Tors, Harijs Poters, Supermens — ir saprotams, kāpēc mums patīk pozitīvi tēli. Bet kāpēc mums nelieši šķiet pievilcīgi? Kāpēc jūs dažreiz pat vēlaties līdzināties viņiem? Mēs nodarbojamies ar psiholoģi Ņinu Bočarovu.
Voldemorta, Loki, Dārta Veidera un citu «tumšo» varoņu pievilcīgie tēli mūsos aizskar dažas apslēptas stīgas. Dažkārt mums šķiet, ka viņi ir tādi paši kā mēs — galu galā viņi tāpat tika atraidīti, pazemoti, atstāti novārtā. Ir sajūta, ka tiem, kas ir “spēka gaišajā pusē”, dzīve sākotnēji bija daudz vieglāka.
“Varoņi un ļaundari nekad neparādās vieni: tā vienmēr ir divu pretstatu, divu pasauļu satikšanās. Un uz šīs spēku konfrontācijas tiek veidoti pasaules līmeņa filmu sižeti, rakstītas grāmatas,” skaidro psiholoģe Ņina Bočarova. "Ja ar pozitīvajiem tēliem viss ir skaidrs, tad kāpēc nelieši ir interesanti skatītājam, kāpēc daži ņem savu "tumšo" pusi un attaisno savu rīcību?"
Identificējoties ar ļaundari, cilvēks neapzināti pārdzīvo ar viņu pieredzi, ko viņš pats nekad nebūtu uzdrošinājies.
Fakts ir tāds, ka «sliktajiem puišiem» piemīt harizma, spēks, viltība. Viņi ne vienmēr bija slikti; apstākļi bieži tos padarīja par tādiem. Vismaz mēs atrodam attaisnojumu viņu nepiedienīgajai rīcībai.
“Negatīvie varoņi, kā likums, ir ļoti emocionāli, drosmīgi, spēcīgi, gudri. Tas vienmēr aizrauj, izraisa interesi un piesaista uzmanību,” stāsta Ņina Bočarova. Nelieši nedzimst, tie tiek izgatavoti. Nav slikta un laba: ir apspiestie, atstumtie, aizvainotie. Un iemesls tam ir grūts liktenis, dziļa psiholoģiska trauma. Cilvēkā tas var izraisīt līdzjūtību, līdzjūtību un vēlmi atbalstīt.
Katrs no mums iet cauri dažādiem dzīves posmiem, pārdzīvo savas traumas, gūst pieredzi. Un, kad mēs skatāmies uz sliktajiem varoņiem, uzzinām par viņu pagātni, mēs to neviļus izmēģinām uz sevi. Ņemsim to pašu Voldemortu — tēvs viņu pameta, māte izdarīja pašnāvību, nedomāja par dēlu.
Salīdziniet viņa stāstu ar Harija Potera stāstu — viņa māte viņu pasargāja ar savu mīlestību, un, zinot to, viņš palīdzēja izdzīvot un uzvarēt. Izrādās, nelietis Voldemorts nav saņēmis šo spēku un tādu mīlestību. Viņš jau no bērnības zināja, ka neviens viņam nepalīdzēs...
“Ja paskatās uz šiem stāstiem caur Karpmana trijstūra prizmu, mēs redzēsim, ka agrāk negatīvie varoņi bieži nonāca Upura lomā, pēc tam, kā tas notiek drāmas trīsstūrī, viņi mēģināja lomu. Vajātājs, lai turpinātu pārvērtību sēriju,” saka eksperts. — Skatītājs vai lasītājs «sliktajā» varonī var atrast kādu viņa personības daļu. Varbūt viņš pats pārdzīvoja ko līdzīgu un, jūtot līdzi varonim, izspēlēs savus pārdzīvojumus.
Identificējoties ar ļaundari, cilvēks neapzināti pārdzīvo ar viņu pieredzi, ko viņš pats nekad nebūtu uzdrošinājies. Un viņš to dara caur empātiju un atbalstu. Bieži vien mums trūkst pašpārliecinātības, un, pielaikojot “sliktā” varoņa tēlu, mēs pārņemam viņa izmisīgo drosmi, apņēmību un gribu.
Tas ir legāls veids, kā ar kinoterapijas vai grāmatu terapijas palīdzību atklāt savas apspiestās un apspiestās jūtas un emocijas.
Mūsos pamostas nemiernieks, kurš vēlas sacelties pret netaisnīgo pasauli. Mūsu Ēna paceļ galvu, un, vērojot «sliktos», mēs vairs nevaram to noslēpt no sevis un citiem.
"Cilvēku var piesaistīt ļaundara vārda brīvība, viņa drosme un neparastais tēls, no kura visi baidās, kas padara viņu varenu un neuzvaramu," skaidro Ņina Bočarova. — Faktiski tas ir legāls veids, kā ar kinoterapijas vai grāmatu terapijas palīdzību publiskot savas apspiestās un apspiestās jūtas un emocijas.
Ikvienam ir savas personības ēnas puses, kuras mēs cenšamies slēpt, apspiest vai apspiest. Tās ir sajūtas un izpausmes, kuras mums var būt kauns vai bail demonstrēt. Un līdzjūtībā pret “sliktajiem” varoņiem cilvēka ēna iegūst iespēju nākt uz priekšu, tikt pieņemtam, kaut arī neilgi.
Izjūtot līdzi sliktajiem varoņiem, iegremdējot viņu iedomu pasaulēs, mēs iegūstam iespēju nokļūt tur, kur parastajā dzīvē nekad nenokļūtu. Tur mēs varam iemiesot savus “sliktos” sapņus un vēlmes, nevis pārvērst tos realitātē.
“Dzīvojot kopā ar viņa stāsta ļaundari, cilvēks gūst emocionālu pārdzīvojumu. Neapzinātā līmenī skatītājs vai lasītājs apmierina savu interesi, saskaras ar savām slēptajām vēlmēm un nepārnes tās reālajā dzīvē, ”rezumē eksperts.