ar kādām tiesībām tev ir tik paveicies? Vai esi to pelnījis? Psihologs Roberts Taibbi iesaka apzināties vainas apziņas piemērotību un ļaut tai atbrīvoties, izvēloties jaunus rīcības veidus.

Jau vairākas nedēļas konsultēju klientus attālināti, ar interneta starpniecību. Es regulāri sazinos ar viņiem, lai uzzinātu, kā viņi tiek galā, un, cik vien varu, atbalstītu. Nav pārsteidzoši, ka lielākā daļa no viņiem tagad piedzīvo trauksmi.

Daži nevar precīzi noteikt tā avotu, taču neskaidra nemiera un baiļu sajūta ir apgriezusi kājām gaisā visu viņu ikdienu. Citi skaidri redz sava satraukuma iemeslus, tas ir taustāms un konkrēts – tās ir bažas par darbu, finansiālo situāciju, ekonomiku kopumā; bažas par to, ka viņi vai viņu tuvinieki saslimst, vai kā tiek galā gados vecāki vecāki, kuri dzīvo tālu.

Daži no maniem klientiem runā arī par vainu, daži pat lieto terminu apgādnieka vaina. Viņu darbi joprojām ir viņiem uzticēti, savukārt daudzi draugi pēkšņi ir bez darba. Līdz šim viņi paši un viņu tuvinieki ir veseli, savukārt viens no kolēģiem ir slims, un mirstība pilsētā pieaug.

Šo akūto sajūtu daži no mums šodien izjūt. Un tā ir problēma, kas jāatrisina

Viņiem jāsaglabā izolācija, bet jādzīvo plašā mājā ar elektrību, ūdeni un pārtiku. Un cik cilvēku dzīvo daudz mazāk komfortablā vidē? Nemaz nerunājot par cietumiem vai bēgļu nometnēm, kur sākotnēji bija minimālas ērtības, bet tagad šaurākie apstākļi un sliktie dzīves apstākļi var krasi pasliktināt situāciju...

Šāda pieredze nav gluži samērojama ar to sāpīgo, mokošo vainas apziņu, kas izdzīvoja briesmīgajā katastrofā, karā, bija liecinieki tuvinieku nāvei. Un tomēr tā savā veidā ir dedzīga sajūta, ko daži no mums piedzīvo šodien, un tā ir problēma, kas ir jārisina. Šeit ir daži ieteikumi.

Saprotiet, ka jūsu reakcija ir normāla

Mēs esam sabiedriskas būtnes, un tāpēc līdzjūtība pret citiem mums ir dabiska. Krīzes laikā mēs identificējamies ne tikai ar sev tuvajiem, bet ar visu cilvēku kopienu.

Šī piederības un vainas sajūta ir pilnīgi pamatota un saprātīga, un tā izriet no veselīgas uztveres. Tas mūsos pamostas, kad jūtam, ka ir pārkāptas mūsu pamatvērtības. Šo vainas sajūtu izraisa netaisnības apzināšanās, kuru mēs nevaram izskaidrot un kontrolēt.

Atbalstiet mīļos

Tavs uzdevums ir destruktīvo sajūtu pārvērst konstruktīvā un atbalstošā rīcībā. Sazinieties ar tiem draugiem, kuri tagad ir bez darba, piedāvājiet visu iespējamo palīdzību. Tas nav par atbrīvošanos no vainas sajūtas, bet gan par līdzsvara atjaunošanu un savu vērtību un prioritāšu saskaņošanu.

Maksājiet citam

Atcerieties tāda paša nosaukuma filmu ar Kevinu Speisiju un Helēnu Hantu? Viņa varonis, izdarot kādam labu, lūdza šim cilvēkam pateikties nevis viņam, bet vēl trim cilvēkiem, kuri, savukārt, pateicās vēl trim utt. Iespējama labo darbu epidēmija.

Centieties izplatīt siltumu un laipnību tiem, kas atrodas ārpus jūsu iekšējā loka. Piemēram, sūtiet pārtikas preces maznodrošinātai ģimenei vai ziedojiet naudu labdarības organizācijai, lai palīdzētu slimiem bērniem. Vai tam ir nozīme globāli? Nē. Vai tam ir liela atšķirība, ja to apvieno ar tādu cilvēku pūlēm kā jūs? Jā.

Saprotiet, ka jūs neesat izņēmums.

Lai saglabātu sirdsmieru, var būt noderīgi apstāties, ar pateicību novērtēt to, kas jums ir, un godīgi atzīt, ka jums ir paveicies izvairīties no dažām grūtībām. Taču tikpat svarīgi ir saprast, ka agri vai vēlu ikvienam būs jāsaskaras ar dzīves problēmām. Jūs varat pārvarēt šo krīzi bez ievainojumiem, taču ņemiet vērā, ka kādā brīdī dzīve var izaicināt jūs personīgi.

Tagad dari citu labā, ko vari. Un varbūt kādreiz viņi kaut ko darīs jūsu labā.


Par autoru: Roberts Taibbi ir klīniskais sociālais darbinieks ar 42 gadu pieredzi klīnicista un supervizora amatā. Vada apmācības pāru terapijā, ģimenes un īstermiņa terapijā un klīniskajā uzraudzībā. 11 grāmatu par psiholoģisko konsultāciju autore.

Atstāj atbildi