Saturs
«Čau! Kā tev iet? — Labi. Un tev ir? — Arī nekā». Daudziem šāds verbālais pingpongs šķiet virspusējs un saspringts, šķiet, ka pie tā ķeras tikai tad, ja vairs nav par ko runāt. Taču psihologi uzskata, ka mazai runāšanai ir savas priekšrocības.
Tas varētu būt labas draudzības sākums
Ieradums kolēģiem apspriest nedēļas nogales plānus birojā un ilgstoša patīkamu lietu apmaiņa sapulcē var būt kaitinošas. "Kāds runātāju bars," mēs domājam. Tomēr nereti sākumā mūs satuvina viegla komunikācija, saka psihologs Bernardo Karduči no Indianas universitātes (ASV).
"Visi lielie mīlas stāsti un visas lieliskās biznesa partnerības sākās šādā veidā," viņš skaidro. "Noslēpums ir tāds, ka no pirmā acu uzmetiena nenozīmīgas sarunas laikā mēs ne tikai apmaināmies ar informāciju, bet arī skatāmies viens uz otru, izvērtējam sarunu biedra ķermeņa valodu, ritmu un komunikācijas stilu."
Pēc eksperta domām, tādā veidā mēs — apzināti vai neapzināti — cieši skatāmies uz sarunu biedru, zondējam zemi. «Mūsu» ir cilvēks vai nē? Vai ir jēga turpināt attiecības ar viņu?
Tas nāk par labu veselībai
Dziļa, sirsnīga komunikācija ir viens no galvenajiem dzīves priekiem. Sirsnīga saruna ar mīļajiem mūs iedvesmo un atbalsta grūtos brīžos. Bet dažreiz ir labi justies labi, ātri aprunājoties ar mājas biedru, kamēr atrodaties liftā.
Visi lielie mīlas stāsti un auglīga biznesa partnerība sākās ar sarunām par laikapstākļiem.
Psiholoģe Elizabete Danna no Britu Kolumbijas universitātes (Kanāda) veica eksperimentu ar divām brīvprātīgo grupām, kurām bija paredzēts kādu laiku pavadīt bārā. Pirmās grupas dalībniekiem bija jāuzsāk saruna ar bārmeni, bet otrās grupas dalībniekiem bija vienkārši jādzer alus un jādara tas, kas viņiem interesē. Rezultāti liecināja, ka pirmajā grupā bija vairāk to, kam bija labāks garastāvoklis pēc bāra apmeklējuma.
Elizabetes Dannas novērojumi sasaucas ar psihologa Endrjū Stepto pētījumu, kurš atklāja, ka komunikācijas trūkums pieaugušā vecumā palielina nāves risku. Un tiem, kas regulāri apmeklē baznīcu un interesējas par klubiem, aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, šis risks, gluži pretēji, samazinās.
Tas liek mums domāt par citiem
Pēc Elizabetes Dannas teiktā, tie, kas regulāri iesaistās sarunās ar svešiniekiem vai nepazīstamiem cilvēkiem, parasti ir atsaucīgāki un draudzīgāki. Viņi jūt savu saikni ar citiem un vienmēr ir gatavi palīdzēt, izrādīt līdzdalību. Bernardo Karduči piebilst, ka tieši šādas, pēc pirmā acu uzmetiena, bezjēdzīgas sarunas veicina uzticības pieaugumu sabiedrībā.
"Nelielas sarunas ir pieklājības stūrakmens," viņš skaidro. "Kad jūs iesaistāties sarunā, jūs viens otram kļūstat mazāk svešinieki."
Tas palīdz darbā
“Profesionālā vidē tiek novērtēta spēja uzsākt komunikāciju,” saka Roberto Karduči. Iesildīšanās pirms nopietnām sarunām sarunu biedriem demonstrē mūsu labo gribu, noskaņojumu un vēlmi sadarboties.
Profesionālā vidē tiek novērtēta spēja uzsākt komunikāciju
Neformāls tonis nenozīmē, ka tu esi vaļīgs, saka Debra Fine, biznesa konsultante un grāmatas The Great Art of Small Conversations autore.
“Jūs varat laimēt līgumu, sniegt prezentāciju, pārdot mobilās lietotnes, taču, kamēr neiemācīsities izmantot vieglas sarunas, jūs neveidosit labas profesionālas draudzības,” viņa brīdina. "Ja citas lietas ir vienādas, mēs dodam priekšroku darījumiem ar tiem, kas mums patīk."