Iespējams, doktora Deivida Dženkinsa (Kanāda) vārds neko neizsaka, taču tieši viņš pētīja dažādu pārtikas produktu ietekmi uz cukura līmeni asinīs un ieviesa jēdzienu “glikēmiskais indekss”. Lielākā daļa mūsdienu diētu, ASV un Eiropas valstu nacionālo veselības asociāciju ieteikumi, kā arī ieteikumi diabēta slimniekiem ir balstīti uz viņa pētījumu rezultātiem.
Viņa pētījumiem ir bijusi vislielākā ietekme uz miljoniem cilvēku visā pasaulē, kuri cenšas kļūt veselīgāki un zaudēt svaru. Šobrīd doktors Dženkinss globālajai sabiedrībai dalās ar jaunām idejām par veselību – viņš tagad ir vegāns un sludina šādu dzīvesveidu.
Deivids Dženkinss šogad kļuva par pirmo Kanādas pilsoni, kurš saņēmis Bloomberg Manulife balvu par ieguldījumu veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanā. Atbildes runā ārsts sacīja, ka gan veselības, gan vides apsvērumu dēļ pilnībā pārgājis uz diētu, kas izslēdz gaļu, zivis un piena produktus.
Daudzi pētījumi apstiprina, ka sabalansēts un racionāls vegānu uzturs rada nopietnas pozitīvas izmaiņas veselībā. Vegāni parasti ir slaidāki nekā citi diētas ievērotāji, viņiem ir zemāks holesterīna līmenis, normāls asinsspiediens un mazāks vēža un diabēta risks. Vegāni arī patērē ievērojami vairāk veselīgu šķiedrvielu, magnija, folijskābes, C un E vitamīnu, dzelzs, savukārt viņu uzturā ir daudz mazāk kaloriju, piesātināto tauku un holesterīna.
Dr Jenkins pārgāja uz vegānu diētu galvenokārt veselības apsvērumu dēļ, taču viņš arī uzsver, ka šāds dzīvesveids labvēlīgi ietekmē vidi.
"Cilvēka veselība ir nesaraujami saistīta ar mūsu planētas veselību, un tam, ko mēs ēdam, ir milzīga ietekme uz to," saka Deivids Dženkinss.
Ārsta dzimtenē Kanādā ik gadu tiek nogalināti aptuveni 700 miljoni dzīvnieku, lai iegūtu pārtiku. Gaļas ražošana ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu avotiem gan Kanādā, gan ASV. Šie faktori un fakts, ka kaušanai audzētie dzīvnieki visu mūžu pārcieš briesmīgas ciešanas, bija pietiekams iemesls, lai doktors Dženkinss nosauktu vegānu diētu par labāko izvēli cilvēkiem.