Sākumā ir vērts definēt pašu jogu. Ņemot vērā, cik daudz “apgaismotu” šarlatānu un viltus praviešu tagad klīst pa pasauli, dažiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas nav pazīstami ar Āzijas filozofiskajiem priekšstatiem, ir ļoti neglaimojošs priekšstats par šo tradīciju. Gadās, ka starp jogu un sektantismu liek vienādības zīmi.
Šajā rakstā joga, pirmkārt, nozīmē filozofisku sistēmu, fizisko un garīgo praksi, kas māca kontrolēt prātu un ķermeni, izsekot un kontrolēt emocijas, kā arī atbrīvo no ķermeņa un psiholoģiskām spailēm. Ja mēs aplūkojam jogu šādā veidā, paļaujoties uz fizioloģiskajiem procesiem, kas notiek organismā, veicot konkrētu asanu, tad jautājums par sektantismu vai reliģisko eksaltāciju pazudīs pats par sevi.
1. Vai joga pieļauj veģetārismu?
Saskaņā ar hinduistu primārajiem avotiem, vardarbības produktu noraidīšanai galvenokārt ir ieteikuma raksturs. Ne visi indieši mūsdienās ir veģetārieši. Turklāt ne visi jogi ir veģetārieši. Tas ir atkarīgs no tā, kādu tradīciju cilvēks piekopj un kādu mērķi viņš sev izvirza.
Bieži vien no cilvēkiem, kas Indijā dzīvojuši ilgu laiku, dzirdams, ka lielākā daļa tās iedzīvotāju piekopj veģetāru dzīvesveidu vairāk nabadzības, nevis reliģisku iemeslu dēļ. Kad indietim ir lieka nauda, viņš var atļauties gan gaļu, gan alkoholu.
"Indieši parasti ir ļoti praktiski cilvēki," apliecina hatha jogas instruktors Vladimirs Čursins. — Govs hinduismā ir svēts dzīvnieks, visticamāk, tāpēc, ka tā baro un dzirdina. Runājot par jogas praksi, ir svarīgi nepārkāpt nevardarbības principu attiecībā pret sevi. Vēlmei atteikties no gaļas vajadzētu nākt pašai. Es nekļuvu par veģetārieti uzreiz, un tas nāca dabiski. Pat nepievērsu tam uzmanību, to pamanīja tuvinieki.
Vēl viens iemesls, kāpēc jogi neēd gaļu un zivis, ir šāds. Hinduismā ir tādas lietas kā gunas – dabas īpašības (spēki). Vienkāršoti sakot, tie ir trīs jebkuras būtnes aspekti, to būtība ir dzinējspēks, pasaules veidošanas mehānisms. Ir trīs galvenās gunas: sattva – skaidrība, caurspīdīgums, labestība; radžas – enerģija, degsme, kustība; un tamas – inerce, inerce, trulums.
Saskaņā ar šo jēdzienu pārtiku var iedalīt tamasic, rajasic un sattvic. Pirmajā dominē neziņas režīms, un to sauc arī par iezemētu pārtiku. Tas ietver gaļu, zivis, olas un visus novecojušos ēdienus.
Rajasic ēdiens piepilda cilvēka ķermeni ar vēlmēm un kaislībām. Tas ir valdnieku un karotāju ēdiens, kā arī cilvēki, kas tiecas pēc miesas baudām: rijēji, laulības pārkāpēji un citi. Tas parasti ietver pārāk pikantu, sāļu, pārceptu, kūpinātu pārtiku, alkoholu, medikamentus un atkal visus dzīvnieku izcelsmes ēdienus no gaļas, zivīm, putnu gaļas.
Un, visbeidzot, sattvisks ēdiens dod cilvēkam enerģiju, cildina, piepilda ar labestību, ļauj iet sevis pilnveidošanas ceļu. Tie visi ir neapstrādāti augu pārtikas produkti, augļi, dārzeņi, rieksti, graudaugi.
Praktizējošs jogs cenšas dzīvot satvā. Lai to izdarītu, viņš izvairās no neziņas un kaislības ieradumiem it visā, arī ēdienā. Tikai tā ir iespējams panākt skaidrību, iemācīties atšķirt patieso un nepatieso. Tāpēc jebkurš veģetārs ēdiens ir saistīts ar esamības attīrīšanu.
2. Vai jogi ir vegāni?
“Jogas tekstos es neesmu redzējis nevienu pieminējumu par vegānismu, izņemot ekstrēmu prakšu aprakstus,” saka Aleksejs Sokolovskis, hatha jogas instruktors, jogas žurnālists, Reiki dziednieks. “Piemēram, ir tiešas norādes, ka perfektākajiem vientuļniekiem jogiem, kuri visu dienu meditē alā, dienā vajag tikai trīs melno piparu zirņus. Saskaņā ar ājurvēdu šo produktu līdzsvaro došas (dzīvības enerģijas veidi). Tā kā ķermenis 20 stundas atrodas sava veida apturētā animācijā, patiesībā kalorijas nav vajadzīgas. Tā, protams, ir leģenda – es personīgi tādus neesmu satikusi. Bet esmu pārliecināts, ka nav dūmu bez uguns.
