Kā zināms, neatkarīgi no tā, pie kā strādā zinātnieki, viņi joprojām iegūst ieročus. Un neatkarīgi no tā, ko Vudijs Allens šauj, viņš lielākoties joprojām saņem stāstu par sevi: steidzīgu un atstarojošu neirotiķi. Izņēmums nebija arī jaunā filma, kas ASV vēl nav iznākusi apsūdzību dēļ par uzmākšanos, ko atkal izvirzīja režisora adoptētā meita.
Ar visu vēlmi ignorēt skandālu ir grūti un, iespējams, nav nepieciešams. Drīzāk šī ir iespēja izlemt par nostāju un pievienoties vai nu boikota atbalstītājiem, vai tā pretiniekiem. Šķiet, ka abiem viedokļiem ir tiesības pastāvēt: no vienas puses, dažas darbības noteikti nedrīkst palikt nesodītas, no otras puses, kino joprojām ir kolektīva jaunrades produkts, un vai ir vērts sodīt pārējos apkalpes locekļi ir liels jautājums. (Vēl viena lieta ir tāda, ka dažas zvaigznes, kas filmējās filmā, ziedoja savus honorārus #TimesUp kustībai un labdarības mērķiem.)
Taču visa situācija ap filmu ar tās sižetu nekādi neatsaucas. A Rainy Day in New York ir vēl viena Vudija Allena filma, šī vārda labā un sliktā nozīmē vienlaikus. Melanholiski, ironiski, nervozi, ar apmulsušiem un apmaldījušiem tēliem — neskatoties uz vispārējo iekārtojumu un sociālo labklājību — varoņiem; mūžīgs, tāpēc viedtālruņa zvana signāli, kas atver audeklu, ir tik kaitinoši. Taču viņi arī atgādina, ka Alena varoņi vienmēr ir bijuši un ir.
Uz šo varoņu fona tu jūties bez ierunām, pamatīgi, pilnīgi normāli.
Līgavaiņi kāzu priekšvakarā ir gatavi pamest savu mīļoto tikai tāpēc, ka viņai ar visiem tikumiem ir šausmīgi, nepanesami smiekli. Greizsirdīgiem vīriem, kurus mocījušas aizdomas, godīgi vai nē, nav nozīmes). Režisori atrodas radošās krīzes stāvoklī, gatavi tvert pie jebkura salmiņa (īpaši jauniem un pievilcīgiem). Mīļotāji, viegli ieslīd nodevības virpulī. Ekscentriķi, kas spītīgi slēpjas no tagadnes aiz vecu filmu, pokera un klaviermūzikas priekškara, iegrimuši garīgās un verbālās sadursmēs ar māti (un, kā zināms, visbiežāk viss izvelkas šajos konfliktos — vismaz ar Alenu).
Un pats galvenais, uz visu šo varoņu fona tu jūties bez ierunām, pamatīgi, pilnīgi normāli. Un jau tāpēc vien filma ir noskatīšanās vērta.