Zinātne apstiprina, ka pastaigas dabā ir labas vispārējai labsajūtai. Mūsdienās cilvēki ir pieraduši pavadīt visu dienu ieslēgti salīdzinoši šaurās un smacīgās telpās – mājās un birojā. Daudzi nodarbojas ar fitnesu klubā, skrien sporta zālē un pārvietojas ar automašīnu (kas arī palielina stresu!) Un ļoti reti “tāpat” iziet pastaigāties, īpaši parkā vai mežā. Šāds dabisko saišu pārrāvums ar dabu, protams, nenāk par labu veselībai. Ķermenis kļūst pakļauts saaukstēšanās slimībām, stresam, palielinās nogurums.
Ja pelnīti uzskati sevi par “dīvāna dārzeni” – tas nav svarīgi, tas ir labojams! Centieties vismaz 15 minūtes dienā pavadīt svaigā gaisā – tas dos taustāmu labumu jūsu labsajūtai. Atrodi iemeslu doties kājām – vismaz līdz lielveikalam un atpakaļ. Vai, vēl labāk, uz tuvāko parku. Dažu dienu laikā pamanīsi pozitīvas izmaiņas savā veselībā un attieksmē.
Piemēram:
1. Tu sāksi mazāk šķaudīt.
Protams, ja jums ir alerģija pret ziedošiem augiem un ir pavasaris, rīta skriešana svaigā gaisā var nodarīt jums vairāk ļauna nekā laba! Ja alerģijas jūs netraucē, laika pavadīšana un aktīva atpūta svaigā gaisā nāk par labu jūsu veselībai: tas tikai palīdz organismam pretoties sezonālām alerģijām nākotnē.
2. Esi mierīgāks un laipnāks
Jo vairāk laika pavadāt ārā, jo laipnāks esat. Kā tas ir iespējams? Psihologi pētījumu gaitā ir pierādījuši, ka regulāra uzturēšanās svaigā gaisā padara cilvēkus laimīgākus un atsaucīgākus, kā arī ļauj labāk izturēt stresu. Viens no šī mehānisma skaidrojumiem ir šāds: izejot no šauras telpas “lielajā” pasaulē – uz ielas –, tad tu sāc visu redzēt perspektīvā un mazās, visbiežāk īslaicīgās savas (mazās) problēmas. ) pasaule tiek ievietota kontekstā un salīdzināta ar globālākiem un ilgtermiņa procesiem. Tāpēc, ja ir tāda iespēja, labāk no rītiem nodarboties ar sportu, fitnesu vai skriet atklātā vietā, nevis sporta zālē: tas no psiholoģijas viedokļa dod lielāku ilgtermiņa efektu. .
3. Labāk strādās galva
Mūsu ikdienas sadzīves un darba pienākumus smadzenes parasti uztver kā monotonu darbu. Sakarā ar to smadzenes nesaņem pienācīgu stimulācijas devu, tāpēc tās, maigi izsakoties, nedarbojas ar pilnu jaudu. Bet par laimi, lai pamodinātu smadzenes, nav jānodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem vai jādara nekas neparasts! Kā liecina kāds zinātnisks pētījums, pat vienkārša pastaiga dabā daudz labāk iedarbina smadzenes. Tas notiek, pateicoties vairākiem dziļi iesakņojušiem (iespējams, no laika, kad dzīvība dabā bija dzīvībai bīstama) cilvēka domāšanas mehānismi. Tāpēc pastaiga pa parku ir lielisks toniks smadzenēm!
4. Jūs piedzīvosiet mazāk stresa
Mūsdienās ir parādījusies un sevi labi pierādījusi tā saucamā “ekoterapija” – bezmedikamentu ārstēšanas metode, kad dabā uzturas pacienti ar nervu un garīga rakstura traucējumiem. Ietekme, protams, būs atkarīga no slimības smaguma pakāpes, taču rezultāti ir iedvesmojoši. Piemēram, ekoterapija ļauj sasniegt atveseļošanos 71% cilvēku, kas cieš no klīniskas depresijas (šādi dati ir zinātnieki no Eseksas Universitātes, Apvienotās Karalistes). Turklāt pat pašas dabas skaņas jūtami pozitīvi ietekmē cilvēku, arī to, kas cieš no stresa. Neticami, bet: pat skaisto dabas skatu fotogrāfiju skatīšanās palīdz tikt galā ar stresu!
5. Ķermenis kļūs stiprāks
Pavadot laiku dabā, liela labvēlība ir ne tikai jūsu putekļu nogurušajām plaušām, bet arī muskuļiem. Pat 15 minūtes pastaigas dienā stiprina kāju muskuļus. Rīta skrējiens 15-30 minūšu garumā padara ne tikai stiprākus kāju muskuļus, bet arī trenē citus ķermeņa muskuļus, sirdi, asinsvadus, kā arī ir labvēlīgs visam ķermenim! Brokastis pēc rīta pastaigas vai skrējiena tiek labāk sagremotas, kas arī veicina veselīgu muskuļu masu, nevis ķermeņa taukus!
6. Gribēsi darīt labu!
Zinātniskais pētījums, kas nesen publicēts psiholoģijas žurnālā, pierāda, ka pastaigas dabā rada cilvēkus “interesēties par videi draudzīgām aktivitātēm”. Kad ar ķermeni un nerviem viss ir kārtībā, cilvēks mēdz izdarīt ētiskas izvēles – runa nav tikai par pāreju uz veģetāru diētu – kopumā visās dzīves situācijās! Var sākt ar mazumiņu – atteikties ēst dzīvnieku gaļu un lietot palmu eļļu, censties līdz minimumam samazināt plastmasas iepakojuma izmantošanu. Un… kāpēc gan nepastaigāties svaigā gaisā un padomāt – kā gan citādi mainīt savu dzīvi uz labo pusi?
Pamatojoties uz materiāliem