Austeru sēne (Pleurotus cornucopiae)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Agaricomycetidae (Agaricomycetes)
- Kārtība: Agarices (Agaric vai Lamellar)
- Ģimene: Pleurotaceae (Voshenkovye)
- Ģints: Pleurotus (austeres)
- Tips: Austeru sēne (Pleurotus cornucopiae)
Austeru sēnes cepure: 3-10 cm diametrā, ragveida, piltuvveida, retāk – mēlītveidīgi vai lapveida (ar izteiktu tieksmi “izliekties”) pieaugušiem eksemplāriem, izliekti ar ievilktu malu – jauniem. Austersēnes krāsa ir diezgan mainīga atkarībā no sēnītes vecuma un augšanas apstākļiem – no gaišas, gandrīz baltas, līdz pelēkbaltai; virsma ir gluda. Cepures mīkstums ir balts, gaļīgs, elastīgs, ar vecumu kļūst diezgan ciets un šķiedrains. Tam nav īpašas smaržas vai garšas.
Austeru sēņu šķīvji: Baltas, līkumainas, retas, nolaižas līdz pašai kāju pamatnei, apakšējā daļā bieži savijas, veidojot sava veida rakstu.
Sporu pulveris: Balts
Austeru sēnes kāts: Centrālā vai sānu daļa, parasti labi izteikta salīdzinājumā ar citām austeru sēnēm; garums 3-8 cm, biezums līdz 1,5 cm. Kāta virsma ir pārklāta ar lejupejošām plāksnēm gandrīz līdz konusveida pamatnei.
Spread: Ragveida austeru sēne aug no maija sākuma līdz septembra vidum uz lapu koku paliekām; sēne nav reta, taču atkarība no grūti sasniedzamām vietām – brūniem, blīviem krūmiem, izcirtumiem – padara to ne tik pamanāmu kā citas austeru sēnes.
Līdzīgas sugas: No populārajām austersēnēm līdzīga ir plaušu austersēne, taču tai nav raksturīga ragveida forma, un tajā tik izteiktu kāju neatradīsiet.
Ēdamība: Tāpat kā visas austeru sēnes, ragveida ēdami un pat savā ziņā garšīgi.