“Tavs laiks ir beidzies”: kāpēc seanss ar psihoterapeitu ir tik īss

Cilvēkiem, kuri pirmo reizi nolemj meklēt ārstniecisko palīdzību, ziņas par vienas sesijas ilgumu bieži vien ir atturošas. Un tiešām – ko var izdarīt mazāk par stundu? Kā tas nākas, ka “ārstnieciskā stunda” ir tik īsa?

"Ir vairākas teorijas, un dažas pat atsaucas uz Freidu," skaidro psiholoģe un ģimenes speciāliste Bekija Stjumfiga. "Par to nav vienprātības, taču fakts paliek fakts, ka 45-50 minūtes ir standarta laiks, ko terapeits pavada kopā ar klientu." Tam ir vairāki iemesli, gan praktiski, gan psiholoģiski.

Loģistika

Tas tiešām ir ērtāk loģistikas ziņā un ikvienam: gan klientam, kurš var pierakstīties pie speciālista gan pirms darba, gan uzreiz pēc tam (un daži pat pusdienlaikā), gan terapeitam, kuram nepieciešams 10-15 - minūšu pārtraukumi starp sesijām, lai veiktu piezīmes par tikko beigušos sesiju, atzvanītu tiem, kas zvanīja sesijas laikā, atbildētu uz ziņām un, visbeidzot, vienkārši iedzertu ūdeni un atpūstos.

"Pašam speciālistam sesija var būt psiholoģiski ļoti grūta, un pārtraukums ir vienīgā iespēja izelpot un atgūties," skaidro psihoterapeits Tammers Malati. "Šī ir vienīgā iespēja atsāknēt, "aiziet" no iepriekšējā klienta un garīgi noskaņoties, lai satiktu nākamo," piekrīt Styumfig.

Daži terapeiti pat saīsina sesijas līdz 45 minūtēm vai ieplāno pusstundu pārtraukumus starp pacientiem.

Sanāksmju saturs

Jo īsāka ir sesija, jo jēgpilnāka un “saturīgāka” ir saruna. Saprotot, ka viņa rīcībā ir nepilna stunda, klients, kā likums, neieslīgst garos skaidrojumos. Turklāt tādā veidā viņam nav ilgi jāatgriežas pie pagātnes sāpīgās pieredzes. "Pretējā gadījumā klienti piedzīvos atkārtotu traumu un gandrīz neieradīsies uz nākamo tikšanos."

“Stundu vai vairāk vienatnē ar emocijām, galvenokārt negatīvām, lielākajai daļai ir par daudz. Pēc tam viņiem ir grūti atgriezties pie ikdienas aktivitātēm un vēl jo vairāk darbā, ”skaidro psihoterapeite Britānija Bufāra.

Šis ilgums veicina robežu veidošanos starp terapeitu un klientu. Stumfig atzīmē, ka 45 vai 50 minūšu sesija ļaus terapeitam palikt objektīvam, nenosodošam, pārāk neiedziļinoties klienta problēmās un neņemot tās pie sirds.

Efektīva laika izmantošana

Īsās tikšanās laikā abas puses cenšas maksimāli izmantot sev pieejamo laiku. “Tādā veidā gan klients, gan terapeits ātrāk nonāk līdz problēmas būtībai. Jebkādas nelielas sarunas būtu nesaprātīga laika izmantošana, kas ir ļoti dārga, ”skaidro Stümfigs.

Ja klients saprot, ka viņa problēma ir globāla un maz ticams, ka tā tiks atrisināta seansā, tas viņu motivē kopā ar terapeitu meklēt lokālus praktiskus risinājumus, paņēmienus, kurus var “atņemt” un izmantot līdz nākamajai sesijai. .

"Jo vairāk laika mums ir, jo ilgāks laiks parasti ir nepieciešams, lai mēs nonāktu pie problēmas būtības," saka Lorija Gotlība, psihoterapeite un grāmatas Varbūt jums vajadzētu runāt ar kādu autore. Turklāt ilgākas sesijas beigās gan klients, gan terapeits var izjust nogurumu vai pat izdegšanu. Kopumā pusstundas sesiju formāts ir piemērots bērniem: koncentrēties pat 45-50 minūtes vairumam no viņiem ir pārāk grūti.

Informācijas asimilācija

Ģimenes terapeite Sanija Mejo terapijas sesijas salīdzina ar vidusskolas stundām. Nodarbības laikā skolēns saņem noteiktu informācijas apjomu par konkrēto priekšmetu. Šī informācija vēl ir “jāizgremo” un jāiegaumē galvenie punkti, lai varētu pildīt mājasdarbus.

"Jūs varat pagarināt sesiju uz četrām stundām - vienīgais jautājums ir, ko klients no tā izvilks un atcerēsies," skaidro Mejo. "Ir grūti "sagremot" pārāk daudz informācijas, kas nozīmē, ka ir grūti no tās gūt praktisku labumu. Tātad, ja klienti saka, ka ar vienu seansu nedēļā viņiem nepietiek, terapeits parasti iesaka palielināt sesiju biežumu, nevis katras sesijas ilgumu.

“Man šķiet, ka divu īsu sesiju efekts būs lielāks nekā vienas ilgas. Tas ir kā divas mazas maltītes dažādos laikos, nevis viena sātīga maltīte,” komentē Gotlībs. – Pārāk bagātīgas pusdienas netiks normāli sagremotas: ķermenim nepieciešams laiks, pārtraukumi starp “ēdienreizēm”.

Iegūto zināšanu pielietošana

Terapijā ir svarīgi ne tikai tas, ko iemācījāmies seansā, ar kādām atziņām to atstājām, bet arī tas, ko darījām starp tikšanās reizēm ar terapeitu, kā pielietojām iegūtās zināšanas un prasmes.

"Tas ir svarīgi, nevis sesiju ilgums," ir pārliecināts Stjumfigs. – Klientam jāstrādā ne tikai tikšanās reizēs ar terapeitu, bet arī starp tām: pārdomāt, izsekot viņa uzvedībai, mēģināt pielietot jaunas psiholoģiskās prasmes, ko speciālists viņam iemācījis. Ir nepieciešams laiks, lai saņemtā informācija tiktu asimilēta un sāktos pozitīvas pārmaiņas.

VAI SESIJA VAR ILGĀK?

Lai gan 45-50 minūšu sesija tiek uzskatīta par standartu, katrs psihoterapeits var brīvi noteikt tikšanās ilgumu. Turklāt darbs ar pāriem un ģimenēm parasti aizņem vismaz pusotru stundu. "Ikvienam vajadzētu būt laikam, lai runātu un pārdomātu to, ko viņi dzird," skaidro ģimenes terapeite Nikola Varda. Individuālā tikšanās var aizņemt arī ilgāku laiku, īpaši, ja klients atrodas akūtas krīzes stāvoklī.

Daži terapeiti arī dod vairāk laika pirmajai sanāksmei, lai savāktu pēc iespējas vairāk informācijas, pareizi identificētu problēmu un palīdzētu pacientam formulēt pieprasījumu.

Jebkurā gadījumā, ja jūtat, ka, neskatoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, jums ir nepieciešams vairāk laika, nevilcinieties par to runāt ar speciālistu. Kopā jūs noteikti atradīsit iespēju, kas piemērota abiem.