Saturs
Nokārtot sarežģītas personiskās attiecības, tikt galā ar atkarību, justies pārliecinātākam, pārdzīvot skumjas, mainīt savu dzīvi... Ar šādiem lūgumiem ikviens no mums var vērsties pēc padoma pie speciālista. Bet jautājums ir: ar kuru no profesionāļiem darbs būs efektīvāks? Mēģināsim izdomāt atšķirību starp psihologu un psihoterapeitu un psihiatru.
Daudzi cilvēki jauc psihologus un psihoterapeitus. Atzīsim: paši speciālisti ne vienmēr sadala savus uzdevumus un ne vienmēr var skaidri izskaidrot atšķirību starp psihologa konsultācijām un terapijas seansiem. Piemēram, konsultāciju meistari Rollo May un Carl Rogers uzskatīja, ka šie procesi ir savstarpēji aizstājami.
Faktiski visi šie profesionāļi iesaistās «ārstnieciskās sarunās», nonāk tiešā kontaktā ar klientu, lai palīdzētu viņam mainīt attieksmi un uzvedību.
“Kādreiz bija ierasts “konsultēšanu” saukt par vienreizējiem un virspusējiem kontaktiem,” atzīmē Karls Rodžers, “un intensīvākus un ilgstošākus kontaktus, kuru mērķis bija dziļa personības reorganizācija, apzīmēja ar terminu “psihoterapija”… Taču ir skaidrs, ka intensīva un veiksmīga konsultēšana neatšķiras no intensīvas un veiksmīgas psihoterapijas»1.
Tomēr to atšķiršanai ir iemesli. Mēģināsim saskatīt atšķirību starp speciālistiem.
Atšķirība starp psihologu un psihoterapeitu un psihiatru
Viens no psihologiem sociālajos tīklos jokojot definēja atšķirību šādi: “Ja tu skaties uz cilvēku, kurš tevi sadusmo, tu nevari izteikt savas jūtas un domāt” iesit viņam pa galvu ar pannu! ”- jums ir nepieciešams psihologs. Ja jau viņam virs galvas ir uznesusi pannu, jāgriežas pie psihoterapeita. Ja tu jau sit viņam pa galvu ar pannu un nevari apstāties, ir laiks vērsties pie psihiatra.”
Psihologs-konsultants
Šis ir speciālists ar augstāko psiholoģisko izglītību, taču viņš nav apmācīts psihoterapijā un viņam nav standarta sertifikāta, kas ļauj nodarboties ar psihoterapeitiskām aktivitātēm.
Psihologs vada konsultācijas, kurās palīdz klientam izprast kādu dzīves situāciju, kas parasti saistīta ar starppersonu attiecībām. Psiholoģiskās konsultācijas var aprobežoties ar vienu tikšanos un vienas konkrētas tēmas analīzi, piemēram, “bērns melo”, “mēs ar vīru nemitīgi lamājamies”, vai arī var turpināties vairākas tikšanās, parasti līdz 5-6.
Darba procesā psihologs palīdz savam apmeklētājam izprast domas, sajūtas, vajadzības, scenārijus, lai būtu skaidrība un spēja uz mērķtiecīgu un jēgpilnu rīcību. Viņa galvenais ietekmes līdzeklis ir noteiktā veidā veidota saruna.1.
Psihoterapeits
Tas ir speciālists ar augstāko medicīnisko un (vai) psiholoģisko izglītību. Viņš ir apguvis psihoterapijas apmācību (vismaz 3-4 gadi), kas ietver personīgo terapiju un darbu kvalificēta speciālista uzraudzībā. Psihoterapeits strādā pēc noteiktas metodes (“Geštaltterapija”, “kognitīvi-biheiviorālā terapija”, “eksistenciālā psihoterapija”), izmantojot dažādas tehnikas.
Psihoterapija ir paredzēta galvenokārt, lai atrisinātu cilvēka dziļās personiskās problēmas, kas ir pamatā lielākajai daļai viņa dzīves grūtību un konfliktu. Tas ietver darbu ar traumām, kā arī ar patoloģiju un robežstāvokļiem, bet izmantojot psiholoģiskas metodes.
