Mūsdienās tetovējumu netaisa tikai slinks, un daudzi neapstājas pie viena zīmējuma. Kas tas ir - tieksme pēc skaistuma vai atkarība? Vides ietekme vai veltījums mūsdienu kultūrai? Savās pārdomās dalās psihologs.
Psihologs Kērbijs Farels uzskata, ka par atkarību var runāt tikai tad, kad cilvēks piedzīvo spēcīgu, nepārvaramu vēlmi, kas neļauj viņam dzīvot normālu dzīvi. Tetovējums pirmām kārtām ir māksla. Un jebkura māksla, no kulinārijas līdz literārai jaunradei, padara mūsu dzīvi skaistāku un jēgpilnāku.
Tetovējumi piesaista citu uzmanību, kas palielina mūsu pašcieņu. Mēs jūtamies lepni dalīties ar viņiem šajā skaistumā. Taču problēma ir tā, ka jebkurš mākslas darbs ir nepilnīgs un tā šarms nav bezgalīgs.
Laiks iet, un tetovējums kļūst pazīstams gan mums pašiem, gan citiem. Arī mode mainās. Ja pagājušajā gadā visi tika izdurti ar hieroglifiem, tad šodien modē var būt, piemēram, ziedi.
Vēl skumjāk, ja tetovējums ar bijušā partnera vārdu regulāri atgādina par šķiršanos. Gadās arī tā, ka cilvēki vienkārši ir garlaicīgi ar saviem tetovējumiem, kas vairs neatbilst viņu skatījumam uz dzīvi.
Tā vai citādi tetovējums kādā brīdī pārstāj iepriecināt
Tas mums kļūst vienaldzīgs vai izraisa negatīvas emocijas. Bet mēs atceramies sajūsmu, ko jutām, kad pirmo reizi to paveicām, un vēlamies piedzīvot šīs emocijas vēlreiz. Vienkāršākais veids, kā sajust prieku un izraisīt apkārtējo apbrīnu, ir iegūt jaunu tetovējumu. Un tad vēl viens — un tā tālāk, līdz uz ķermeņa vairs nav brīvu vietu.
Šāda atkarība, kā likums, rodas cilvēkiem, kuri skaistumu uztver kā kaut ko taustāmu, nevis kā garīgu pieredzi. Viņi viegli kļūst atkarīgi no apkārtējo viedokļiem, modes un citiem ārējiem faktoriem.
Daži uzskata, ka tetovējuma iegūšanas procesā ķermenī paaugstinās endorfīna un adrenalīna līmenis, kas nozīmē, ka viņu izvēli ietekmē neirofizioloģija. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka. Dažādi cilvēki vienus un tos pašus notikumus uztver atšķirīgi.
Dažiem zobārsta apmeklējums ir ierasta lieta, bet citiem tā ir traģēdija.
Dažreiz cilvēki tetovējas, lai izjustu sāpes. Ciešanas padara viņu iespaidus spēcīgākus un nozīmīgākus. Piemēram, šiītu musulmaņi vai viduslaiku svētie apzināti stigmatizēja sevi, bet kristieši dziedāja krustā sišanas mokas.
Piemēri nav tālu jāmeklē un jāatceras, ka dažas sievietes regulāri vaksē savu bikini zonu, jo uzskata, ka tas uzlabo seksuālo baudu.
Varbūt jūs uzskatāt, ka tetovējums ir jūsu drosmes apliecinājums. Šī pieredze tev ir ļoti vērtīga, ja vien tu atceries sāpes, bet citi pievērš uzmanību tetovējumam.
Pamazām atmiņas kļūst mazāk spilgtas, un tetovējuma nozīme samazinās.
Mēs ikdienā pielāgojamies mainīgajai dzīvei. Un māksla ir viens no adaptācijas instrumentiem. Tomēr šodien māksla ir konkurētspējīga. Ir glezniecības, dzejas un interjera dizaina mode. Un, dzenoties pēc modes, mēs iegūstam klišejisku skaistumu un monotonu mākslu.
Zīmoli manipulē ar mums, izmantojot reklāmu. Un daži cilvēki var tam pretoties, jo viņi saprot, ka īsts skaistums ir dziļi iekšā. Mēs dzīvojam stereotipu pasaulē, ko mums uzspiež televīzija un internets. Mūs vairāk uztrauc virtuālo draugu skaits, nevis reālu attiecību kvalitāte.
Veicot jaunus tetovējumus, mēs pārliecinām sevi, ka tagad izskatāmies modernāk vai skaistāk. Bet tas ir tikai virspusējs skaistums.