Bieži dzirdam: naktī labāk domā, naktī labāk strādā... Kas mūs saista diennakts tumšā laika romantika? Un kas slēpjas aiz nepieciešamības dzīvot naktī? Mēs par to jautājām ekspertiem.
Viņi izvēlējās nakts darbu, jo «dienā viss ir savādāk»; viņi saka, ka visas interesantākās lietas sāk notikt tieši tad, kad visi iet gulēt; viņi nomodā vēlu, jo «ceļojumā uz nakts malu» cauri rītausmas stariem var saskatīt bezgalīgas iespējas. Kas patiesībā slēpjas aiz šīs izplatītās tendences atlikt gulētiešanu?
Jūlija «mostas» pusnaktī. Viņa ierodas trīszvaigžņu viesnīcā pilsētas centrā un paliek tur līdz rītam. Patiesībā viņa nekad negāja gulēt. Viņa strādā par reģistratūru nakts maiņā, kas beidzas rītausmā. “Darbs, ko esmu izvēlējies, man sniedz neticamas, milzīgas brīvības sajūtu. Naktīs es atgūstu telpu, kas ilgu laiku man nepiederēja un kas tika no visa spēka liegta: vecāki stingri ievēroja disciplīnu, lai nepazaudētu pat stundu miega. Tagad pēc darba jūtu, ka man vēl priekšā vesela diena, vesels vakars, visa dzīve.
Pūcēm ir nepieciešams nakts laiks, lai dzīvotu pilnīgāku un intensīvāku dzīvi bez nepilnībām.
"Cilvēkiem bieži vien ir vajadzīgs nakts laiks, lai pabeigtu to, ko viņi nav izdarījuši dienas laikā," saka Pjero Salzarulo, neiropsihiatrs un Florences universitātes miega pētījumu laboratorijas direktors. "Cilvēks, kurš dienas laikā nav guvis gandarījumu, cer, ka pēc dažām stundām kaut kas notiks, un tāpēc domā dzīvot pilnīgāku un intensīvāku dzīvi bez pārtraukumiem."
Es dzīvoju naktī, tāpēc es eksistēju
Pēc pārlieku saspringtas dienas, kad nelielā pusdienu pārtraukumā steidzīgi paķerot sviestmaizi, nakts kļūst par vienīgo laiku saviesīgai dzīvei, vienalga, vai to pavadāt bārā vai internetā.
38 gadus vecais Renāts pagarina savu dienu par 2-3 stundām: “Kad atgriežos no darba, mana diena, varētu teikt, tikai sākas. Atpūšos, šķirstot žurnālu, kuram dienas laikā neatlika laika. Es gatavoju vakariņas, pārlūkojot eBay katalogus. Turklāt vienmēr ir kāds, ar ko satikties vai piezvanīt. Pēc visām šīm aktivitātēm pienāk pusnakts un ir pienācis laiks kādam TV raidījumam par glezniecību vai vēsturi, kas sniedz man enerģiju vēl divām stundām. Tāda ir naktspūču būtība. Viņiem ir tendence uz atkarību izmantot datoru tikai saziņai sociālajos tīklos. Tas viss ir vaininieks interneta aktivitātes pieaugumam, kas sākas naktī.
Pa dienu esam vai nu aizņemti ar darbu, vai ar bērniem, un galu galā mums neatliek laika sev.
42 gadus vecā skolotāja Jeļena pēc vīra un bērnu aizmigšanas dodas uz Skype «ar kādu papļāpāt». Pēc psihiatra Mario Mantero (Mario Mantero) domām, aiz tā slēpjas noteikta vajadzība apstiprināt savu eksistenci. "Dienas laikā mēs esam aizņemti ar darbu vai bērniem, un tāpēc mums nav laika sev, nav sajūtas, ka esam daļa no kaut kā, kā daļa no dzīves." Tas, kurš naktī neguļ, baidās kaut ko pazaudēt. Žurnālistei un grāmatas Sweet Dreams autorei Gudrunai Dallai Viai "tas ir par tādām bailēm, kas vienmēr slēpj vēlmi pēc kaut kā slikta." Jūs varat teikt sev: "Visi guļ, bet es nē. Tāpēc esmu stiprāks par viņiem.»
Šāda doma ir diezgan dabiska pusaudžu uzvedībai. Taču šī uzvedība var arī atgriezt mūs bērnības kaprīzēm, kad mēs, bērni, negribējām iet gulēt. "Dažiem cilvēkiem ir nepatiesa ilūzija, ka, atsakoties gulēt, viņiem ir iespēja paust savu visvarenību," skaidro Mauro Mansija, psihoanalītiķis un Milānas Universitātes neirofizioloģijas profesors. "Patiesībā miegs atvieglo jaunu zināšanu asimilāciju, uzlabo atmiņu un saglabāšanu, un tādējādi palielina smadzeņu kognitīvās spējas, padarot vieglāk kontrolēt savas emocijas."
Esiet nomodā, lai izvairītos no bailēm
"Psiholoģiskā līmenī miegs vienmēr ir atdalīšana no realitātes un ciešanām," skaidro Manča. "Šī ir problēma, ar kuru ne visi var tikt galā. Daudziem bērniem ir grūti stāties pretī šai nošķirtībai no realitātes, kas izskaidro nepieciešamību izveidot sev tādu kā “samierināšanās objektu” — plīša rotaļlietas vai citus priekšmetus, kuriem tiek piešķirta mātes klātbūtnes simboliskā nozīme, nomierinot viņus miega laikā. Pieaugušā stāvoklī šāds “izlīguma objekts” var būt grāmata, televizors vai dators.
Naktīs, kad viss klusē, cilvēks, kurš visu atliek uz vēlāku laiku, atrod spēku izdarīt pēdējo grūdienu un novest visu līdz galam.
43 gadus vecā Elizaveta, dekoratore, kopš bērnības cieš no miega traucējumiem., precīzāk, kopš piedzima viņas jaunākā māsa. Tagad viņa iet gulēt ļoti vēlu un vienmēr skanot strādājošam radio, kas viņai daudzas stundas darbojas kā šūpuļdziesma. Gulēšanas atlikšana galu galā kļūst par viltību, lai izvairītos no konfrontācijas ar sevi, savām bailēm un mokošajām domām.
28 gadus vecais Igors strādā par naktssargu un stāsta, ka šo darbu izvēlējies tāpēc, ka viņam «kontroles sajūta pār notiekošo naktī ir daudz spēcīgāka nekā dienā».
"Cilvēki, kuriem ir nosliece uz depresiju, visbiežāk cieš no šīs problēmas, kas var būt saistīts ar bērnībā piedzīvoto emocionālo satricinājumu," skaidro Mantero. "Brīdis, kad mēs aizmigsim, mūs savieno ar bailēm palikt vienam un ar mūsu emocionalitātes trauslākajām daļām." Un šeit aplis noslēdzas ar nakts laika "nemainīgo" funkciju. Runa ir par to, ka «pēdējais grūdiens» vienmēr tiek izdarīts naktī, kas ir visu lielo vilcēju valstība, tik izkaisīta pa dienu un tik savākta un disciplinēta naktī. Bez telefona, bez ārējiem stimuliem, kad viss klusē, cilvēks, kurš visu atliek uz vēlāku laiku, atrod spēkus izdarīt pēdējo grūdienu, lai koncentrētos un paveiktu grūtākās lietas.