Mutinus ravenelii (Mutinus ravenelii)

Sistemātika:
  • Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
  • Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
  • Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
  • Apakšklase: Phallomycetidae (Velkovye)
  • Pasūtījums: Phallales (priecīgs)
  • Ģimene: Phallaceae (Veselkovye)
  • Ģints: Mutinus (Mutinus)
  • Tips: Mutinus ravenelii (Mutinus Ravenella)
  • Morel smirdīgs
  • Mutinus revanella
  • Morel smirdīgs

Apraksts:

: iziet cauri diviem posmiem – gaiši iegarena, 2-3 cm liela smaila ola zem plānas dzeltenīgi plēvainas miziņas satur košu, sarkansārtu “kājas rudimentu”, kas pārklāts ar maigu baltu plēvīti. Olu pārlauž divas daivas, no kurām aptuveni no vidus paceļas sārtā krāsā poraina doba “kāja” 5-10 cm garumā un aptuveni 1 cm diametrā ar sabiezinātu, tuberkulozi sarkani sārtinātu galu. Kad nogatavojies, Mutinus Ravenell galu galā klāj bieza brūni olīvu gluda, izsmērēta sporu nesošā gļota. Sēne izdala nepatīkamu, spēcīgu rupja smaku, kas pievelk kukaiņus, galvenokārt mušas.

: porains un ļoti delikāts.

Habitat:

No jūnija pēdējās dekādes līdz septembrim Mutinus Ravenelli aug uz trūdvielām bagātas augsnes lapu koku mežos, dārzos, pie trūdošas koksnes, krūmos, mitrās vietās, pēc siltām lietavām un lietus laikā, grupā, ne bieži vien vienā. vieta, kā un iepriekšējās sugas, reti.

Ēdamība:

Mutinuss Ravenelli - neēdamā sēne

Līdzība:

Mutinus Ravenelli ir ļoti līdzīgs suņu mutinus (Mutinus caninus). Pat speciālisti, kuri šādu tropisku dāvanu negaidīja divdesmit gadus, līdz 1977. gadam, nespēja tos atšķirt. To izgatavojuši Latvijas mikologi. Šobrīd var norādīt vairākas ārējās atšķirības. Pirmajā posmā šīs sugas olveida augļķermenis tiek saplēsts divās ziedlapiņās. Mutinus Ravenelli gals ir spilgtāks, aveņu tonis, pats gals ir sabiezināts, un suņu mutinus gala diametrs nav lielāks par pārējo stublāju. Ravenelli mutinus sporas nesošās gļotas (gleba) ir gludas, nevis šūnveida.

Atstāj atbildi