Kas notiek Sibīrijā?
Meža ugunsgrēki sasnieguši gigantiskus apmērus – aptuveni 3 miljonus hektāru, kas ir par 12% vairāk nekā pērn. Taču ievērojamu daļu teritorijas veido kontrolējamās zonas – nomaļas teritorijas, kurās nedrīkst atrasties cilvēki. Ugunsgrēks neapdraud apdzīvotās vietas, un ugunsgrēka likvidēšana ir ekonomiski neizdevīga – prognozētās dzēšanas izmaksas pārsniedz prognozēto kaitējumu. Pasaules Dabas fonda (WWF) ekologi lēš, ka ugunsgrēki ik gadu iznīcina trīs reizes vairāk meža, nekā attīstās meža nozare, tāpēc ugunsgrēks ir lēts. Reģionālās varas iestādes sākotnēji tā domāja un nolēma mežus nedzēst. Tagad apšaubāma ir arī tā likvidācijas iespēja; vienkārši var nepietikt tehnikas un glābēju.
Tajā pašā laikā teritorija ir grūti pieejama, un ugunsdzēsējus ir bīstami sūtīt necaurejamos mežos. Tādējādi šobrīd Ārkārtas situāciju ministrijas spēki dzēš tikai ugunsgrēkus apdzīvotu vietu tuvumā. Paši meži kopā ar to iemītniekiem deg. Nav iespējams saskaitīt dzīvnieku skaitu, kas iet bojā ugunsgrēkā. Grūti novērtēt arī mežam nodarītos postījumus. Par to varēs spriest tikai pēc dažiem gadiem, jo daži koki uzreiz nenomirst.
Kā viņi reaģē uz situāciju Krievijā un pasaulē?
Lēmums nedzēst mežus ekonomisku apsvērumu dēļ nebija piemērots ne sibīriešiem, ne citu reģionu iedzīvotājiem. Par ārkārtas situācijas ieviešanu visā Sibīrijā parakstījušies vairāk nekā 870 tūkstoši cilvēku. Līdzīga organizācija Greenpeace savākusi vairāk nekā 330 parakstus. Pilsētās tiek rīkoti individuāli piketi, un sociālajos tīklos uzsākta zibakcija ar mirkļbirku #Sibirgorit, lai pievērstu uzmanību problēmai.
Tajā piedalās arī Krievijas slavenības. Tātad TV raidījumu vadītāja un žurnāliste Irēna Ponarošku sacīja, ka parādes un uguņošana ir arī ekonomiski neizdevīga, un "Pasaules kauss un olimpiskās spēles rada miljardu zaudējumus (dati no rbc.ru), taču tas nevienu neaptur."
“Šobrīd, šajā brīdī dzīvu deg tūkstošiem dzīvnieku un putnu, Sibīrijas un Urālu pilsētās pieaugušie un bērni smacē, jaundzimušie guļ ar slapjām marles saitēm uz sejas, bet nez kāpēc tā nav. pietiek ieviest ārkārtas režīmu! Kas tad ir ārkārtas situācija, ja ne šī?!” Irēna jautā.
"Smogs pārklāja lielāko daļu Sibīrijas pilsētu, cilvēkiem nav ko elpot. Dzīvnieki un putni iet bojā agonijā. Dūmi sasniedza Urālus, Tatarstānu un Kazahstānu. Tā ir globāla ekoloģiskā katastrofa. Daudz naudas tērējam apmalēm un flīzēšanai, taču par šiem ugunsgrēkiem varasiestādes saka, ka tos dzēst ir “ekonomiski neizdevīgi”, – mūziķe Svetlana Surganova.
“Amatpersonas uzskatīja, ka iespējamie ugunsgrēka postījumi ir mazāki par plānotajām dzēšanas izmaksām... Pats tikko biju atbraucis no Urāliem un tur arī redzēju nodegušu mežu gar ceļiem... nerunāsim par politiku, bet par to, kā palīdzēt vismaz ar vienaldzību. Mežs deg, cilvēki smacē, dzīvnieki iet bojā. Tā ir katastrofa, kas notiek šobrīd! ”, – aktrise Ļubova Tolkalina.
Flash mobai pievienojās ne tikai Krievijas zvaigznes, bet arī Holivudas aktieris Leonardo Di Kaprio. "Pasaules meteoroloģiskā organizācija paziņoja, ka šo ugunsgrēku mēnesī tika izdalīts tik daudz oglekļa dioksīda, cik visa Zviedrija izdala gada laikā," viņš publicēja video ar degošo taigu, norādot, ka dūmi bija redzami no kosmosa.
Kādas sekas gaidīt?
Ugunsgrēki ne tikai izraisa mežu bojāeju, kas ir “planētas plaušas”, bet arī var izraisīt globālas klimata pārmaiņas. Dabisko ugunsgrēku apmēri Sibīrijā un citās ziemeļu teritorijās šogad ir sasnieguši milzīgus apmērus. Kā vēsta CBS News, atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģijas organizāciju, satelītuzņēmumos redzami dūmu mākoņi, kas sasniedz Arktikas reģionus. Tiek prognozēts, ka Arktikas ledus izkusīs daudz ātrāk, jo uz ledus krītošie sodrēji to padara tumšāku. Virsmas atstarošanas spēja tiek samazināta un tiek saglabāts vairāk siltuma. Turklāt sodrēji un pelni arī paātrina mūžīgā sasaluma kušanu, atzīmē Greenpeace. Gāzu izdalīšanās šī procesa laikā palielina globālo sasilšanu un palielina jaunu mežu ugunsgrēku iespējamību.
Dzīvnieku un augu nāve ugunsgrēku pārņemtajos mežos ir acīmredzama. Taču arī cilvēki cieš, jo deg meži. Smogs no ugunsgrēkiem vilkās uz kaimiņu teritorijām, sasniedza Novosibirskas, Tomskas un Kemerovas reģionus, Hakasijas Republiku un Altaja apgabalu. Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām ar “miglainām” pilsētām, kurās dūmi aizsedz sauli. Cilvēki sūdzas par elpošanas problēmām un uztraucas par savu veselību. Vai galvaspilsētas iedzīvotājiem būtu jāuztraucas? Saskaņā ar Hidrometeoroloģijas centra provizoriskām prognozēm Maskavu varētu pārklāt dūmi, ja Sibīrijā nonāks spēcīgs anticiklons. Bet tas ir neparedzami.
Tādējādi apdzīvotās vietas no uguns izdosies izglābt, bet dūmi jau apņēmuši Sibīrijas pilsētas, izplatās tālāk un riskē sasniegt Maskavu. Vai mežus dzēst ir ekonomiski neizdevīgi? Tas ir strīdīgs jautājums, ņemot vērā, ka vides problēmu risināšanai nākotnē būs nepieciešami milzīgi materiālie resursi. Netīrs gaiss, dzīvnieku un augu nāve, globālā sasilšana… Vai ugunsgrēki mums izmaksās tik lēti?