Smieklu joga: smaids dziedē

Kas ir smieklu joga?

Smieklu joga Indijā tiek praktizēta kopš deviņdesmito gadu vidus. Šī prakse ietver smieklu izmantošanu kā vingrinājumu veidu, un pamatnoteikums ir tāds, ka jūsu ķermenis var smieties un smejas neatkarīgi no tā, ko saka jūsu prāts.

Smieklu jogas praktizētājiem nav nepieciešama lieliska humora izjūta vai joki, un viņiem pat nav jājūtas laimīgiem. Viss, kas nepieciešams, ir smieties bez iemesla, smieties smieklu dēļ, atdarināt smieklus, līdz tie kļūst patiesi un patiesi.

Smiekli ir vienkāršs veids, kā stiprināt visas imūnās funkcijas, dot ķermenim un smadzenēm vairāk skābekļa, attīstīt pozitīvas sajūtas un uzlabot starppersonu prasmes.

Smiekli un joga: galvenais ir elpošana

Droši vien tev jau ir radies jautājums, kāda var būt saikne starp smiekliem un jogu un vai tāda vispār pastāv.

Jā, ir saikne, un tā ir elpošana. Papildus vingrinājumiem, kas ietver smieklus, smieklu jogas praksē ietilpst arī elpošanas vingrinājumi kā veids, kā atslābināt ķermeni un prātu.

Joga māca, ka prāts un ķermenis atspoguļo viens otru un ka elpa ir to saikne. Padziļinot elpošanu, jūs nomierināt ķermeni – pulss palēninās, asinis piepildās ar svaigu skābekli. Un, nomierinot ķermeni, jūs nomierinat arī savu prātu, jo vienkārši nav iespējams vienlaikus būt fiziski atslābinātam un garīgi saspringtam.

Kad jūsu ķermenis un prāts ir atslābināti, jūs apzināties tagadni. Ļoti svarīga ir spēja dzīvot pilnvērtīgi, dzīvot tagadnē. Tas ļauj piedzīvot patiesu laimi, jo atrašanās tagadnē atbrīvo mūs no pagātnes nožēlām un nākotnes raizēm un ļauj vienkārši baudīt dzīvi.

Vēsture īsumā

1995. gada martā Indijas ārsts Madans Kataria nolēma uzrakstīt rakstu ar nosaukumu “Smiekli ir labākās zāles”. Īpaši šim nolūkam viņš veica pētījumu, kura rezultāti viņu ļoti pārsteidza. Izrādās, ka gadu desmitiem ilgi zinātniskie pētījumi jau ir pierādījuši, ka smiekli patiešām pozitīvi ietekmē veselību un tos var izmantot kā profilaktiskas un ārstnieciskas zāles.

Katariju īpaši iespaidoja stāsts par amerikāņu žurnālistu Normanu Kazinsu, kuram 1964. gadā tika diagnosticēta deģeneratīva slimība. Lai gan Kazinsam tika prognozēts, ka viņš dzīvos maksimāli 6 mēnešus, viņam izdevās pilnībā atveseļoties, izmantojot smieklus. galvenā terapijas forma.

Būdama rīcības cilvēks, daktere Kataria nolēma visu pārbaudīt praksē. Viņš atklāja “Smieklu klubu”, kura formāts paredzēja, ka dalībnieki pārmaiņus stāstīs jokus un anekdotes. Klubs sākās tikai ar četriem dalībniekiem, bet pēc dažām dienām to skaits jau pārsniedza piecdesmit.

Taču dažu dienu laikā labo joku piedāvājums bija izsmelts, un dalībnieki vairs nebija tik ieinteresēti ierasties uz kluba sapulcēm. Viņi negribēja klausīties, kur nu vēl stāstīt novecojušus vai vulgārus jokus.

Tā vietā, lai pārtrauktu eksperimentu, doktore Kataria nolēma mēģināt pārtraukt jokus. Viņš novēroja, ka smiekli ir lipīgi: ja stāstīts joks vai anekdote nebija smieklīgi, parasti pietika ar vienu smejošu cilvēku, lai liktu smieties visai grupai. Tāpēc Katarija bez iemesla mēģināja eksperimentēt ar smieklu praksi, un tas izdevās. Rotaļīgā uzvedība dabiski pārgāja no dalībnieka uz dalībnieku, un viņi izdomāja savus smieklu vingrinājumus: atdarināja parastu ikdienas kustību (piemēram, rokasspiedienu) un vienkārši smējās kopā.

Madana Katarijas sieva Madhuri Kataria, hatha jogas praktizētāja, ieteica praksē iekļaut elpošanas vingrinājumus, lai apvienotu jogu un smieklus.

Pēc kāda laika žurnālisti dzirdēja par šīm neparastajām cilvēku pulcēšanās vietām un uzrakstīja rakstu vietējā laikrakstā. Iedvesmojoties no šī stāsta un šīs prakses rezultātiem, cilvēki sāka vērsties pie Dr. Katarijas, lai saņemtu padomu, kā atvērt savus “Smieklu klubus”. Tā šis jogas veids izplatījās.

Smieklu joga ir radījusi lielu interesi par smieklu terapiju un ir radījusi citas uz smiekliem balstītas terapeitiskās prakses, kas apvieno seno gudrību ar mūsdienu zinātnes atziņām.

Smiekli joprojām ir nepietiekami izpētīta parādība līdz pat mūsdienām, un var droši teikt, ka, mēnešiem un gadiem ejot, mēs uzzināsim vēl vairāk par to, kā izmantot to dziedinošo spēku mūsu ikdienas dzīvē. Pa to laiku pamēģini smieties tieši tā, no sirds, pasmieties par savām bailēm un nepatikšanām, un pamanīsi, kā mainīsies tava pašsajūta un skatījums uz dzīvi!

Atstāj atbildi