Saturs
Kad un kā sēt kāpostus
Labākais laiks kāpostu sēšanai ir aprīļa beigas (1.).
Ideāla vieta šajā vietā ir vieta, kur pagājušajā gadā auga gurķi, ķiploki, sīpoli, kartupeļi, burkāni vai pākšaugi. Bet pēc redīsiem, redīsiem, rāceņiem vai rukolas to nevar novietot!
Kāpostu sēklas sēj bedrēs ar diametru 0,5 m. Pirms sēšanas katrā bedrē pievieno 1 spaini humusa vai komposta. Pēc tam labi laistiet. Kad ūdens uzsūcas, sāk sēt – katrā bedrē 3 cm attālumā vienu no otras iesēj 10 sēklas 2 – 3 cm dziļumā (2). Augšā ar sausu augsni. Un tad – pelnu kārta (tas pasargās stādus no slimībām).
Labvēlīgas dienas kāpostu sēklu sēšanai saskaņā ar Mēness kalendāru: 13 – 15, 21 – 22 aprīlis.
Padomi kāpostu kultūru kopšanai
Pēc sēklu iesēšanas bedres vēlams aizklāt ar neaustu audumu – tas pasargās augsni no izžūšanas un pasargās stādus no krustziežu blusas. Kad kāposti sadīgst, neaustais audums ir jāpaceļ un jānovieto uz lokiem, lai augiem būtu kur attīstīties.
Kad stādiem ir pirmās īstās lapas, no trim dzinumiem jāizvēlas spēcīgākais un jāizvelk pārējie. Visus trīs augus atstāt nav iespējams – tie būs saspiesti un kāpostgalvas nesasietas.
Kāposti ir mitrumu mīloša kultūra, pieaugušie augi patērē vairāk nekā 10 litrus ūdens dienā (3), tāpēc tie ir jālaista bieži un bagātīgi, vēlams tieši caurumos. Ūdens patēriņa norma: 3 – 5 litri uz 1 kv.m vēsā laikā un 6 – 10 karstā laikā. Un kāpostu karstumā noder atsvaidzinoša duša uz lapām ar ātrumu 0,2 – 0,5 litri uz 1 kv.m dobēm.
Kāposti jālaista ik pēc 10 līdz 12 dienām.
Kā pasargāt kāpostus no kaitēkļiem
Ne visiem vasarniekiem izdodas izaudzēt labu kāpostu ražu – to ļoti mīl kaitēkļi. Šķiet, ka to ir maz, taču tie ir ļoti rijīgi – jau dažu dienu laikā var iedobt kāpostu lapās un galvās. Tāpēc ir svarīgi ar tiem tikt galā savlaicīgi.
Var, protams, lietot modernās zāles, bet kā ir ar tiem, kas nepieņem ķīmiju dārzā? Pret tiem ir arī līdzekļi.
No krustziežu blusām
Neausts materiāls. Šo mazo kaitēkļu invāziju var novērst, ja kāpostu dobes apklājat ar neaustu materiālu – to pašu, kas parasti pavasarī no sala nosedz tomātus, papriku un baklažānus. Viss, kas nepieciešams, ir uzlikt lokus virs gultām un pārvilkt neaustu audumu. Bet ir svarīgi, lai materiāla malas būtu stingri piespiestas zemei. Un vēl labāk apkaisa tos ar augsni, lai kaitēkļi noteikti nerāptos iekšā.
Līmes slazdi. Tie ir arī diezgan efektīvi. Pietiek, ja nelielas saplākšņa loksnes iesmērē ar jebkuru lēni žūstošu līmi un izklāj uz kāpostu dobēm. Un tad tuvojieties kāpostiem biežāk – pamanot briesmas, blusas sāk lēkt, un lielākā daļa pieķersies pie lamatām.
Etiķis. Vēl viens veids ir apsmidzināt kāpostus ar etiķi: 10 litros ūdens atšķaida 0,5 litrus 9% etiķa vai 1-2 ēdamk. karotes 70% esences. Iegūtais šķīdums jāizsmidzina uz augiem, lai tas nonāktu uz lapām ne tikai no augšas, bet arī no apakšas. Apstrāde jāveic sausā laikā.
Tomātu lapu novārījums. To gatavo šādi: 4 kg sasmalcinātu svaigu pabērnu 4 stundas mērcē 10 litros ūdens. Pēc tam vāra uz mazas uguns 2-3 stundas. Buljonu jāatdzesē, jāfiltrē, jāatšķaida ar ūdeni proporcijā 1:1 un jāpievieno 40 g šķidrās ziepes – tas palīdzēs šķīdumam labāk pielipt pie lapām.
No kāpurķēdēm
Kāpostu lapas labprāt ēd divu veidu kāpurus – kāpostu baltumus un kāpostu kausiņus. Un viens līdzeklis viņiem palīdzēs.
Diždadža infūzija. Sasmalciniet dadzis lapas un piepildiet ar tām spaini apmēram par trešdaļu. Ielejiet ūdeni un ļaujiet tai brūvēt 3 dienas. Celms. Ar šo uzlējumu augus nepieciešams apsmidzināt 3-4 reizes ar 7 dienu intervālu.
Populāri jautājumi un atbildes
Mēs runājām par kāpostu audzēšanu ar agronome-selekcionāre Svetlana Mihailova – uzdeva viņai vasaras iemītnieku populārākos jautājumus.
Vai ir iespējams audzēt kāpostus caur stādiem?
Cik tālu viens no otra jāstāda kāposti?
– rindā – 60 cm;
– starp rindām – 70 cm.
Vai man ir jāpārklāj kāpostu dzinumi no sala?
Avoti
- Yakubovskaya LD, Yakubovsky VN, Rozhkova LN vasaras rezidenta ABC // Minska, OOO “Orakul”, OOO Lazurak, IPKA “Publicitāte”, 1994 – 415 lpp.
- Fisenko AN, Serpukhovitina KA, Stolyarov AI dārzs. Rokasgrāmata // Rostova pie Donas, Rostovas Universitātes izdevums, 1994. – 416 lpp.
- Autoru grupa, red. Polyanskoy AM un Chulkova EI Padomi dārzniekiem // Minska, Harvest, 1970 – 208 lpp.