Skolas psihologs ir psihologs, kurš strādā skolā.
Skolas psiholoģiskā dienesta darba mērķis: izglītības vides optimizācija, lai radītu apstākļus harmoniskai audzēkņu personības attīstībai.
Kāpēc skolām ir vajadzīgs psihologs?
Psihologs sniedz izglītības procesa psiholoģisko un pedagoģisko atbalstu, lai nodrošinātu bērna normālu attīstību (atbilstoši attīstības normai atbilstošā vecumā).
Skolas psihologa funkcijās ietilpst: psiholoģiskā diagnostika; koriģējošais darbs; konsultācijas vecākiem un skolotājiem; psiholoģiskā izglītība; dalība skolotāju padomēs un vecāku sapulcēs; dalība pirmklasnieku komplektēšanā; psiholoģiskā profilakse.
Psiholoģiskā diagnostika ietver studentu frontālo (grupu) un individuālo eksāmenu vadīšanu, izmantojot īpašus paņēmienus. Diagnostika tiek veikta pēc skolotāju vai vecāku iepriekšēja pieprasījuma, kā arī pēc psihologa iniciatīvas izpētes vai profilakses nolūkos. Psihologs izvēlas metodiku, kuras mērķis ir izpētīt viņu interesējošās spējas, bērna (skolēnu grupas) īpašības. Tās var būt metodes, kuru mērķis ir pētīt uzmanības, domāšanas, atmiņas, emocionālās sfēras attīstības līmeni, personības iezīmes un attiecības ar citiem. Tāpat skolas psihologs izmanto metodes, pētot vecāku un bērnu attiecības, skolotāja un klases mijiedarbības raksturu.
Iegūtie dati ļauj psihologam veidot turpmāko darbu: identificēt tā sauktās “riska grupas” skolēnus, kuriem nepieciešamas ārstnieciskās nodarbības; sagatavot ieteikumus skolotājiem un vecākiem par mijiedarbību ar skolēniem.
Saistībā ar diagnostikas uzdevumiem viens no psihologa uzdevumiem ir sastādīt interviju programmu ar topošajiem pirmklasniekiem, veikt to intervijas daļu, kas skar bērna gatavības skolai psiholoģiskos aspektus (līmenis). Brīvprātības attīstība, mācīšanās motivācijas klātbūtne, domāšanas attīstības līmenis). Psihologs sniedz ieteikumus arī topošo pirmklasnieku vecākiem.
Korekcijas nodarbības var būt individuāla un grupa. To gaitā psihologs mēģina koriģēt nevēlamās bērna garīgās attīstības iezīmes. Šīs nodarbības var būt vērstas gan uz kognitīvo procesu (atmiņas, uzmanības, domāšanas) attīstību, gan uz problēmu risināšanu emocionāli-gribas sfērā, komunikācijas jomā un skolēnu pašcieņas problēmām. Skolas psihologs izmanto esošās apmācību programmas, kā arī izstrādā tās patstāvīgi, ņemot vērā katra gadījuma specifiku. Nodarbības ietver dažādus vingrinājumus: attīstošus, rotaļīgus, zīmējošus un citus uzdevumus – atkarībā no skolēnu mērķiem un vecuma.
Vecāku un skolotāju konsultācijas — Tas ir darbs pēc konkrēta pieprasījuma. Psihologs iepazīstina vecākus vai skolotājus ar diagnozes rezultātiem, sniedz noteiktu prognozi, brīdina par to, kādas grūtības skolēnam var rasties nākotnē mācībās un saskarsmē; tajā pašā laikā kopīgi tiek izstrādāti ieteikumi, lai risinātu radušās problēmas un mijiedarbotos ar studentu.
Psiholoģiskā izglītība ir iepazīstināt skolotājus un vecākus ar bērna labvēlīgas garīgās attīstības pamatmodelliem un nosacījumiem. Tas tiek veikts konsultāciju, uzstāšanās pedagoģiskajās padomēs un vecāku sapulcēs gaitā.
Turklāt skolotāju padomēs psihologs piedalās lēmuma pieņemšanā par iespēju mācīt doto bērnu pēc noteiktas programmas, par skolēna pārcelšanu no klases uz klasi, par iespēju bērnam “pārkāpt” cauri. klase (piemēram, ļoti spējīgu vai sagatavotu skolēnu var uzreiz pārcelt no pirmās klases uz trešo).
Visas iepriekš uzskaitītās skolas psihologa funkcijas ļauj skolā ievērot psiholoģiskos apstākļus, kas nepieciešami bērna pilnvērtīgai garīgai attīstībai un personības veidošanai, tas ir, tie kalpo mērķiem. psiholoģiskā profilakse.
