Čau liels! (Sveiks draugs !). Jā… šodien pusaudži var viens otram sasveicināties. Bet, tāpat kā visi pusaudžu vārdi, arī pieaugušā runājot, tas neizklausās vienādi. Visām paaudzēm, tās kodiem un valodai. Pieaugušajiem nav jāmēģina mācīties, pusaudžiem ļoti patīk lietot šos vārdnīcai nezināmos terminus.

Pusaudža vecums ir pārejas un celtniecības laiks. Tas ir dziļas sacelšanās laiks pret noteiktajiem noteikumiem, un valoda nav izņēmums. Vecāki dažreiz uztraucas par svešvalodas dzirdēšanu, kad pusaudzis sarunājas ar saviem draugiem (draugiem, draugiem), taču viņi ātri redzēs, ka šis periods pāries.

Pusaudzis izmanto savus apzināti neskaidros vārdus, lai pieaugušie izceltos no “vecajiem ļaudīm”. Tādējādi viņiem ir slepens dialekts, kas ļauj nošķirt privāto dzīvi no ģimenes attiecībām. Nav iespējama vecāku iejaukšanās viņu lietās, piemēram, viņu istabā, uz kuras labākajā gadījumā ir apmestas: nav ieejas, sliktākajā gadījumā - galvaskausa.

Kā skaidro Lorāns Danons-Boileo savā rakstā “Pusaudža gadi, kā valoda tur darbojas? », Šī valoda ir daļa no jaunas identitātes, kas ļauj viņam saistīties ar savu paaudzi. Tātad mūzika, filmas un seriāli, kas paredzēti tiem, izmanto vienu un to pašu valodu. Šī iemesla dēļ dziedātāja Aya Nakamura ir bijusi tik veiksmīga. Viņa izgudro un lieto viņu valodu. Kurš gan nezina viņa titulu Djaja? Viņš apceļoja Franciju. Gluži kā pirms dažiem gadiem Maikla Juna “Mets ta cagoule”.

Lai asimilētu jaunos kodus, jums ir jāiegremdējas vietās, kur var dzirdēt pusaudžu sarunas, viņiem to nemanot. Kā infiltrators. Tāpat kā jaunas valodas apguve, tā ir jādzird, lai to labi izrunātu. Apkārtnes mājas, basketbola laukumi, vidusskolas vai koledžas pamešana, auss, kas atpaliek dzimšanas dienā ... Un arī televīzija, raidījumi, pusaudžiem paredzētas aplikācijas sniedz labu pārskatu par būtiskajiem vārdiem, kas jāsaprot.

Neredzot acis un neradot iespaidu, ka esam šķērsojuši barjeras otru pusi, vecvecākus, mums jāatzīst, ka šo izpausmju izmantošana prasa radošumu un interesantu intelektuālo vingrošanu.

Kad pusaudzis lieto šos vārdus, pareizi asimilējot franču valodas noteikumus, viņš iemācās spēlēties ar vārdiem un skaņām. Neaizmirsīsim, ka reperi ir lingvistisko spēļu profesionāļi. Lielisks slims ķermenis, Orelsans un daudzi citi ir frāzēšanas virtuozi savā jomā. Mēs varam izmantot viņu tekstus, lai strādātu pie dikcijas, izrunas, ritma, pieturzīmēm. Varbūt pusaudžus motivē vairāk nekā klasika.

Šeit ir daži izteicieni, kurus klausoties radio, var viegli dzirdēt:

Bazarder: no kaut kā atbrīvoties;

Gadži / gadžo: jauna dāma ;

Viņa ir zinda : šai meitenei nav nekā priekš sevis, ne fiziski, ne garīgi;

Jūs esat R. : tas ir nieks;

Tas ir Kvadrāts : tas ir lieliski ! ;

 $Tas prasa viņa dzīvību : tas prasa laiku, nepacietības pazīme;

Paliek elastīgs, nomierinies, nolaidies tonī;

vai DD : mazumtirdzniecība;

Es esmu pajūgs : Esmu pārrezervēts, laiks skrien;

Vai šūpošanās: būt stilam, būt labi ģērbtam, būt labi ģērbtam;

Kens: mīlēties.

Labākais un smieklīgākais ir pajautāt viņiem tieši. Lepni parādot pieaugušajiem, ka pusaudži, kad viņiem ir zināšanas, kuru viņu „senčiem” nav, pusaudži viegli ļausies spēlei „tas nozīmē ko”. Kopīga maltīte var būt iespēja pasmieties par izteicieniem, kas uzdod jautājumu, un salīdzināt ar vecajiem izteicieniem, ko vecāki lietoja tajā pašā vecumā. Pusaudži tad jūtas sadzirdēti, viņi var saprast, ka arī viņu vecāki bija “jauni”.

Bet nevajag runāt kā viņiem. Izmantojot dažus tik daudzus izteicienus, lai liktu viņiem smieties, tas var sazināties, piemēram, ārzemnieks, kurš cenšas runāt valsts valodā, vienmēr ir jauks. Bet tad pieaugušajam jāņem savi kodi, jo viņš nepieder šai paaudzei, un tikai viņa ziņā ir saglabāt klasiskos franču valodas noteikumus.