50 attaisnojumi cilvēkiem, kuri nevēlas mainīties

Kas mums traucē kļūt atšķirīgiem, pat ja zinām, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un var uzlabot dzīvi? Kāpēc uz ierosinājumu mainīt pasauli, sākot ar sevi, atbildam «jā, bet...»? Psiholoģe Kristīna Hemonda sastādīja sarakstu ar visbiežāk sastopamajiem attaisnojumiem.

Nesen lasīju lekciju par to, kā lēmumu nogurums ietekmē ikdienu. Jo vairāk lēmumu jums ir jāpieņem dienas laikā, jo sliktāk tas kļūst dienas beigās. Īpaši svarīgi tas ir augstākā līmeņa vadītājiem, ārstiem, juristiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem ik dienu jāpieņem lēmumi nestandarta situācijās.

Interesanti, ka manus klausītājus šī ideja uzņēma atzinīgi, taču viņiem nepatika ieteikumi mainīt ierasto rīta un vakara rutīnu, pārtraukt nemitīgo e-pasta pārbaudi, vairāk atpūsties, atrast veselīgāku līdzsvaru starp darbu un brīvo laiku. Zālē bija manāma pretestība jebkādiem jauninājumiem. Kādus attaisnojumus cilvēki atrod, lai nemainītos:

1. Neko nevar mainīt. Raksturs nemainās.

2. Lai dara citi, man nevajag.

3. Patiesībā mēs tikai izliekamies, ka maināmies.

4. Pārmaiņas izraisa spēcīgas emocijas, un man tas nepatīk.

5. Man tam nav laika.

6. Tas prasa pastāvīgu piepūli, un es to nevaru.

7. Es nezinu kā.

8. Tas prasa ieskatu, es nezinu, kā to izraisīt.

9. Es nezinu, ko mainīt.

10. Tas vienmēr ir risks, un man nepatīk riskēt.

11. Un, ja man neizdodas, kas man jādara?

12. Lai pārveidotos, man būs jāsastopas ar problēmām aci pret aci, un es to nevēlos.

13. Es labāk atstāšu lietas kā tās ir, nekā sākšu atcerēties pagātnes problēmas.

14. Man nav vajadzīgas pārmaiņas, lai turpinātu.

15. Es nevaru, tas nav iespējams.

16. Es jau mēģināju mainīties, un nekas neizdevās.

17. (Kāds) ļoti mainījās un kļuva par ļoti nepatīkamu cilvēku.

18. Tam vajag … (kādu citu), nevis mani.

19. Lai mainītos, ir jāpieliek pārāk daudz pūļu.

20. Es nevaru mēģināt, nezinot visus iespējamos manu centienu rezultātus.

21. Ja es mainos, tad: ... Es vairs nevaru vainot savu partneri / bērnus / vecākus savās problēmās.

22. …man būs jāuzņemas atbildība par savu uzvedību, domām un jūtām.

23. … Es vairs nevaru projicēt savu negatīvo attieksmi uz citiem.

24. … Man būs jāstrādā vairāk un labāk, lai kļūtu efektīvāks.

25. … Es varu zaudēt visus savus draugus.

26. … radinieki var mani ienīst.

27. …man var nākties meklēt citu darbu.

28. …man būs jāiemācās komunicēt efektīvāk.

29. … vairs nevar vainot citus par problēmām.

30. …tas var apbēdināt citus.

31. …man būs jānosaka jaunas personiskās robežas.

32. Ja es mainīšos, es pievilšu cilvēkus, kuri ir atkarīgi no manis.

33. Ja es mainīšos, kāds to izmantos, kaitējot man.

34. Man būs jāmaina savas ierastās cerības pret sevi un citiem.

35. Man jāatzīst, ka iepriekš kļūdījos, un es to nevaru izturēt.

36. Ja es to darīšu, man būs jāmaina ierastais dienas režīms.

37. Es jau esmu labāks par lielāko daļu cilvēku, man nekas nav jāmaina.

38. Mainīties vajag tikai vājajiem.

39. Ja es vairāk izrādīšu savas emocijas, citi no manis izvairīsies vai izturēsies pret mani slikti.

40. Ja es kļūšu godīgs, es aizvainošu daudzus cilvēkus, kurus pazīstu.

41. Ja es sākšu atklāti teikt, ko domāju, es kļūšu pārāk ievainojams.

42. Tas ir pārāk grūti.

43. Sāp.

44. Ja es mainīšos, es varu tikt noraidīts.

45. Manam partnerim nepatīk jauninājumi, ja es mainīšos, viņš/viņa pārstās mani mīlēt.

46. Šis ir paredzēts tūkstošgades paaudzei.

47. Tas ir neērti.

48. Apkārt un tik daudz mainās.

49. Es ienīstu pārmaiņas.

50. Ja es to darīšu, es pārstāšu būt es pats.

Ikviens iekrīt šajās lamatās un atrod attaisnojumu, lai nemainītu savus ierastos uzvedības modeļus. Izturība pret jauno ir normāla un dabiska, jo tā izjauc mūsu iekšējo un ārējo homeostāzi. Taču pārmaiņas mūsu dzīvē ir tikpat neizbēgamas kā gadalaiku maiņa. Jautājums ir tikai par to, vai ļaujat citiem pārvaldīt vai uzņemties vadību.


Autore ir Kristīna Hamonda, konsultējošā psiholoģe.

Atstāj atbildi