Nikolajs Nikolajevičs Drozdovs — Starptautiskās dabas aizsardzības savienības komisijas loceklis, ANO ģenerālsekretāra padomnieks ekoloģijas jautājumos, Krievijas Televīzijas akadēmijas akadēmiķis, daudzu starptautisku un pašmāju balvu laureāts. “Es kļuvu par veģetārieti 1970. gadā, strādājot kopā ar Aleksandru Sguridi Indijā. Izlasīju grāmatas par jogu mācībām, un sapratu, ka gaļu nevajag ēst trīs iemeslu dēļ, jo: tā ir slikti sagremojama; morāls (dzīvniekus nedrīkst aizvainot); garīgs, izrādās, augu valsts uzturs padara cilvēku mierīgāku, draudzīgāku, miermīlīgāku. Dabiski, ka liels dzīvnieku mīļotājs jau pirms šī ceļojuma domāja par gaļas moratoriju, bet pēc iepazīšanās ar šīs valsts kultūru kļuva par pārliecinātu veģetārieti un nodarbojās ar jogu. Papildus gaļai Drozdovs cenšas neēst olas, bet reizēm atļaujas kefīru, jogurtu un biezpienu. Tiesa, televīzijas vadītājs ar šiem produktiem sevi lutina tikai brīvdienās. Drozdovs brokastīs dod priekšroku auzu pārslām, jo uzskata tās par ļoti noderīgām, turklāt vienmēr ēd ķirbju biezenī. Un pa dienu viņš ēd dārzeņu salātus, topinambūru, gurķus, graudaugus un cukini. Kā saka Drozdova sieva Tatjana Petrovna: "Nikolajs Nikolajevičs vienkārši mīl cukini un ēd tos jebkurā formā." no intervijas “Gaļas diētas ieguvumi un kaitējums” – Ar vecumu no gaļas ir jāatsakās – tāds ir simtgadnieku noslēpums. Un tā saka Nikolajs Drozdovs. Nikolaj Nikolajevič, tavs viedoklis ir tik autoritatīvs, tāpēc es lūdzu uztvert to, ko grasāties mums stāstīt, ar visu atbildību. Es zinu, ka visu mūžu esi bijis cilvēks, kuram patīk dzīvot, garšīgi paēst, visu izmēģināt. Bet jūs atteicāties no gaļas. Kā tas notika? - Jā! Nu tas bija sen! Sen! 1970. gadā. — Nikolaj Nikolajevič, kāds bija šāda atteikuma iemesls? “Man šķita, ka es sevi pārslogoju. Ēdiet kaut ko, un tas aizņem tik daudz enerģijas, lai sagremotu. Žēl tērēt laiku. Un šeit mēs atnācām ar Aleksandru Mihailoviču Sguridi, mūsu programmas “Dzīvnieku pasaulē” dibinātāju, viņš uzaicināja mani kā zinātnisko konsultantu uzņemt viņa filmu “Riki Tiki Tavi”, Kiplinga stāstu. Uz Indiju. Indijā mēs ceļojam, šaujam. Viņi ceļoja visur vairāk nekā divu mēnešu laikā. Un visur es skatījos uz jogu literatūru, kas mums toreiz bija aplokā. Un tagad redzu, ka pats varēju nojaust, ka cilvēks pēc dabas nav pielāgots gaļas diētai. Lūk, paskatīsimies. Zīdītājus dala zobu sistēma. Sākumā parādījās mazi plēsīgi ķipari, ar plēsīgi asiem zobiem. Un tagad viņi skrien pamežā. Viņi ķer kukaiņus, grauž tos ar šiem zobiem. Šis ir pirmais posms. Pēc viņiem nāca primāti. Vispirms parādījās tādi primitīvie, līdzīgi ķirbjiem, tad parādījās puspērtiķi, tad pērtiķi. Puspērtiķi joprojām ēd visu, un viņu zobi ir asi. Starp citu, jo lielāki pērtiķi, jo vairāk viņi pārgāja uz augu diētu. Un jau gorillas, orangutāni un lielie gelada paviāni, kas staigā pa Etiopijas kalniem, ēd tikai zāli. Tur pat nav koku barības, tāpēc viņi vienkārši ganās tādos ganāmpulkos. — Nikolaj Nikolajevič, kāds produkts jums ir aizstājis gaļas proteīnu? Kā jūs domājat? – Augos, dārzeņos ir tik daudz olbaltumvielu. Īpaši zirņos, dažādos pākšaugos, spinātos, pupās. Šis augu proteīns var būt mūsu ķermeņa uzbūvei. Ir sena veģetāra diēta, kad bez piena produktiem un olām. Tā saucamais tīrais veģetārisms - Jā. Bet jau jauns veģetārisms pieļauj piena produktus un olas. Un labāk ir lietot skābpiena produktus, tas ir saprotams. Tāpēc bez gaļas var dzīvot lieliski. No intervijas “Vecumā dzīve ir jautra, interesanta un pamācoša, uzzini arvien jaunas lietas, vairāk lasi. Gadu gaitā homo sapiens, tas ir, saprātīgs cilvēks, dzīvē izjūt arvien vairāk garīgo sastāvdaļu, un fiziskās vajadzības, gluži pretēji, samazinās. Lai gan daži cilvēki rīkojas pretēji. Bet tas ne pie kā laba nenoved. Te vīrietis vecumā nekopj sevi, dzer, pārēd, iet uz naktsklubiem – un tad brīnās, ka pasliktinājusies veselība un izskats, aptaukojies, parādījies elpas trūkums, viss sāp. Kuru vainot, ja ne sevi? Ja jaunībā pārmērības kaut kā var kompensēt, tad vecumdienās – vairs ne. Tādas vecumdienas ir nedod Dievs, un cilvēks sodīja sevi. Es viņu pat nevaru saukt par homo sapiens. Kā es varu palikt formā un pozitīvai? Neko jaunu neatklāšu. Dzīve ir kustība. Bet divdesmitais gadsimts mums ir devis tādas civilizācijas ērtības, no kurām attīstās nāvējoša hipodinamija. Tāpēc ieteiktu aizmirst par dīvānu, mīkstajiem atzveltnes krēsliem, spilveniem un siltajām segām un no rīta agri celties un vienkārši doties paskriet. Piemēram, man patīk peldēšana uz ledus, slēpošana un izjādes ar zirgiem. Un nu jau piecus gadus es neskatos televizoru, lai gan pats strādāju televīzijā. Visas ziņas nāk no cilvēkiem. Ēd mazāk gaļu (un es to neēdu vispār). Un labais garastāvoklis nekur nepazūd. Un, runājot no garīgā, morālā viedokļa, es domāju, ka mans brālēns vecvecvecvectēvs, Maskavas metropolīts Filarets (Drozdovs), mani ar lūgšanu atbalsta. Protams, mani vecāki daudz deva, viņi bija ticīgi. Ne tikai mīlestība pret dabu, bet, vēl svarīgāk, ticība Dievam, cerība un mīlestība – šīs mūžīgās vērtības ir kļuvušas par manu kredo, manu dzīves filozofiju.
2022-11-11