Šveices ārsti atklājuši pārsteidzošu faktu: pārtikā patērēto augļu un dārzeņu daudzums ir tieši proporcionāls imūnsistēmas stiprināšanai un jo īpaši alerģiskās astmas slimības mazināšanai.
Kā raksta žurnāls Science Daily, nesen ir veikts nozīmīgs medicīnas atklājums. Šveices Nacionālā zinātnes fonda (Swiss National Science Foundation, SNSF) ārsti ir noskaidrojuši pēdējos gados pieaugušās alerģiskās astmas sastopamības cēloni Eiropā.
Alerģiskas astmas gadījumu pieauguma problēma ir novērota pēdējos 50 gadus, taču pēdējie gadi Eiropā ir bijuši īpaši smagi. Arvien vairāk cilvēku saslimst. Dzeltenā prese šo parādību pat nodēvēja par “Astmas epidēmiju Eiropā” – lai gan no stingri medicīniskā viedokļa epidēmija vēl nav novērota.
Tagad, pateicoties Šveices pētnieku grupas pūlēm, ārsti ir atraduši slimības cēloni un pareizo veidu, kā to novērst. Izrādījās, ka problēma ir tikai nepareizā uzturā, ko ievēro lielākā daļa eiropiešu. Vidējā subkontinenta iedzīvotāja pārtikā ir ne vairāk kā 0.6% šķiedrvielu, kas, pēc pētījuma datiem, nav pietiekami, lai uzturētu imunitāti pietiekamā līmenī, tostarp nodrošinātu plaušu veselību.
Īpaši jutīgas pret imunitātes pazemināšanās sekām ir plaušas, kurās mājo liels skaits mikroskopisku ērču, kas mīt mājas putekļos (pat paši putekļi ir acij gandrīz neredzami, jo to izmērs nepārsniedz 0,1 mm). Pilsētas apstākļos katrā dzīvoklī ir liels daudzums šādu putekļu un tā saukto “mājas putekļu ērcīšu”, tāpēc mediķi noskaidroja, ka burtiski katrs pilsētnieks, kurš patērē nepietiekamā daudzumā šķiedrvielu, ir pakļauts paaugstinātam riskam – un, galvenais, var iegūt alerģisku astmu.
Ārsti nepārprotami atbildēja uz jautājumu, kāpēc pēdējos 50 gadus “trakojusies” alerģiskā astma: vienkārši tāpēc, ka eiropieši agrāk patērēja vidēji daudz vairāk augu pārtikas, un tagad viņi dod priekšroku augstas kaloriju gaļas ēdieniem un ātrās ēdināšanas ēdieniem. Skaidrs, ka no riska grupas var izslēgt vegānus un veģetāriešus, savukārt neveģetāriešu vidū saslimšanas risks ir apgriezti proporcionāls augu barības daudzumam, kas tomēr nonāk uz viņu galda. Pētījuma rezultāti liecina, ka jo vairāk augļu un dārzeņu mēs ēdam, jo spēcīgāka ir imūnsistēma.
Šveices ārsti ir precīzi izveidojuši mehānismu, ar kura palīdzību organisms rada imūnreakciju, kas nepieciešama, lai novērstu alerģisko astmu. Viņi atklāja, ka augu pārtika satur uztura šķiedrvielas, kuras zarnās esošo baktēriju ietekmē iziet fermentācijas procesu (fermentāciju) un pārvēršas par īsas ķēdes taukskābēm. Šīs skābes tiek pārnestas asinsritē un izraisa imūnšūnu skaita palielināšanos kaulu smadzenēs. Šīs šūnas, saskaroties ar ērcēm uz ķermeņa, organisms nosūta uz plaušām, kas veicina alerģisku reakciju. Tādējādi, jo vairāk šķiedrvielu organisms saņem, jo labāka ir imūnā atbilde un mazāks risks saslimt ar alerģiskām slimībām, tostarp astmu.
Eksperimenti tika veikti ar pelēm, jo šo grauzēju imūnsistēma ir gandrīz identiska cilvēka imūnsistēmai. Tas padara šo eksperimentu īpaši nozīmīgu no zinātniskā viedokļa.
Peles tika iedalītas trīs grupās: pirmajām tika dota barība ar zemu šķiedrvielu saturu – aptuveni 0,3%: tas ir daudzums, kas atbilst vidēja eiropieša uzturam, kurš patērē ne vairāk kā 0,6%. . Otrajai grupai tika dota pārtika ar normālu, “pietiekamu” atbilstoši mūsdienu uztura standartiem, šķiedrvielu saturs: 4%. Trešajai grupai tika dota pārtika ar augstu šķiedrvielu saturu (precīzs daudzums netiek ziņots). Pēc tam peles visās grupās tika pakļautas mājas putekļu ērcītēm.
Rezultāti apstiprināja ārstu minējumus: daudzām pirmās grupas pelēm (“vidējie eiropieši”) bija spēcīga alerģiska reakcija, tām bija liels gļotu daudzums plaušās; otrajai grupai (“labs uzturs”) bija mazāk problēmu; un trešajā grupā (“vegāni”) rezultāts bija pat daudz labāks par pat pelēm no vidējās grupas – un nesalīdzināmi labāks par “Eiropas gaļas ēdāju” pelēm. Tā nu sanāca, ka, lai būtu vesels, pat nevajadzētu patērēt “pietiekami”, no mūsdienu uztura viedokļa augļu un dārzeņu daudzumu, bet gan palielinātu daudzumu!
Pētnieku grupas vadītājs Bendžamins Māršlends atgādināja, ka mūsdienu medicīna jau iepriekš ir pierādījusi saikni starp šķiedrvielu trūkumu uzturā un zarnu vēža prognozi. Tagad medicīniski apstiprināts, ka baktēriju procesi zarnās ietekmē citus orgānus – šajā gadījumā plaušas. Izrādās, ka augu pārtikas patēriņš ir vēl svarīgāks, nekā tika uzskatīts līdz šim!
"Mēs plānojam turpināt klīniskos pētījumus, lai precīzi noskaidrotu, kā diēta, īpaši diēta, kas bagāta ar šķiedrvielām, palīdz organismam cīnīties ar alerģijām un iekaisumiem," sacīja Māršlends.
Taču šodien ir skaidrs, ka, ja vēlies būt vesels, jālieto vairāk augļu un dārzeņu.