Viņi visu dara kopā: kur viens, tur otrs. Dzīvei atsevišķi no partnera viņiem nav jēgas. Šķiet, ka tas ir ideāls, pēc kā daudzi tiecas. Bet šāda idille ir apdraudēta.
“Visu savu brīvo laiku pavadām kopā, vienmēr braucam kopā pie draugiem un paziņām, atvaļinājumā dodamies divatā,” stāsta 26 gadus vecā Katerina.
“Es bez tevis neeksistē” ir nešķiramu pāru devīze. Marija un Jegors strādā kopā. "Viņi ir kā viens organisms — viņiem patīk viens un tas pats, viņi ģērbjas vienā krāsu shēmā, pat pabeidz viens otra frāzes," saka psihoanalītiķis Saverio Tomasella, grāmatas The Merge Relationship autors.
Vispārējā pieredze, bailes un ieradums
Psihoanalītiķis uzskata, ka nešķiramus pārus var iedalīt trīs veidos.
Pirmais veids — tās ir attiecības, kas radušās ļoti agri, kad partneri vēl tikai veidojās. Viņi varētu būt draugi no skolas, varbūt pat no pamatskolas. Kopā augšanas pieredze nostiprina viņu attiecības — katrā dzīves posmā viņi redzēja viens otru blakus, kā atspulgu spogulī.
Otrais veids — kad viens no partneriem un, iespējams, abi nevar izturēt vientulību. Ja viņa izvēlētais nolemj vakaru pavadīt atsevišķi, viņš jūtas pamests un nevajadzīgs. Nepieciešamību saplūst šādos cilvēkos motivē bailes, ka viņi paliks vieni. Šādas attiecības visbiežāk atdzimst, kļūstot līdzatkarīgas.
Trešais veids — tie, kas uzauguši ģimenē, kurā attiecības bija tikai tādas. Šie cilvēki vienkārši seko modelim, kas vienmēr ir bijis viņu acu priekšā.
Trauslā idille
Pats par sevi attiecības, kurās partneru dzīves ir cieši saistītas, nevar saukt par toksiskām. Tāpat kā viss pārējais, tas ir mērenības jautājums.
"Dažos gadījumos mīlas putni joprojām saglabā zināmu autonomiju, un tas nekļūst par problēmu," saka Saverio Tomasella. — Citās apvienošanās kļūst pilnīga: viens bez otra jūtas nepilnīgs, nepilnvērtīgs. Ir tikai «mēs», nevis «es». Pēdējā gadījumā attiecībās bieži rodas nemiers, partneri var būt greizsirdīgi un mēģināt viens otru kontrolēt.
Emocionālā atkarība ir bīstama, jo tā ir saistīta ar intelektuālu un pat ekonomisku atkarību.
Kad personīgās robežas izplūst, mēs pārtraucam sevi nošķirt no otras personas. Tas nonāk līdz tam, ka mēs uztveram mazākās nesaskaņas kā draudus labklājībai. Vai arī otrādi, izšķīstot citā, mēs pārstājam ieklausīties sevī un rezultātā — pārtraukuma gadījumā — piedzīvojam akūtu personīgo krīzi.
"Emocionālā atkarība ir bīstama, jo tā ietver intelektuālu un pat ekonomisku atkarību," skaidro eksperts. "Viens no partneriem bieži dzīvo it kā diviem, bet otrs paliek nenobriedis un nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus."
Atkarīgās attiecības visbiežāk veidojas starp cilvēkiem, kuriem bērnībā ar vecākiem nebija drošas, uzticamas attiecības. "Šī jau patoloģiskā vajadzība pēc cita cilvēka kļūst par veidu, diemžēl, neveiksmīgi, lai aizpildītu emocionālo tukšumu," skaidro Saverio Tomasella.
No saplūšanas līdz ciešanām
Atkarība izpaužas dažādos signālos. Tas var būt nemiers pat īslaicīgas atdalīšanās no partnera dēļ, vēlme sekot katram viņa solim, zināt, ko viņš dara konkrētajā brīdī.
Vēl viena zīme ir pāra slēgšana pati par sevi. Partneri samazina kontaktu skaitu, iegūst mazāk draugu, norobežojas no pasaules ar neredzamu sienu. Visi, kas ļauj šaubīties par savu izvēli, kļūst par ienaidniekiem un tiek nogriezti. Šāda izolācija var izraisīt pat konfliktus un attiecību pārrāvumus ar radiem un draugiem.
Ja savās attiecībās novērojat šīs pazīmes, ir vērts pēc iespējas ātrāk konsultēties ar terapeitu.
"Kad atkarība kļūst acīmredzama, mīlestība pārvēršas ciešanās, bet pat doma par šķiršanos partneriem šķiet neticama," komentē Saverio Tomasella. — Lai objektīvi aplūkotu situāciju, partneriem pirmām kārtām jārealizē sevi kā indivīdus, jāiemācās ieklausīties savās vēlmēs un vajadzībās. Iespējams, viņi izvēlēsies palikt kopā, taču uz jauniem noteikumiem, kas ņems vērā katra personīgās intereses.