Runājot par ekspluatācijas un vardarbības pret dzīvniekiem produktu noraidīšanu, džainisma piekritēji pieturas pie vegānisma principiem (protams, paši par sevi nelieto terminu “vegāns”, jo vegānisms ir parādība, pirmkārt, Rietumu un laicīgs). Džainisti cenšas nenodarīt nevajadzīgu kaitējumu pat augiem: viņi ēd galvenokārt augļus, izvairoties no bumbuļiem un saknēm, kā arī augļus, kas satur daudz sēklu (jo sēklas ir dzīvības avots).
3. Vai jogiem ir jādzer piens un vai jogi ēd olas?
“Jogas sutru nodaļā par uzturu ir ieteicams pienu,” turpina Aleksejs Sokolovskis. – Un, acīmredzot, domāts ir svaigais piens, nevis tas, ko veikalos pārdod kartona kastēs. Tā drīzāk ir inde nekā zāles. Ar olām tas ir nedaudz sarežģītāk, jo ciematā tās ir dzīvas, apaugļotas, un tāpēc tas ir mazulis vai vistas embrijs. Ir tāda ola – piedalīties mazuļa slepkavībā. Tāpēc jogi izvairās no olām. Mani skolotāji no Indijas, Smriti Chakravarty un viņas guru Yogiraj Rakesh Pandey, abi ir vegāni, bet ne vegāni. Viņi patērē pienu, piena produktus, sviestu un īpaši bieži gī.
Kā norāda instruktori, jogiem piens ir jādzer, lai organisms ražotu pareizo gļotu daudzumu, kas nepieciešams normālai muskuļu, saišu un locītavu darbībai. Vegāni jogi var aizstāt pienu ar rīsiem, jo tam ir līdzīgas savelkošās īpašības.
4. Vai cilvēki un dzīvnieki ir vienlīdzīgi, un vai dzīvniekam ir dvēsele?
“Jautājiet dzīvniekiem, it īpaši, ja tie tiek nosūtīti uz kautuvi,” saka Jevgeņijs Avtandiljans, jogas instruktors un Maskavas Valsts universitātes asociētais profesors. – Kad vienam Indijas guru jautāja, par ko viņš savās lūgšanās lūdz: tikai par cilvēkiem vai arī par dzīvniekiem, viņš atbildēja, ka par visām dzīvajām būtnēm.
No hinduisma viedokļa visas iemiesojumi, tas ir, visas dzīvās būtnes, ir viens. Nav laba vai slikta likteņa. Pat ja tev paveicās piedzimt vīrieša, nevis govs miesās, jebkurā brīdī viss var mainīties.
Dažkārt mums ir grūti samierināties ar to, kas notiek pasaulē, kad mēs redzam ciešanas. Šajā sakarā jogam galvenais ir iemācīties iejusties, atšķirt patieso, vienlaikus ieņemot novērotāja pozīciju.
5. Kāpēc tad jogi nav vegāni?
"Es domāju, ka jogi parasti netiecas ievērot noteikumus, pat tos, ko noteikuši paši jogi," saka Aleksejs Sokolovskis. Un problēma nav tajā, vai tie ir slikti vai labi. Ja noteikumus piemēro nepārdomāti, nepārbaudot savu pieredzi, tie neizbēgami pārvēršas dogmās. Visi jēdzieni par karmu, pareizu uzturu un ticību paliek jēdzieni, ne vairāk, ja cilvēks tos pats nepiedzīvo. Diemžēl mēs nevaram attīrīt karmu vienkāršā veidā, jo, pat ja mēs lietojam augu pārtiku, mēs ik sekundi iznīcinām miljoniem dzīvo būtņu — baktērijas, vīrusus, mikrobus, kukaiņus utt.
Tāpēc jautājums ir nevis par ļaunuma nodarīšanu, lai gan tas ir pirmais Jamas noteikums, bet gan par sevis izzināšanu. Un bez tā visi pārējie noteikumi ir tukši un bezjēdzīgi. Tos pielietojot un uzspiežot citiem cilvēkiem, cilvēks kļūst vēl vairāk apmulsis. Bet, iespējams, kādam tas ir nepieciešams veidošanās posms. Apziņas attīrīšanas procesa sākumā ir nepieciešama vardarbības produktu noraidīšana.
Apkopot
Mūsdienās jogā ir daudz skolu un tradīciju. Katrs no viņiem var sniegt konkrētus ieteikumus attiecībā uz pārtiku, ko drīkst un ko nedrīkst lietot. Ir svarīgi saprast, ka garīgajai un morālajai pilnībai nav robežu. Pietiek atgādināt, ka papildus vegānismam ir arī veselīgāka un videi draudzīgāka neapstrādāta pārtika un fruktārisms, un, visbeidzot, prano ēšana. Varbūt nevajadzētu pie tā apstāties, neizveidojot kultu savā darbībā un pasaules skatījumā? Galu galā, pamatojoties uz hinduistu pasaules uzskatu, mēs visi esam viena veseluma daļiņas. Sarežģīti, skaisti un bezgalīgi.