Šobrīd mūsu sabiedrība ir maldījusies un uzskata, ka gaļas ēšana ir ļoti svarīga dzīvības uzturēšanai. Šajā sakarā rodas jautājums: vai veģetārs uzturs var nodrošināt dzīvības un spēka uzturēšanai nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu? Cik spēcīga ir saistība starp to, ko mēs ēdam un paredzamo dzīves ilgumu?
Dr. Bergstroms no Stokholmas Fizioloģijas institūta ir veicis virkni ļoti interesantu eksperimentu. Viņš izvēlējās vairākus profesionālus sportistus. Viņiem bija jāveic darbs pie veloergometra ar slodzi 70% no fiziskajām iespējām. Tika pārbaudīts, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai pienāktu spēku izsīkuma brīdis atkarībā no sportistu dažādajiem uztura apstākļiem. (Nogurums tika definēts kā nespēja tālāk izturēt noteiktu slodzi, kā arī stāvoklis, kad muskuļu glikogēna krājumi sāka iztukšot)
Eksperimenta pirmā posma sagatavošanas laikā sportisti tika baroti ar tradicionālu jauktu barību, kas sastāvēja no gaļas, kartupeļiem, burkāniem, margarīna, kāpostiem un piena. Pārguruma brīdis šajā posmā iestājās vidēji pēc 1 stundas 54 minūtēm. Eksperimenta otrā posma sagatavošanas laikā sportisti tika baroti ar kalorijām bagātu pārtiku, kas sastāvēja no liela daudzuma olbaltumvielu un dzīvnieku tauku, proti: gaļas, zivju, sviesta un olām. Šī diēta tika ievērota trīs dienas. Tā kā ar šādu diētu sportistu muskuļi nevarēja uzkrāt nepieciešamo glikogēna daudzumu, izsīkums šajā posmā iestājās vidēji pēc 57 minūtēm.
Gatavojoties eksperimenta trešajam posmam, sportisti tika baroti ar pārtiku, kas satur lielu daudzumu ogļhidrātu: maizi, kartupeļus, kukurūzu, dažādus dārzeņus un augļus. Sportisti bez pārguruma spēja mīt pedāļus 2 stundas un 47 minūtes! Ievērojot šo diētu, izturība palielinājās par gandrīz 300%, salīdzinot ar augstu kaloriju olbaltumvielu un treknu pārtiku. Šī eksperimenta rezultātā Stokholmas Fizioloģijas institūta direktors Dr. Pērs Olofs Estrands teica: “Ko mēs varam ieteikt sportistiem? Aizmirstiet par olbaltumvielu mītu un citiem aizspriedumiem…. Viens slaids sportists sāka uztraukties, ka viņam nav tik lielu muskuļu, kā to prasa mode.
Kompanjoni sporta zālē ieteica viņam ēst gaļu. Sportists bija veģetārietis un sākumā noraidīja šo piedāvājumu, bet beigās piekrita un sāka ēst gaļu. Gandrīz acumirklī viņa ķermenis sāka augt apjomā - un pleci, un bicepss, un krūšu muskuļi. Bet viņš sāka pamanīt, ka, palielinoties muskuļu masai, viņš zaudē spēku. Dažus mēnešus vēlāk viņš nevarēja nospiest stieni par 9 kilogramiem vieglāku nekā parasti – pirms diētas izmaiņām – normu.
Viņš tik ļoti gribēja izskatīties liels un spēcīgs, bet nezaudēt spēkus! Tomēr viņš pamanīja, ka pārvēršas par lielu “kārtaino mīklu”. Tāpēc viņš izvēlējās patiešām būt stiprs, nevis tāds izskatīties, un atgriezās pie veģetāras diētas. Diezgan ātri viņš sāka zaudēt “izmērus”, bet viņa spēks pieauga. Beigās viņš ne tikai atguva spēju nospiest stieni par 9 kilogramiem vairāk, bet varēja pievienot vēl 5 kilogramus, tagad nospiežot par 14 kilogramiem vairāk nekā tad, kad ēda gaļu un bija apjomīgāks.
Kļūdains ārējs iespaids bieži vien kalpo kā aizsardzība, ka liela daudzuma olbaltumvielu lietošana uzturā ir vēlama un svarīga. Eksperimentos ar dzīvniekiem jauni dzīvnieki, kas baroti ar bagātinātiem olbaltumvielu koncentrātiem, aug ļoti ātri. Un tas, šķiet, ir brīnišķīgi. Kurš vēlas būt tievs un mazs? Bet viss nav tik vienkārši. Ātra augšana, kas pārsniedz sugai parasto, nav tik noderīga. Jūs varat ātri augt svarā un augumā, bet tikpat ātri var sākties destruktīvi procesi ķermenim. Pārtika, kas veicina ātrāko izaugsmi, nav labākais veids, kā pagarināt dzīvi. Ātra izaugsme un īss mūžs vienmēr ir savstarpēji saistīti.
“Veģetārisms ir veselības atslēga”