Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Ir vērts ienākt internetā, jo ziņas no visas pasaules burtiski izkrīt pār mums. Un vispirms mēs pievēršam uzmanību traģēdijām, nāvei, kataklizmām. Kādā brīdī sāk šķist, ka pasaulē viss ir slikti un risinājuma nav. Bet varbūt mūsu spēkos ir filtrēt informāciju? Izvēlēties uzticamus avotus, kvalitatīvas publikācijas? Neuzķerties uz problēmām, bet meklēt risinājumus rakstos, programmās un grāmatās?
Šķiet, ka ziņas drīz novedīs pie nervu sabrukuma? “Problēma nav pašās ziņās, bet gan tajā, kā mediji tās pasniedz – koncentrējoties uz cilvēku traģēdijām un ciešanām, jo ar tām ir vieglāk nopelnīt. Mēs patērējam informāciju, kas kaitē garīgajai veselībai un var izraisīt trauksmi un depresiju. Taču mūsu spēkos ir mainīt mūsu “informācijas diētu”, saka britu psiholoģe Džodija Džeksone, kura pēta ziņu ietekmi uz psihi. Lūk, kā mēs to varam izdarīt.
1. Kļūsti par atbildīgu informācijas patērētāju
Daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti mainīt savu praksi atbildīgu patērētāju spiediena dēļ. Ziņu mediji no viņiem neatšķiras. Lai gūtu ienākumus, viņiem ir vajadzīga auditorija. Un mēs, informācijas patērētāji, varam atbildīgi izvēlēties, ko skatīsimies. Lai to izdarītu, mums ir svarīgi būt informētiem.
Nelsons Mandela teica, ka izglītība ir visspēcīgākais ierocis, ar kuru mēs varam mainīt pasauli. Zinot ieguvumus un kaitējumu, ko var radīt ziņas, mēs varam kļūt par atbildīgiem informācijas patērētājiem. Savā mediju diētā iekļausim tikai tos medijus, kas galvenokārt runā nevis par problēmām, bet gan par to risināšanu. Tas nāks par labu mūsu garīgajai labklājībai.
2. Izvirzīt prioritāti kvalitatīvai žurnālistikai
Konflikts starp kvalitatīvu un ienesīgu žurnālistiku ir problēma ne tikai medijiem, bet arī mums, skatītājiem un lasītājiem. Mēs sabiedrību iepazīstam lielā mērā caur ziņu medijiem, varētu pat teikt, ka tie daļēji to veido.
“Kad mēs saņemam sliktu informāciju, mēs pieņemam sliktus lēmumus. Un mēs nevaram atbrīvot sevi no atbildības, skaidrojot, ka mūsu rīcība neko neietekmē. Ietekme – katrs cilvēks spēj kaut ko mainīt. Strādāsim kopā, lai medijiem būtu izdevīgi drukāt un rādīt kvalitatīvas ziņas,” mudina Džodija Džeksone.
Tradicionālie mediju nozares līderi baidās no pārmaiņām un eksperimentiem, jo tie apdraud viņu ienākumus un ir pretrunā viņu pašu redzējumam. Bet viņus var pārliecināt ar vizuālu demonstrāciju.
3. Pārsniedziet "informācijas burbuli"
Sākotnēji ziņas nebija izklaides veids, tās pastāvēja, lai mūs apgaismotu un informētu, palīdzot mums uzzināt vairāk par pasauli ārpus personīgās pieredzes. Iedomājieties, ja iestādes un skolas sāks darboties pēc principa "ja mēs iedosim skolēniem tieši to, ko viņi vēlas, viņi noteikti atgriezīsies pie mums"?
Nē, mēs labi apzināmies, ka skolām rūp ilgtermiņā, nevis tūlītēja skolēnu vēlmju apmierināšana, un to pašu vajadzētu prasīt arī no ziņām. Ziņas nedrīkst būt izklaides veids, un mums, skatītājiem un lasītājiem, jābūt prasīgākiem.
4. Esiet gatavs maksāt par saturu
Mums nebūs brīvu un neatkarīgu mediju, ja nemaksāsim par kvalitatīvu saturu. Ja ziņu medijiem ir jāiztiek no reklāmas ieņēmumiem, reklāmdevēju prasības vienmēr būs augstākas par skatītāju un lasītāju vajadzībām. Ja vēlamies, lai viņi kļūtu patiesi neatkarīgi, tad jābūt gataviem viņus atbalstīt — abonēt drukātus vai tiešsaistes izdevumus vai vienkārši sniegt brīvprātīgu materiālu palīdzību redakcijām, kas augstu vērtē kvalitatīvu žurnālistiku.
5. Iet tālāk par ziņām
"Cilvēks, kurš neko nelasa, ir labāk izglītots nekā tas, kurš nelasa tikai avīzes," sacīja Tomass Džefersons. Viņam var piekrist. Mēs nevaram paļauties uz ziņu medijiem kā vienīgo informācijas avotu. Mūsdienu pasaulē ir daudz alternatīvu, saka Džodija Džeksone.
Mākslas darbi palīdz mums attīstīties emocionāli, mācīties izpratni un līdzjūtību. Non-fiction sniedz mums stabilas zināšanas, ko atbalsta zinātniski pētījumi, un palīdz mums izprast pasauli dziļāk. Dokumentālās filmas ļauj detalizēti aplūkot konkrētu problēmu.
Podcast epizodes arī palīdz apgūt ko jaunu. Piemēram, TED lekcijas ikvienam no mums sniedz iespēju dzirdēt mūsu laika ievērojamākos domātājus. Kvalitatīva informācija ļauj mums pieņemt apzinātus un pārdomātus lēmumus.
6. Izvēlieties ziņu medijus, kas piedāvā risinājumus
Neatkarīgi no tā, kā mēs attiecamies pret ziņām, tās joprojām ietekmē mūsu priekšstatus par pasauli, sevi un citiem. Tāpēc ir tik svarīgi zināt, kā ziņas ietekmē mūsu garīgo veselību, un apzināti izvēlēties, ko vēlamies skatīties un lasīt. Iekļaujot informatīvajā diētas materiālus ne tikai par problēmām, bet arī par to risinājumiem, mēs pamazām sākam iedvesmoties no kāda cita piemēra.
Vērojot, kā citiem izdodas pārvarēt dažādus šķēršļus (personiskus, lokālus, nacionālus vai globālus), mēs paveram sev jaunas iespējas. Tas iedveš cerību un optimismu, dod spēku — sava veida «emocionālo degvielu», kas palīdz atraisīt mūsu potenciālu.
Lai mainītu pasauli uz labo pusi, mēs nedrīkstam ignorēt problēmas, bet gan iegūt pareizo informāciju, kas nepieciešama to risināšanai savlaicīgi. Mūsdienu pasaulē ir tik bagāta informācijas avotu izvēle, ka nav jāgaida, līdz beidzot mediju nozare sāks mainīties. Mēs paši varam daudz ko mainīt.
Uzturot līdzsvarotu informāciju, kas mūs informē par aktuālajām problēmām un iespējamiem risinājumiem, mēs sapratīsim, ka pasaule ir pilna ar pārsteidzošiem cilvēkiem, kas dara pārsteidzošas lietas. No mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs tos meklēsim, mācīsimies no viņiem, iedvesmosimies no viņu piemēra. Viņu stāsti var mums parādīt, kā mēs varam mainīt ne tikai mediju nozari, bet arī pasauli kopumā.