Trīs egostāvokļi: Vecāks, Pieaugušais, Bērns — dzīvo katrā no mums, bet, ja kāds no trim «sagrābj varu», mēs neizbēgami zaudējam iekšējās pārliecības un dzīves baudas sajūtu. Lai atrastu harmoniju un līdzsvarotu šīs trīs sastāvdaļas, mums ir jāsaprot, kad esam pakļauti vienai no tām.
“Saskaņā ar darījumu analīzes teoriju, katrā no mums ir trīs apakšpersonības — Pieaugušais, Vecāks, Bērns. Šis ir sava veida pārstrādāts un mazāk abstrakts Zigmunda Freida Ego, Super-Ego un Id jēdziens, uz kuru ir ērti paļauties cilvēkam, kurš cenšas saskaņot savas jūtas un darbības, stāsta psiholoģe Marina Mjausa. “Dažreiz šīs apakšpersonības mūs viltīgi mulsina. Mums šķiet, ka mums ir jānostiprina Vecāku vai Pieaugušā ietekme, jākļūst racionālākiem, un tad mēs tiksim pie panākumiem, taču tam nepietiek ar bezrūpīga Bērna balsi.
Mēģināsim izprast katru no šiem svarīgajiem iekšējiem stāvokļiem.
Kontrolējošais vecāks
Kā likums, to pieaugušo tēlu kolektīvs tēls, kuri mums bērnībā un pusaudža gados bija autoritatīvi: vecāki, vecāki paziņas, skolotāji. Turklāt cilvēka vecumam nav būtiskas nozīmes. “Svarīgi, ka tieši viņš mums radīja sajūtu: tu to vari, bet nē,” skaidro psiholoģe. "Viņiem kļūstot vecākiem, šo cilvēku tēli apvienojas, kļūstot par daļu no mūsu Es." Vecāks ir iekšēja cenzūra katrā no mums, mūsu sirdsapziņa, kas izvirza morālus aizliegumus.
"Mans kolēģis tika negodīgi atlaists darbā," saka Arina. — Viņas vaina bija tikai tajā, ka viņa godīgi iestājās pret vadības nelikumīgajām darbībām. Komandā tad visi klusēja, baidoties zaudēt darbu, un arī es viņu neatbalstīju, lai gan viņa cīnījās ne tikai par savām, bet arī par mūsu kopīgajām tiesībām. Es jutos vainīga par savu klusēšanu, un pēc tam apstākļi sāka veidoties ne man labvēlīgi. Klienti, par kuriem viņa bija atbildīga, atteicās no mūsu uzņēmuma pakalpojumiem. Man atņēma balvu un svarīgu projektu. Izskatās, ka tagad riskēju zaudēt darbu.»
“Arīnas stāsts ir klasisks piemērs tam, kā cilvēks, kurš iet pret savu sirdsapziņu, neapzināti rada situācijas, kurās sevi soda. Šajā gadījumā tas sāk darboties sliktāk, — Marina Myaus skaidro. "Tā darbojas iekšējais vecāks."
Mēs bieži brīnāmies, kāpēc tik daudzi cilvēki, kas dara briesmīgas lietas, tiek galā ar to? Viņi vienkārši nejūtas vainīgi, jo viņiem nav Kontrolējošā vecāka. Šie cilvēki dzīvo bez vadlīnijām un principiem, necieš no sirdsapziņas pārmetumiem un nepiespriež sev sodu.
Bezkaislīgs pieaugušais
Šī ir mūsu “es” racionālā daļa, kas paredzēta situācijas analīzei un lēmumu pieņemšanai. Pieaugušais ir mūsu apziņa, kas ļauj pacelties pāri situācijai, nepakļaujoties vainas apziņai, ko uzliek Vecāks, vai Bērna satraukumam.
“Tas ir mūsu atbalsts, kas palīdz saglabāt prāta klātbūtni sarežģītās dzīves situācijās,” saka eksperte. "Tajā pašā laikā Pieaugušais var apvienoties ar Vecāku, un tad mums hipertrofētā racionālā principa dēļ tiek liegta iespēja sapņot, pamanīt dzīves priecīgos sīkumus, ļauties sev baudām."
Sirsnīgs bērns
Tas simbolizē vēlmes, kas nāk no bērnības, nenes nekādu praktisku nozīmi, bet dara mūs laimīgus. “Man trūkst apņēmības virzīties uz priekšu un spējas visu novest līdz galam,” atzīst Jeļena. — Vēlējos izveidot interneta veikalu, kur pārdot savus darbus, ar tā veidošanu nodarbojos naktīs un brīvdienās. Es strādāju pa dienu un mācījos naktī. Man nepietika laika nekam, es pārtraucu tikties ar draugiem un doties kaut kur citur, nevis mājās, darbā un koledžā. Rezultātā biju tik noguris, ka nolēmu interneta projektu atlikt, un, kad man bija vairāk laika, man zuda interese par to.
"Meitene ir pārliecināta, ka viņai trūkst Pieaugušā neatlaidības un apņēmības, bet problēma ir tā, ka Bērns viņā ir apspiests," saka Marina Mjausa. — Tā daļa, kurai pietrūka dzīves kā svētkiem: satikšanās ar draugiem, komunikācija, jautrība. Dažkārt mums šķiet, ka mēs nevaram kaut ko sasniegt, jo esam pārāk infantili. Patiesībā mūsdienu cilvēkam, dzīvojot stingru noteikumu un uz sasniegumiem orientētā pasaulē, vienkārši trūkst Bērna prieka.
Bez bērnu vēlmju piepildījuma ir grūti tikt uz priekšu. Tieši Bērns dod spēku un to gaišo lādiņu, bez kura nav iespējams īstenot «pieaugušo plānus», kas prasa disciplīnu un nosvērtību.