Viņi saka par viņu, ka viņš ir sliktāks par uguni. Un, ja pārcelšanās ir tik liela problēma pieaugušajiem, ko lai runā par bērniem. Kā ainavu maiņa ietekmē bērnu? Un vai stresu var mazināt?
Multfilmā «Inside Out» 11 gadus veca meitene ļoti sāpīgi piedzīvo savas ģimenes pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu. Nav nejaušība, ka filmas veidotāji izvēlējās šo sižetu. Radikāla ainavu maiņa ir liels stress ne tikai vecākiem, bet arī bērnam. Un šis stress var būt ilglaicīgs, negatīvi ietekmējot cilvēka garīgo veselību nākotnē.
Jo jaunāks bērns, jo vieglāk viņš izturēs dzīvesvietas maiņu. Tā mēs domājam un kļūdāmies. To noskaidroja amerikāņu psiholoģes Rebeka Levina Kaulija un Melisa Kula1ka pārvietoties ir īpaši grūti pirmsskolas vecuma bērniem.
"Jaunākiem bērniem ir mazāka iespēja attīstīt sociālās prasmes, viņiem biežāk ir emocionālas un uzvedības problēmas," saka Rebeka Levina. Šīs sekas var ilgt gadiem. Pamatskolas vai vidējās klases skolēni pārvietošanos iztur vieglāk. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pārvietošanās negatīvā ietekme — mācību sasniegumu samazināšanās (īpaši matemātikā un lasītprasme) vecākiem bērniem nav tik izteikta un to ietekme ātri vājinās.
Bērni ir konservatīvi savos ieradumos un izvēlē
Katrs vecāks zina, cik grūti ir, piemēram, pierunāt bērnu izmēģināt jaunu ēdienu. Bērniem stabilitāte un pazīstamība ir svarīga pat mazās lietās. Un, kad ģimene nolemj mainīt dzīvesvietu, tā uzreiz liek bērnam atteikties no neskaitāmiem ieradumiem un it kā vienā piegājienā nogaršot daudzus nepazīstamus ēdienus. Bez pārliecināšanas un sagatavošanās.
Cita psihologu grupa veica līdzīgu pētījumu.2izmantojot Dānijas statistiku. Šajā valstī visas pilsoņu kustības tiek rūpīgi dokumentētas, un tas sniedz unikālu iespēju izpētīt dzīvesvietas maiņas ietekmi uz bērniem dažādos vecumos. Kopumā tika pētīta statistika par vairāk nekā miljonu dāņu, kas dzimuši laikā no 1971. līdz 1997. gadam. No tiem 37% bija iespēja izdzīvot (vai pat vairākiem) pirms 15 gadu vecuma.
Šajā gadījumā psihologus vairāk interesēja nevis sasniegumi skolā, bet gan nepilngadīgo likumpārkāpumi, pašnāvības, narkotiku atkarība un agrīna mirstība (vardarbīga un nejauša).
Izrādījās, ka Dānijas pusaudžu gadījumā šādu traģisku iznākumu risks īpaši palielinājās pēc daudzām kustībām agrīnā pusaudža vecumā (12-14 gadi). Tajā pašā laikā dažādu ģimeņu sociālais statuss (ienākumi, izglītība, nodarbinātība), ko ņēma vērā arī zinātnieki, pētījuma rezultātu neietekmēja. Sākotnējais pieņēmums, ka nelabvēlīga ietekme galvenokārt var skart ģimenes ar zemu izglītības un ienākumu līmeni, nav apstiprinājies.
Protams, ne vienmēr var izvairīties no dzīvesvietas maiņas. Svarīgi, lai bērns vai pusaudzis pēc pārcelšanās saņemtu pēc iespējas lielāku atbalstu gan ģimenē, gan skolā. Ja nepieciešams, var meklēt arī psiholoģisko palīdzību.
Britu speciāliste bērnu psiholoģijā Sandra Vitlija skaidro, ka, pārvietojoties, bērns piedzīvo nopietnu stresu, jo viņam sen zināmā mikrokārtība sabrūk. Tas savukārt izraisa paaugstinātu nedrošības un trauksmes sajūtu.
Bet ko tad, ja kustība ir neizbēgama?
Protams, šie pētījumi ir jāpatur prātā, taču nevajag tos uztvert kā liktenīgu neizbēgamību. Daudz kas ir atkarīgs no psiholoģiskā klimata ģimenē un apstākļiem, kas izraisīja pārcelšanos. Viena lieta ir vecāku šķiršanās, un cita lieta ir darba maiņa pret daudzsološāku. Bērnam ir svarīgi redzēt, ka vecāki pārvākšanās laikā nesanervozē, bet sper šo soli pārliecinoši un labā noskaņojumā.
Ir svarīgi, lai kopā ar bērnu pārvietotos ievērojama daļa no viņa kādreizējās mājas iekārtojuma — ne tikai mīļākās rotaļlietas, bet arī mēbeles, īpaši gulta. Šādas agrākā dzīvesveida sastāvdaļas ir pietiekami svarīgas, lai saglabātu iekšējo stabilitāti. Bet galvenais – neizraut bērnu no vecās vides krampji, pēkšņi, nervozi un nesagatavoti.
1 R. Coley & M. Kull «Dzīvojamās mobilitātes un bērnu kognitīvo un psihosociālo prasmju kumulatīvie, laika specifiskie un interaktīvie modeļi», Bērnu attīstība, 2016. gads.
2 R. Vebs al. "Nelabvēlīgie rezultāti agrīnā vidus vecumā, kas saistīti ar mobilitāti bērnībā", American Journal of Preventive Medicine, 2016.