"Konsultējošā psihologa klienti parasti uzsver citu negatīvo lomu viņu dzīves grūtību rašanās procesā," raksta Jūlija Alešina. Padziļināti uz darbu orientēti klienti biežāk uztraucas par savu nespēju kontrolēt un regulēt savus iekšējos stāvokļus, vajadzības un vēlmes.
Tie, kas vēršas pie psihoterapeita, par savām problēmām nereti runā šādi: “Nevaru savaldīt sevi, esmu ļoti ātrs, nemitīgi kliedzu uz vīru” vai “Esmu ļoti greizsirdīgs uz savu sievu, bet Es neesmu pārliecināts par viņas nodevību.
Sarunā ar psihoterapeitu tiek skartas ne tikai patiesās klienta attiecību situācijas, bet arī viņa pagātne — tālās bērnības, jaunības notikumi.
Psihoterapija, tāpat kā konsultēšana, nozīmē ne-narkotiku, tas ir, psiholoģisku ietekmi. Taču terapijas process ilgst nesalīdzināmi ilgāk un ir vērsts uz desmitiem vai pat simtiem tikšanos vairāku gadu garumā.
Turklāt psihologs un psihoterapeits var nosūtīt klientu, kuram ir aizdomas par psihiatrisku diagnozi, pie psihiatra vai strādāt ar pēdējo kopā.
Psihiatrs
Tas ir speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību. Kāda ir atšķirība starp psihiatru un psihoterapeitu? Psihiatrs ir ārsts, kurš nosaka, vai pacientam ir garīgi traucējumi. Viņš diagnosticē un ārstē tos, kuru emocionālais stāvoklis vai realitātes uztvere ir traucēta, kuru uzvedība kaitē cilvēkam vai citiem cilvēkiem. Atšķirībā no psihologa un psihoterapeita (kuram nav medicīniskās izglītības), viņam ir tiesības izrakstīt un izrakstīt medikamentus.
Psihoanalītiķis
Šis ir psihoterapeits, kuram pieder psihoanalīzes metode, Starptautiskās Psihoanalītikas asociācijas (IPA) biedrs. Psihoanalītiskā izglītība ilgst vismaz 8-10 gadus un ietver teorētisko un klīnisko apmācību, daudzu gadu personīgo analīzi (vismaz 3 reizes nedēļā) un regulāru uzraudzību.
Analīze ilgst ļoti ilgi, vidēji 4 7 gadus. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt pacientam apzināties savus neapzinātos konfliktus (kuros slēpjas viņa uzvedības un emocionālo grūtību cēloņi) un iegūt nobriedušu «es». Vieglāka analīzes versija ir psihoanalītiskā terapija (līdz 3-4 gadiem). Īsāk sakot, konsultācijas.
Konsultējošais psihoanalītiķis no psihologa atšķiras ar to, ka izmanto psihoanalītiskās idejas un paņēmienus, analizē sapņus un asociācijas. Būtiska viņa darba iezīme ir īpaša uzmanība attiecībām ar klientu, kuras analīze pārneses un pretpārnesuma ziņā tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem ietekmes iespēju padziļināšanas un paplašināšanas līdzekļiem.
Psihes dziļo slāņu analīze ļauj izprast patogēnās pieredzes un uzvedības cēloņus un palīdz atrisināt personīgās problēmas.
Psihologi, psihoterapeiti un psihoanalītiķi izmanto dažādas pieejas un metodes un ne vienmēr runā vienā valodā. Un tomēr viņus vieno viens mērķis, ko eksistenciālais psihoterapeits Rollo Mejs formulēja šādi: "Konsultanta uzdevums ir likt klientam uzņemties atbildību par savu rīcību un par savas dzīves gala rezultātu."
3 grāmatas par tēmu:
1 Kārļa Rodžersa konsultēšana un psihoterapija
2 Jūlija Alešina "Individuālās un ģimenes psiholoģiskās konsultācijas"