Saturs
Atšķirība starp “labu stresu” un stresu, kas nogalina
Psiholoģija
Nodarbojoties ar sportu, pareizi ēdot un atpūšoties, mēs neaizņemam nervus un nemieru
Vārds “stress” mums asociējas ar ciešanām, nožēlu un satriekšanu, un, piedzīvojot šo sajūtu, mēs parasti jūtamies noguruši, vajāti… tas ir, mēs jūtam diskomfortu. Taču šim stāvoklim ir nianse sauc par "eustress", ko sauc arī par pozitīvo stresu, kas ir būtisks elements mūsu dzīvē.
«Šis pozitīvais stress ir tas, kas ir ļāvis cilvēka evolūcijai, ļāvis mums izdzīvot. La spriedze palielina inovāciju un radošums”, norāda ārsts, pētnieks, darba speciālists un sociālā nodrošinājuma inspektors Viktors Vidals Lakosta.
Šāda veida sajūtas, kas mūs aizkustina un motivē katru dienu, ir ļoti svarīgas darbavietā. Dr. Vidals skaidro, ka pateicoties «eustress» uzņēmumiem «paaugstina savu produktivitāti, kā arī tiek veicināta radošums darbinieku vidū. Tāpat profesionālis apgalvo, ka šie pozitīvie nervi panāk to, ka "krītas prombūtņu līmenis, ir mazāk upuru un, galvenais, darbinieki ir satraukti".
Bet tas nav tikai šis. Psiholoģe Patrīcija Gutjerreza no TAP centra apgalvo, ka neliela stresa, spriedzes, ko mūsu ķermenis rada kā adaptācijas reakcija konkrētai situācijai, var “palīdzēt mums paaugstināt mūsu motivācijas līmeni, jo mums ir jāpielieto un pat jāpaplašina savas prasmes un resursi”.
«Atbilde pati par sevi nav slikta, tā ir adaptīva. Es izvērtēju, ko no manis prasa mana vide, un man ir mehānisms, kas mani par to brīdina Man jāsāk dažas prasmes, daži resursi, dažas kompetences, kuru man nav un kas man ir jāmeklē un jāpārvalda», saka profesionālis un turpina: «Pozitīvs stress rada aktivizēšanos, mums ir motivācija, un tas palīdz sasniegt izaicinājumu».
Tomēr dažreiz mums ir grūti to iegūt novirzīt mūsu nervus šim pozitīvajam mērķim un galu galā mēs piedzīvojam nervu līmeni, kas mūs ierobežo un neļauj mums labi reaģēt. Lai cīnītos pret šīm reakcijām, ir ļoti svarīgi, lai mēs atpazītu šī stresa izcelsmi un kā tas uz mums iedarbojas.
"Ja mana vide liek man izmantot prasmes, kuras es neesmu apguvis, mans stresa līmenis palielinās, jo man ir lielāks pieprasījums no ārpuses, nekā es varu pieņemt," saka Patrīcija Gutjerreza. Tas ir tajā brīdī, kad “Slikts stress”, kas mūs destabilizē, un tas rada reakcijas, kas daudziem ir pazīstamas, piemēram, miega traucējumi, tahikardija, muskuļu sāpes vai sasprindzinājuma galvassāpes. “Ir brīži, kad esam tik piesātināti, ka nespējam veikt principā vieglus uzdevumus un pieļaujam daudz vairāk kļūdu,” stāsta psiholoģe.
Četri “sliktā stresa” cēloņi
- Atrodot sevi jaunā situācijā
- Padariet to par neparedzamu situāciju
- Nekontrolējama sajūta
- Sajūta apdraudējumu mūsu personībai
Un kas mums jādara, lai pozitīvais stress dominētu pār negatīvo? Viktors Vidals sniedz konkrētus padomus, sākot ar uztura ievērošanu: "Mums ir jāēd labi, ar tādiem produktiem kā rieksti, baltās zivis, dārzeņi un augļi." Viņš arī skaidro, ka ir svarīgi izvairīties no pārstrādātiem pārtikas produktiem, kā arī taukiem un cukuriem, kas "lielos daudzumos ir kaitīgi un padara stresu mazāk vadāmu". Tāpat Dr Vidal iesaka mūziku, mākslu, meditāciju un aktivitātes, kas palīdz mums aizbēgt.
Psiholoģe Patrīcija Gutjēresa pievēršas “emocionālā regulējuma” nozīmei, lai pārvarētu šo kaitīgo nervu stāvokli. «Pirmais ir noskaidrot, kas ar mums notiek. Daudzas reizes cilvēkiem ir attēli ar stresu vai trauksmi, bet viņš nezina, kā tos atpazīt», saka profesionālis. "Ir svarīgi to identificēt, nosaukt un pēc tam atrast risinājumu," viņš saka. Tas arī apstiprina, cik svarīgi ir ievērot labu miega higiēnu un nodarboties ar sportu, lai regulētu mūsu stresa stāvokli. Nobeigumā viņš stāsta par apzinātības priekšrocībām, lai mazinātu šo negatīvo stresa sajūtu: «Nemieru un stresu lielā mērā baro gaidas un bailes, tāpēc ir ļoti svarīgi pilnībā pievērst uzmanību tam, ko darām konkrētajā brīdī.
Kā stress ietekmē mūsu ķermeni
"Mums nav vajadzīgas plašas psiholoģiskas zināšanas, lai redzētu, ka viss, kas mums nodrošina neiroķīmisko stabilitāti, darbojas," skaidro psiholoģe Patrīcija Gutjerreza, komentējot, kā stress, gan pozitīvs, gan negatīvs, ietekmē mūs.
"Negatīvajam stresam ir simptomi, tas ietekmē mūsu neiroloģisko sistēmu, rodas neiroloģisko galu destrukcija, tas vājina mūsu imūnsistēmu un arī endokrīno sistēmu, tāpēc mēs, piemēram, iegūstam sirmus matus," saka Dr. Viktors Vidals.
Tāpat profesionālis stāsta par to, kā “eustress” pozitīvi ietekmē mūsu ķermeni. "Ir gan endokrīnās, gan neiroloģiskās, gan imunoloģiskās priekšrocības, jo tas paaugstina aizsargspējas, uzlabojas neiroloģiskie savienojumi un endokrīnā sistēma pielāgojas, lai nesaslimtu," viņš precizē.