Skolas psihologa darbā ietilpst arī metodiskā daļa. Psihologam nepārtraukti jāstrādā ar literatūru, tai skaitā periodisko izdevumu, lai sekotu līdzi jaunajiem sasniegumiem zinātnē, padziļinātu teorētiskās zināšanas, iepazītos ar jaunām metodēm. Jebkura diagnostikas metode prasa spēju apstrādāt un vispārināt iegūtos datus. Skolas psihologs praksē pārbauda jaunas metodes un atrod optimālākās praktiskā darba metodes. Viņš cenšas skolas bibliotēkai atlasīt psiholoģijas literatūru, lai iepazīstinātu skolotājus, vecākus un skolēnus ar psiholoģiju. Ikdienas darbā viņš izmanto tādus izteiksmīgus uzvedības un runas līdzekļus kā intonācijas, pozas, žesti, sejas izteiksmes; vadās pēc profesionālās ētikas noteikumiem, sava un kolēģu darba pieredzes.
Jautājumi, par kuriem var un vajadzētu vērsties pie skolas psihologa:
1. Mācīšanās grūtības
Daži bērni nemācās tik labi, kā viņi vēlētos. Tam var būt daudz iemeslu. Piemēram, ne pārāk laba atmiņa, izklaidīga uzmanība vai vēlmes trūkums, vai varbūt problēmas ar skolotāju un izpratnes trūkums, kāpēc tas viss vispār ir vajadzīgs. Konsultācijā mēģināsim noskaidrot, kas ir iemesls un kā to novērst, proti, mēģināsim atrast, ko un kā attīstīt, lai labāk mācītos.
2. Attiecības klasē
Ir cilvēki, kuri viegli atrod kontaktu ar citiem, viegli komunicē jebkurā, pat nepazīstamā uzņēmumā. Bet ir un ir arī ļoti daudz tādu, kuriem ir grūti vienam otru iepazīt, ir grūti veidot labas attiecības, ir grūti atrast draugus un vienkārši justies viegli un brīvi grupā, jo piemērs? klasē. Ar psihologa palīdzību var atrast veidus un personīgos resursus, apgūt paņēmienus harmonisku attiecību veidošanai ar cilvēkiem visdažādākajās situācijās.
3. Attiecības ar vecākiem
Dažkārt gadās, ka pazaudējam kopīgu valodu un siltas attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem — ar vecākiem. Konflikti, strīdi, izpratnes trūkums — šāda situācija ģimenē parasti sagādā sāpes gan bērniem, gan vecākiem. Daži atrod risinājumus, bet citi uzskata, ka tas ir diezgan grūti. Psihologs pastāstīs par to, kā iemācīties veidot jaunas attiecības ar saviem vecākiem un iemācīties tos izprast, un kā likt vecākiem sevi saprast un pieņemt.
4. Dzīves ceļa izvēle
Devītā, desmitā un vienpadsmitā klase ir laiks, kad daudzi cilvēki domā par savu nākotnes profesiju un vispār par to, kā viņi vēlētos dzīvot savu dzīvi. Ja neesat pārliecināts? uz kuru pusi gribi iet, vienmēr ir iespēja aiziet pie psihologa. Tas palīdzēs realizēt sapņus, vēlmes un mērķus, izvērtēt savus resursus un spējas un saprast (vai pietuvoties izpratnei), kurā dzīves jomā (jomās) vēlies realizēties.
5. Pašpārvalde un pašattīstība
Mūsu dzīve ir tik interesanta un daudzpusīga, ka tā pastāvīgi uzliek mums daudz uzdevumu. Daudzi no tiem prasa ievērojamas pūles un dažādu personisko īpašību, prasmju un iemaņu attīstīšanu. Var attīstīt līdera vai argumentācijas prasmes, loģisko domāšanu vai radošumu. Uzlabojiet atmiņu, uzmanību, iztēli. Jūs varat iemācīties pārvaldīt savu dzīvi, izvirzīt mērķus un sasniegt tos efektīvi. Psihologs ir persona, kurai pieder tehnoloģija noteiktu īpašību, prasmju un iemaņu attīstīšanai un kurš ar prieku dalīsies ar šo tehnoloģiju.
Vietnes, kas veltītas skolas psihologa darbam
- Skolas psiholoģe Djatlova Marina Georgievna — nepieciešamo dokumentu izlase, noderīgas spēles un vingrinājumi.
- Skolas psihologa enciklopēdija