Saturs
Dalīties savās jūtās, domās un vajadzībās ar citiem bieži ir ļoti grūti, it īpaši, ja bērnībā jums nav atļauts runāt par savām jūtām un izteikt "nepareizās" emocijas, piemēram, dusmas vai bailes. Psihoterapeite Šarona Mārtina skaidro, kāpēc tā notiek un ko ar to darīt.
Kā jūs bērnībā mācījāt tikt galā ar savām jūtām?
Vai jūsu bažas un šaubas tika uztvertas nopietni? Vai emocionālo pārdzīvojumu bagātība un to izpausme tika veicināta? Vai jūsu vecāki varētu būt veselīgas jūtu izpausmes piemērs?
Daudzās ģimenēs emocijas rada diskomfortu. Viņu izpausme var būt atklāts tabu, vai arī ģimenē var būt nerakstīti noteikumi, saskaņā ar kuriem nevajadzētu apspriest savu pieredzi. Daži vecāki saviem bērniem skaidro, ka noteiktas emocijas, piemēram, dusmas, ir nepieņemamas, nenormālas. Bērns šādā ģimenē uzzina, ka viņa pieredze ir neatbilstoša, un viņam pašam nav tiesību uz jūtām un vajadzībām.
Jūtas “vēlas” tikt atpazītas un izteiktas
Ja šajā aprakstā atpazini savu ģimeni, tad, visticamāk, bērnībā uzzināji, ka tev nav jābūt, nemaz nerunājot par jūtu izteikšanu. Jums nevajadzētu nevienam neko prasīt, ne no kāda būt atkarīgam vai uz kādu paļauties. Visticamāk, tev pašam bija jāmeklē veidi, kā apmierināt savas vajadzības, jāiemācās pārvaldīt emocijas un jūtas. Tas var novest pie neveselīgiem mēģinājumiem «apglabāt» savas jūtas dziļāk, novērst uzmanību no tām vai noslīcināt tās.
Bet jūsu jūtas nevarēja vienkārši pazust! Jūtas “vēlas” tikt atpazītas un izteiktas. Tā kā jūs noliedzat viņu esamību, viņi nepazudīs. Mēģinājumi novērst uzmanību no tiem nedarbosies: emocijas turpinās uzkrāties un kūsās iekšā, līdz tiksit ar tām galā.
Sajūtas sniedz mums svarīgu informāciju
Jūsu jūtas pārraida svarīgus signālus, kas ir paredzēti, lai palīdzētu jums tikt galā, pieņemt lēmumus, iepazīt sevi un sazināties ar citiem. Piemēram, bailes vai dusmas var jūs brīdināt par briesmām un palīdzēt rīkoties, lai no tām izvairītos.
Emocionālās sāpes norāda, ka kaut kas nav kārtībā, un palīdz izlemt, ko darīt tālāk. Ja jūs to neapzināsit, jūs nevarēsit lūgt to, kas jums nepieciešams - laipnību un cieņu no citiem.
Dalīšanās jūtās mūs satuvina ar citiem
Bieži vien mēs baidāmies pastāstīt partnerim par savu pieredzi un vajadzībām, īpaši, ja neesam pieraduši to darīt. Varbūt jūs baidāties, ka mīļotais cilvēks ignorēs jūsu atklāsmes, pārpratīs tos vai atteiksies pieņemt dzirdēto. Vai varbūt viņš vai viņa tiesās jūs vai izmantos to, ko viņš vai viņa ir teicis pret jums…
Taču daudz lielāka iespējamība, ka attiecības ar partneri kļūs ciešākas un uzticamākas, ja beidzot ar viņu dalīsities savās raižās un vēlmēs. Mums visiem ir dziļa vajadzība pēc izpratnes un pieņemšanas. Kad mēs parādām citiem savas neaizsargātās puses — bailes, kompleksus, atmiņas, par kurām mums ir kauns, tas palīdz izveidot īpaši ciešu emocionālu saikni.
Turklāt, jo konkrētāk formulējam savas vēlmes, jo lielāka iespēja, ka tās piepildīsies. Lielākā daļa patiesi vēlas iepriecināt savu partneri, taču cilvēki neprot lasīt domas, un būtu negodīgi gaidīt, ka mīļotais vienmēr intuitīvi sapratīs, kas jums nepieciešams.
Siena pasargās no sāpēm, bet tajā pašā laikā neļaus justies tuvu citiem.
Ja esi sāpināts pašreizējās vai pagātnes attiecībās, vēlme norobežoties, paslēpties aiz “akmens sienas” ir visai saprotama. Siena pasargās no sāpēm, bet tajā pašā laikā neļaus justies tuvu citiem. Un viņi, savukārt, nespēs tevi mīlēt, ja tu viņus neielaidīsi savā sirdī.
Nav vienkārša un droša veida, kā dalīties pieredzē. Taču, ja nolemsi, ka esi gatavs dziļākām attiecībām, un atzīsti, ka tas prasa atvērt savu iekšējo pasauli, tad pamazām vari iemācīties uzticēties citiem.
Jebkurās veselīgās attiecībās intīmākās pieredzes apmaiņa notiek savstarpēji un pakāpeniski. Sākumā godīgi atzīsti, ka tev ir grūti un biedējoši runāt par savām jūtām, vēlmēm un vajadzībām. Var izrādīties, ka tavs partneris baidās tev parādīt savu neaizsargāto pusi.